홈 > 수행경전 > 구차제정

구차제정

bahuvedanīyasuttaṃ (MN 59)[많은 경험 경] ㅡ 어디든지 즐거움이 있으면 그것을 즐거움이라 함

0 570 2017.08.08 16:29
bahuvedanīyasuttaṃ (MN 59)[많은 경험 경]

evaṃ me sutaṃ — ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. atha kho pañcakaṅgo thapati yenāyasmā udāyī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ udāyiṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. ekamantaṃ nisinno kho pañcakaṅgo thapati āyasmantaṃ udāyiṃ etadavoca — “kati nu kho, bhante udāyi, vedanā vuttā bhagavatā”ti? “tisso kho, thapati, vedanā vuttā bhagavatā. sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā — imā kho, thapati, tisso vedanā vuttā bhagavatā”ti. evaṃ vutte, pañcakaṅgo thapati āyasmantaṃ udāyiṃ etadavoca — “na kho, bhante udāyi, tisso vedanā vuttā bhagavatā; dve vedanā vuttā bhagavatā — sukhā vedanā, dukkhā vedanā. yāyaṃ, bhante, adukkhamasukhā vedanā santasmiṃ esā paṇīte sukhe vuttā bhagavatā”ti. dutiyampi kho āyasmā udāyī pañcakaṅgaṃ thapatiṃ etadavoca — “na kho, gahapati, dve vedanā vuttā bhagavatā; tisso vedanā vuttā bhagavatā. sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā — imā kho, thapati, tisso vedanā vuttā bhagavatā”ti. dutiyampi kho pañcakaṅgo thapati āyasmantaṃ udāyiṃ etadavoca — “na kho, bhante udāyi, tisso vedanā vuttā bhagavatā; dve vedanā vuttā bhagavatā — sukhā vedanā, dukkhā vedanā. yāyaṃ, bhante, adukkhamasukhā vedanā santasmiṃ esā paṇīte sukhe vuttā bhagavatā”ti. tatiyampi kho āyasmā udāyī pañcakaṅgaṃ thapatiṃ etadavoca — “na kho, thapati, dve vedanā vuttā bhagavatā; tisso vedanā vuttā bhagavatā. sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā — imā kho, thapati, tisso vedanā vuttā bhagavatā”ti. tatiyampi kho pañcakaṅgo thapati āyasmantaṃ udāyiṃ etadavoca — “na kho, bhante udāyi, tisso vedanā vuttā bhagavatā, dve vedanā vuttā bhagavatā — sukhā vedanā, dukkhā vedanā. yāyaṃ, bhante, adukkhamasukhā vedanā santasmiṃ esā paṇīte sukhe vuttā bhagavatā”ti. neva kho sakkhi āyasmā udāyī pañcakaṅgaṃ thapatiṃ saññāpetuṃ na panāsakkhi pañcakaṅgo thapati āyasmantaṃ udāyiṃ saññāpetuṃ.

이와 같이 나는 들었다. ㅡ 한때 세존께서는 제따 숲의 아나타삔디까 원림에 머무셨다. 그때 빤짜깡가 목수가 우다이 존자를 뵈러 갔다. 가서는 우다이 존자에게 절을 올리고 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉아서 빤짜깡가 목수는 우다이 존자에게 이렇게 말했다. ㅡ "우다이 존자시여, 세존께서는 몇 가지 느낌을 설하셨습니까?" "목수여, 세존께서는 세 가지 경험을 설하셨으니 즐거움의 경험, 괴로움의 경험, 괴롭지도 즐겁지도 않음의 경험입니다. 목수여, 세존께서는 이러한 세 가지 경험을 설하셨습니다." 이렇게 말하자 빤짜깡가 목수는 우다이 존자에게 이렇게 말했다. ㅡ "우다이 존자시여, 참으로 세존께서는 세 가지가 아니라 두 가지 경험을 설하셨습니다. 즉 즐거움의 경험과 괴로움의 경험입니다. 존자시여, 괴롭지도 즐겁지도 않음의 경험은 고요하고 수승한 즐거움에 대해서 세존에 의해 설해진 것입니다.“

두 번째로 우다이 존자는 빤짜깡가 목수에게 이렇게 말했다. ㅡ "목수여, 세존께서는 세 가지 경험을 설하셨으니 즐거움의 경험, 괴로움의 경험, 괴롭지도 즐겁지도 않음의 경험입니다. 목수여, 세존께서는 이러한 세 가지 경험을 설하셨습니다." 두 번째로 빤짜깡가 목수는 우다이 존자에게 이렇게 말했다. ㅡ "우다이 존자시여, 참으로 세존께서는 세 가지가 아니라 두 가지 경험을 설하셨습니다. 즉 즐거움의 경험과 괴로움의 경험입니다. 존자시여, 괴롭지도 즐겁지도 않음의 경험은 고요하고 수승한 즐거움에 대해서 세존에 의해 설해진 것입니다.“

세 번째로 우다이 존자는 빤짜깡가 목수에게 이렇게 말했다. ㅡ "목수여, 세존께서는 세 가지 경험을 설하셨으니 즐거움의 경험, 괴로움의 경험, 괴롭지도 즐겁지도 않음의 경험입니다. 목수여, 세존께서는 이러한 세 가지 경험을 설하셨습니다." 세 번째로 빤짜깡가 목수는 우다이 존자에게 이렇게 말했다. ㅡ "우다이 존자시여, 참으로 세존께서는 세 가지가 아니라 두 가지 경험을 설하셨습니다. 즉 즐거움의 경험과 괴로움의 경험입니다. 존자시여, 괴롭지도 즐겁지도 않음의 경험은 고요하고 수승한 즐거움에 대해서 세존에 의해 설해진 것입니다.“ 

그러나 우다이 장로는 면전에서 빤짜깡가 목수를 설득시킬 수 없었고, 빤짜깡가 목수도 면전에서 우다이 장로를 설득시킬 수 없었다.

assosi kho āyasmā ānando āyasmato udāyissa pañcakaṅgena thapatinā saddhiṃ imaṃ kathāsallāpaṃ. atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando yāvatako ahosi āyasmato udāyissa pañcakaṅgena thapatinā saddhiṃ kathāsallāpo taṃ sabbaṃ bhagavato ārocesi. evaṃ vutte, bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca — “santaññeva kho, ānanda, pariyāyaṃ pañcakaṅgo thapati udāyissa nābbhanumodi, santaññeva ca pana pariyāyaṃ udāyī pañcakaṅgassa thapatissa nābbhanumodi. dvepānanda, vedanā vuttā mayā pariyāyena, tissopi vedanā vuttā mayā pariyāyena, pañcapi vedanā vuttā mayā pariyāyena, chapi vedanā vuttā mayā pariyāyena, aṭṭhārasapi vedanā vuttā mayā pariyāyena, chattiṃsapi vedanā vuttā mayā pariyāyena, aṭṭhasatampi vedanā vuttā mayā pariyāyena. evaṃ pariyāyadesito kho, ānanda, mayā dhammo. evaṃ pariyāyadesite kho, ānanda, mayā dhamme ye aññamaññassa subhāsitaṃ sulapitaṃ na samanujānissanti na samanumaññissanti na samanumodissanti tesametaṃ pāṭikaṅkhaṃ — bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharissanti. evaṃ pariyāyadesito kho, ānanda, mayā dhammo. evaṃ pariyāyadesite kho, ānanda, mayā dhamme ye aññamaññassa subhāsitaṃ sulapitaṃ samanujānissanti samanumaññissanti samanumodissanti tesametaṃ pāṭikaṅkhaṃ — samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṃ piyacakkhūhi sampassantā viharissanti”.

아난다 존자가 우다이 장로와 빤짜깡가 목수가 함께한 이 우정의 대화를 듣게 되었다. 그러자 아난다 존자는 세존을 뵈러 갔다. 가서는 세존께 절을 올리고 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉아서 아난다 존자는 우다이 존자와 빤짜깡가 목수가 함께한 이 우정의 대화를 들은 그대로 모두 세존께 말씀드렸다. 
 
이렇게 말하자 세존께서는 아난다 존자에게 이렇게 말씀하셨다. ㅡ "아난다여, 빤짜깡가 목수가 우다이에게 기뻐하지 않은 것은 이유가 있다. 또한, 우다이가 빤짜깡가 목수에게 기뻐하지 않은 것도 이유가 있다. 나는 단계적으로 두 가지로도 경험을 설했고, 단계적으로 세 가지로도 경험을 설했고, 단계적으로 다섯 가지로도 경험을 설했고, 단계적으로 여섯 가지로도 경험을 설했고, 단계적으로 열여덟 가지로도 경험을 설했고, 단계적으로 서른여섯 가지로도 경험을 설했고, 단계적으로 백여덟 가지로도 경험을 설했다. 아난다여, 이렇게 나는 법을 단계적으로 설했다. 

참으로 아난다여, 이처럼 잘 설해지고 잘 말해진 단계적으로 설해진 나의 법에 대해 서로 동의하지 않고 수긍하지 않고 인정하지 않는 사람들이 있다면, 그들에게는 논쟁이 생기고 말다툼이 생기고 분쟁이 생기며 혀를 무기 삼아 서로를 찌르면서 지낼 것이 예상된다. 아난다여, 이처럼 잘 설해지고 잘 말해진 단계적으로 설해진 나의 법에 대해 서로 동의하고 수긍하고 인정하는 사람들이 있다면, 그들은 사이좋게 화합하고 정중하고 다투지 않고 물과 우유가 잘 섞이듯이 서로를 우정 어린 눈으로 보면서 지낼 것이 예상된다."

“pañca kho ime, ānanda, kāmaguṇā. katame pañca? cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā ... pe ... ghānaviññeyyā gandhā ... pe ... jivhāviññeyyā rasā ... pe ... kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā — ime kho, ānanda, pañca kāmaguṇā. yaṃ kho, ānanda, ime pañca kāmaguṇe paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ idaṃ vuccati kāmasukhaṃ.

아난다여, 이러한 다섯 가지 소유적 사유의 대상이 있다. 무엇이 다섯인가? 원하고 좋아하고 마음에 들고 사랑스럽고 소유적 사유를 수반하며 매혹적인 안(眼)으로 인식되는 색(色)들, … 이(耳)로 인식되는 성(聲)들, … 비(鼻)로 인식되는 향(香)들, … 설(舌)로 인식되는 미(味)들, … 원하고 좋아하고 마음에 들고 사랑스럽고 소유적 사유를 수반하며 매혹적인 신(身)으로 인식되는 촉(觸)들 ㅡ 아난다여, 이러한 다섯 가지 소유적 사유의 대상이 있다. 아난다여, 이러한 다섯 가지 소유적 사유의 대상을 조건으로 생겨나는 즐거움[락(樂)]과 기쁨[희(喜)], 이것을 소유의 즐거움[욕락(慾樂)]이라고 부른다. 

“yo kho, ānanda, evaṃ vadeyya — ‘etaparamaṃ sattā sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedentī’ti, idamassa nānujānāmi. taṃ kissa hetu? atthānanda, etamhā sukhā aññaṃ sukhaṃ abhikkantatarañca paṇītatarañca. katamañcānanda, etamhā sukhā aññaṃ sukhaṃ abhikkantatarañca paṇītatarañca? idhānanda, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. idaṃ kho, ānanda, etamhā sukhā aññaṃ sukhaṃ abhikkantatarañca paṇītatarañca.

"그런데 아난다여, 누가 ‘이것이 중생들이 경험할 수 있는 최상의 즐거움이요 기쁨이다.’라고 이렇게 말한다면, 나는 이것에 동의하지 않는다. 그것은 무슨 까닭인가? 아난다여, 이 즐거움보다 훨씬 훌륭하고 탁월한 다른 즐거움이 있기 때문이다. 그러면 아난다여, 무엇이 이 즐거움보다 훨씬 훌륭하고 탁월한 다른 즐거움인가? 아난다여, 여기 비구는 소유적 사유들로부터 벗어나고, 불선법(不善法)들로부터 벗어나서, vitakka가 있고 vicāra가 있고 떨쳐버림에서 생긴 기쁨과 즐거움으로 초선(初禪)을 성취하여 머문다. 아난다여, 이것이 참으로 이 즐거움보다 훨씬 훌륭하고 탁월한 다른 즐거움이다."

“yo kho, ānanda, evaṃ vadeyya — ‘etaparamaṃ sattā sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedentī’ti, idamassa nānujānāmi. taṃ kissa hetu? atthānanda, etamhā sukhā aññaṃ sukhaṃ abhikkantatarañca paṇītatarañca. katamañcānanda, etamhā sukhā aññaṃ sukhaṃ abhikkantatarañca paṇītatarañca? idhānanda, bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ... pe ... dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. idaṃ kho, ānanda, etamhā sukhā aññaṃ sukhaṃ abhikkantatarañca paṇītatarañca.

"그런데 아난다여, 누가 ‘이것이 중생들이 경험할 수 있는 최상의 즐거움이요 기쁨이다.’라고 이렇게 말한다면, 나는 이것에 동의하지 않는다. 그것은 무슨 까닭인가? 아난다여, 이 즐거움보다 훨씬 훌륭하고 탁월한 다른 즐거움이 있기 때문이다. 그러면 아난다여, 무엇이 이 즐거움보다 훨씬 훌륭하고 탁월한 다른 즐거움인가? 아난다여, 여기 비구는 vitakka와 vicāra의 가라앉음으로 인해, 안으로 평온함과 마음의 집중된 상태가 되어, vitakka도 없고 vicāra도 없이, 삼매에서 생긴 기쁨과 즐거움으로 제이선(第二禪)을 성취하여 머문다. 아난다여, 이것이 참으로 이 즐거움보다 훨씬 훌륭하고 탁월한 다른 즐거움이다."

“yo kho, ānanda, evaṃ vadeyya ... pe .... katamañcānanda, etamhā sukhā aññaṃ sukhaṃ abhikkantatarañca paṇītatarañca? idhānanda, bhikkhu pītiyā ca virāgā ... pe ... tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. idaṃ kho, ānanda, etamhā sukhā aññaṃ sukhaṃ abhikkantatarañca paṇītatarañca.

"그런데 아난다여, 누가 ‘이것이 중생들이 경험할 수 있는 최상의 즐거움이요 기쁨이다.’라고 이렇게 말한다면, 나는 이것에 동의하지 않는다. 그것은 무슨 까닭인가? 아난다여, 이 즐거움보다 훨씬 훌륭하고 탁월한 다른 즐거움이 있기 때문이다. 그러면 아난다여, 무엇이 이 즐거움보다 훨씬 훌륭하고 탁월한 다른 즐거움인가? 아난다여, 여기 비구는 기쁨도 사라진 후, 평정하게 머물며, 알아차림과 분명한 앎을 지니고서, 몸으로 즐거움을 경험하니, 성인들이 말하는 “평정에서 알아차림을 갖추어 즐거움에 머문다[사념락주(捨念樂住)].”는 제삼선(第三禪)을 성취하여 머문다. 아난다여, 이것이 참으로 이 즐거움보다 훨씬 훌륭하고 탁월한 다른 즐거움이다."

“yo kho, ānanda, evaṃ vadeyya ... pe .... katamañcānanda, etamhā sukhā aññaṃ sukhaṃ abhikkantatarañca paṇītatarañca? idhānanda, bhikkhu sukhassa ca pahānā ... pe ... catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. idaṃ kho, ānanda, etamhā sukhā aññaṃ sukhaṃ abhikkantatarañca paṇītatarañca.

"그런데 아난다여, 누가 ‘이것이 중생들이 경험할 수 있는 최상의 즐거움이요 기쁨이다.’라고 이렇게 말한다면, 나는 이것에 동의하지 않는다. 그것은 무슨 까닭인가? 아난다여, 이 즐거움보다 훨씬 훌륭하고 탁월한 다른 즐거움이 있기 때문이다. 그러면 아난다여, 무엇이 이 즐거움보다 훨씬 훌륭하고 탁월한 다른 즐거움인가? 아난다여, 여기 비구는 즐거움도 끊어졌고 괴로움도 끊어졌고, 또한 이미 만족과 불만들도 완전히 끊어졌기에, 괴로움도 없고 즐거움도 없는 평정과 알아차림과 청정[사념청정(捨念淸淨)]의 제사선(第四禪)을 성취하여 머문다. 아난다여, 이것이 참으로 이 즐거움보다 훨씬 훌륭하고 탁월한 다른 즐거움이다."

“yo kho, ānanda, evaṃ vadeyya ... pe .... katamañcānanda, etamhā sukhā aññaṃ sukhaṃ abhikkantatarañca paṇītatarañca? idhānanda, bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā, paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā, nānattasaññānaṃ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati. idaṃ kho, ānanda, etamhā sukhā aññaṃ sukhaṃ abhikkantatarañca paṇītatarañca.

"그런데 아난다여, 누가 ‘이것이 중생들이 경험할 수 있는 최상의 즐거움이요 기쁨이다.’라고 이렇게 말한다면, 나는 이것에 동의하지 않는다. 그것은 무슨 까닭인가? 아난다여, 이 즐거움보다 훨씬 훌륭하고 탁월한 다른 즐거움이 있기 때문이다. 그러면 아난다여, 무엇이 이 즐거움보다 훨씬 훌륭하고 탁월한 다른 즐거움인가? 아난다여, 여기 비구는 색상(色想)을 완전히 초월하고 저항의 상(想)을 내려놓고 다양함의 상(想)을 위해 작의하지 않고 ‘무한한 공간’이라는 공무변처(空無邊處)를 성취하여 머문다. 아난다여, 이것이 참으로 이 즐거움보다 훨씬 훌륭하고 탁월한 다른 즐거움이다."

“yo kho, ānanda, evaṃ vadeyya ... pe .... katamañcānanda, etamhā sukhā aññaṃ sukhaṃ abhikkantatarañca paṇītatarañca? idhānanda, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ‘anantaṃ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati. idaṃ kho, ānanda, etamhā sukhā aññaṃ sukhaṃ abhikkantatarañca paṇītatarañca.

"그런데 아난다여, 누가 ‘이것이 중생들이 경험할 수 있는 최상의 즐거움이요 기쁨이다.’라고 이렇게 말한다면, 나는 이것에 동의하지 않는다. 그것은 무슨 까닭인가? 아난다여, 이 즐거움보다 훨씬 훌륭하고 탁월한 다른 즐거움이 있기 때문이다. 그러면 아난다여, 무엇이 이 즐거움보다 훨씬 훌륭하고 탁월한 다른 즐거움인가? 아난다여, 여기 비구는 공무변처를 완전히 초월하고 ‘무한한 식(識)’이라는 식무변처(識無邊處)를 성취하여 머문다. 아난다여, 이것이 참으로 이 즐거움보다 훨씬 훌륭하고 탁월한 다른 즐거움이다."

“yo kho, ānanda, evaṃ vadeyya ... pe .... katamañcānanda, etamhā sukhā aññaṃ sukhaṃ abhikkantatarañca paṇītatarañca? idhānanda, bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. idaṃ kho, ānanda, etamhā sukhā aññaṃ sukhaṃ abhikkantatarañca paṇītatarañca.

"그런데 아난다여, 누가 ‘이것이 중생들이 경험할 수 있는 최상의 즐거움이요 기쁨이다.’라고 이렇게 말한다면, 나는 이것에 동의하지 않는다. 그것은 무슨 까닭인가? 아난다여, 이 즐거움보다 훨씬 훌륭하고 탁월한 다른 즐거움이 있기 때문이다. 그러면 아난다여, 무엇이 이 즐거움보다 훨씬 훌륭하고 탁월한 다른 즐거움인가? 아난다여, 여기 비구는 식무변처를 완전히 초월하고 ‘아무 것도 없다.’라는 무소유처(無所有處)를 성취하여 머문다. 아난다여, 이것이 참으로 이 즐거움보다 훨씬 훌륭하고 탁월한 다른 즐거움이다."

“yo kho, ānanda, evaṃ vadeyya ... pe .... katamañcānanda, etamhā sukhā aññaṃ sukhaṃ abhikkantatarañca paṇītatarañca? idhānanda, bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati. idaṃ kho, ānanda, etamhā sukhā aññaṃ sukhaṃ abhikkantatarañca paṇītatarañca.

"그런데 아난다여, 누가 ‘이것이 중생들이 경험할 수 있는 최상의 즐거움이요 기쁨이다.’라고 이렇게 말한다면, 나는 이것에 동의하지 않는다. 그것은 무슨 까닭인가? 아난다여, 이 즐거움보다 훨씬 훌륭하고 탁월한 다른 즐거움이 있기 때문이다. 그러면 아난다여, 무엇이 이 즐거움보다 훨씬 훌륭하고 탁월한 다른 즐거움인가? 아난다여, 여기 비구는 무소유처를 완전히 초월하고 비상비비상처(非想非非想處)를 성취하여 머문다. 아난다여, 이것이 참으로 이 즐거움보다 훨씬 훌륭하고 탁월한 다른 즐거움이다."

“yo kho, ānanda, evaṃ vadeyya — ‘etaparamaṃ sattā sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedentī’ti, idamassa nānujānāmi. taṃ kissa hetu? atthānanda, etamhā sukhā aññaṃ sukhaṃ abhikkantatarañca paṇītatarañca. katamañcānanda, etamhā sukhā aññaṃ sukhaṃ abhikkantatarañca paṇītatarañca? idhānanda, bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati. idaṃ kho, ānanda, etamhā sukhā aññaṃ sukhaṃ abhikkantatarañca paṇītatarañca.

   • Vedayita [pp. of vedeti] felt, experienced, feeling; experience. (nt.)

"그런데 아난다여, 누가 ‘이것이 중생들이 경험할 수 있는 최상의 즐거움이요 기쁨이다.’라고 이렇게 말한다면, 나는 이것에 동의하지 않는다. 그것은 무슨 까닭인가? 아난다여, 이 즐거움보다 훨씬 훌륭하고 탁월한 다른 즐거움이 있기 때문이다. 그러면 아난다여, 무엇이 이 즐거움보다 훨씬 훌륭하고 탁월한 다른 즐거움인가? 아난다여, 여기 비구는 비상비비상처를 완전히 초월하고 상수멸(想受滅)을 성취하여 머문다. 아난다여, 이것이 참으로 이 즐거움보다 훨씬 훌륭하고 탁월한 다른 즐거움이다."

“ṭhānaṃ kho panetaṃ, ānanda, vijjati yaṃ aññatitthiyā paribbājakā evaṃ vadeyyuṃ — ‘saññāvedayitanirodhaṃ samaṇo gotamo āha; tañca sukhasmiṃ paññapeti. tayidaṃ kiṃsu, tayidaṃ kathaṃsū’ti? evaṃvādino, ānanda, aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā — ‘na kho, āvuso, bhagavā sukhaṃyeva vedanaṃ sandhāya sukhasmiṃ paññapeti; api ca, āvuso, yattha yattha sukhaṃ upalabbhati yahiṃ yahiṃ taṃ taṃ tathāgato sukhasmiṃ paññapetī’”ti.

'아난다여, 그런데 다른 외도 유행승들이 이렇게 말하는 경우가 있을 것이다. ㅡ '사문 고따마는 상수멸(想受滅)을 설하고서는 그것을 다시 즐거움이라고 천명한다. 그것이 무엇이며, 어떻게 그러하단 말인가?'라고. 아난다여, 이와 같이 말하는 다른 외도 유행승들에게 이렇게 말해줘야 한다. '도반들이여, 세존께서는 즐거움의 경험[수(受)] 부분에 대해서만 즐거움을 가르친 것이 아닙니다. 도반들이여, 여래는 어디든지 즐거움이 있으면, 그것을 즐거움이라고 말합니다.'라고." 

idamavoca bhagavā. attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti. 

세존께서는 이렇게 말씀하셨다. 그 비구들은 아주 기뻐서 세존의 말씀을 즐거워하였다. 

Comments