▣ 주제의 확장 ― kammanirodha(업의 소멸)과 kammakkhaya(업의 부서짐)
업의 소멸은 멸(滅-nirodha)의 의미가 적용되어 소멸된 업 또는 해탈된 업으로 말할 수 있는데, 경은 ①신-구-의 업의 소멸로부터 해탈에 닿는 것, ②업의 자라남의 반대 개념, ③촉의 멸이 업의 멸이라고 설명합니다.
업의 부서짐은 업의 소멸과는 다른 관점에서 이해해야 하는데, 업(kamma)은 행위이면서 행위의 결과이기도 하다는 점입니다. 그래서 행위 자체보다는 행위의 결과여서 삶의 과정만큼의 결과들이 쌓여있는 무더기로의 업이 어떤 방법에 의해 부서지고 해탈된 삶으로 나아가는 것을 업의 부서짐이라고 이해할 수 있습니다.
업은 뿌리에 망(望-lobha)-진(嗔-dosa)-치(癡-moha)가 있고, 그 이전에는 탐(貪-rāga)-진(嗔-dosa)-치(癡-moha)가 있는데, 모두 khaya(부서짐)의 용례를 보여줍니다. 그런데 망(望-lobha)-진(嗔-dosa)-치(癡-moha)는 lobhakkhandha-dosakkhandha-mohakkhandha[망온(望蘊-망의 무더기)-진온(嗔蘊-진의 무더기)-치온(癡蘊-치의 무더기)]의 용례를 보여주는데, 망-진-치가 뿌리인 업 또한 같은 맥락에서 온(蘊) 즉 무더기라고 이해할 수 있습니다. 그리고 행위 자체로서의 업의 문제 해소는 업의 소멸로, 행위의 결과로서의 업의 무더기의 문제 해소는 업의 부서짐으로 표현하고 있다고 이해할 수 있습니다. ― 업장소멸(業障消滅)
경은 네 가지 업들 가운데 ④괴롭지도 즐겁지도 않은 보(報)를 경험하게 하고, 업(業)의 부서짐으로 이끄는 나쁘지도 좋지도 않은 업(業)을 말하는데, 괴로운 보(報)를 경험하게 하는 나쁜 업(業)-즐거운 보(報)를 경험하게 하는 좋은 업(業)-괴롭고 즐거운 보(報)를 경험하게 하는 나쁘고 좋은 업(業)을 버리기 위한 어떤 의도입니다. 그리고 구체적으로는 팔정도(八正道)와 칠각지(七覺支)입니다.
특히, 업의 부서짐은 고멸(苦滅)의 관점에서 불교와 니간타의 차이를 보여줍니다.
• 불교 ― 애(愛)의 부서짐 → 업(業)의 부서짐 → 고(苦)의 부서짐
• 니간타 ― 업(業)의 부서짐 → 고(苦)의 부서짐 → 수(受)의 부서짐 → 일체 고(苦)가 다함
[1] kammanirodha(업의 소멸)의 용례
1. kammanirodhasuttaṃ (SN 35.146-업(業)의 소멸 경)
“navapurāṇāni, bhikkhave, kammāni desessāmi kammanirodhaṃ kammanirodhagāminiñca paṭipadaṃ. taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha; bhāsissāmīti. katamañca, bhikkhave, purāṇakammaṃ? cakkhu, bhikkhave, purāṇakammaṃ abhisaṅkhataṃ abhisañcetayitaṃ vedaniyaṃ daṭṭhabbaṃ ... pe ... jivhā purāṇakammā abhisaṅkhatā abhisañcetayitā vedaniyā daṭṭhabbā ... pe ... mano purāṇakammo abhisaṅkhato abhisañcetayito vedaniyo daṭṭhabbo. idaṃ vuccati, bhikkhave, purāṇakammaṃ. katamañca, bhikkhave, navakammaṃ? yaṃ kho, bhikkhave, etarahi kammaṃ karoti kāyena vācāya manasā, idaṃ vuccati, bhikkhave, navakammaṃ. katamo ca, bhikkhave, kammanirodho? yo kho, bhikkhave, kāyakammavacīkammamanokammassa nirodhā vimuttiṃ phusati, ayaṃ vuccati, bhikkhave, kammanirodho. katamā ca, bhikkhave, kammanirodhagāminī paṭipadā? ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ — sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi — ayaṃ vuccati, bhikkhave, kammanirodhagāminī paṭipadā. iti kho, bhikkhave, desitaṃ mayā purāṇakammaṃ, desitaṃ navakammaṃ, desito kammanirodho, desitā kammanirodhagāminī paṭipadā. yaṃ kho, bhikkhave, satthārā karaṇīyaṃ sāvakānaṃ hitesinā anukampakena anukampaṃ upādāya, kataṃ vo taṃ mayā. etāni, bhikkhave, rukkhamūlāni, etāni suññāgārāni. jhāyatha, bhikkhave, mā pamādattha; mā pacchāvippaṭisārino ahuvattha. ayaṃ vo amhākaṃ anusāsanī”ti.
비구들이여, 새로운 업(業)과 이전의 업(業), 업(業)의 소멸과 업(業)의 소멸로 이끄는 실천을 설할 것이다. 그것을 듣고 잘 사고하라. 나는 말하겠다.
비구들이여, 무엇이 이전의 업(業)인가? 비구들이여, 안(眼)은 이전의 업(業)이고 형성된 것, 의도된 것, 경험되는 것이라고 보아야 한다. … 설(舌)은 이전의 업(業)이고 형성된 것, 의도된 것, 경험되는 것이라고 보아야 한다. … 의(意)는 이전의 업(業)이고 형성된 것, 의도된 것, 경험되는 것이라고 보아야 한다. 비구들이여, 이것이 이전의 업(業)이라고 불린다.
비구들이여, 무엇이 새로운 업(業)인가? 비구들이여, 몸과 말과 의(意)에 의해 지금 짓는 업이 새로운 업(業)이라고 불린다.
비구들이여, 무엇이 업(業)의 소멸인가? 비구들이여, 신업(身業)과 구업(口業)과 의업(意業)의 소멸로부터 해탈에 닿는 것, 비구들이여, 이것이 업(業)의 소멸이라고 불린다.
비구들이여, 무엇이 업(業)의 소멸로 이끄는 실천인가? 오직 이 여덟 요소로 구성된 성스러운 길이 업(業)의 소멸로 이끄는 실천이니 정견(正見), 정사유(正思惟), 정어(正語), 정업(正業), 정명(正命), 정정진(正精進), 정념(正念), 정정(正定)이다. 비구들이여, 이것이 업(業)의 소멸로 이끄는 실천이라고 불린다.
비구들이여, 이렇게 나는 이전의 업(業)을 설했고, 새로운 업(業)을 설했고, 업(業)의 소멸을 설했고, 업(業)의 소멸로 이끄는 실천을 설했다. 비구들이여, 제자들을 위해 베푸는 자인 스승이 행해야 하는 것을, 연민하기 때문에, 나는 그대들을 위해서 했다. 비구들이여, 나무 밑이 있고, 빈집이 있다. 비구들이여, 선(禪)을 하라. 방일(放逸)하지 마라. 나중에 뉘우침이 있게 하지 마라. 이것이 그대들을 위한 우리의 이어지는 가르침이다.
2. paṭhamanidānasuttaṃ (AN 3.112-인연(因緣) 경1)
“tīṇimāni, bhikkhave, nidānāni kammānaṃ samudayāya. katamāni tīṇi? lobho nidānaṃ kammānaṃ samudayāya, doso nidānaṃ kammānaṃ samudayāya, moho nidānaṃ kammānaṃ samudayāya. yaṃ, bhikkhave, lobhapakataṃ kammaṃ lobhajaṃ lobhanidānaṃ lobhasamudayaṃ, taṃ kammaṃ akusalaṃ taṃ kammaṃ sāvajjaṃ taṃ kammaṃ dukkhavipākaṃ, taṃ kammaṃ kammasamudayāya saṃvattati, na taṃ kammaṃ kammanirodhāya saṃvattati. yaṃ, bhikkhave, dosapakataṃ kammaṃ dosajaṃ dosanidānaṃ dosasamudayaṃ, taṃ kammaṃ akusalaṃ taṃ kammaṃ sāvajjaṃ taṃ kammaṃ dukkhavipākaṃ, taṃ kammaṃ kammasamudayāya saṃvattati, na taṃ kammaṃ kammanirodhāya saṃvattati. yaṃ, bhikkhave, mohapakataṃ kammaṃ mohajaṃ mohanidānaṃ mohasamudayaṃ, taṃ kammaṃ akusalaṃ taṃ kammaṃ sāvajjaṃ taṃ kammaṃ dukkhavipākaṃ, taṃ kammaṃ kammasamudayāya saṃvattati, na taṃ kammaṃ kammanirodhāya saṃvattati. imāni kho, bhikkhave, tīṇi nidānāni kammānaṃ samudayāya.
비구들이여, 업(業)들의 자라남의 이런 세 가지 인연이 있다. 어떤 셋인가? 망(望)이 업들의 자라남의 인연이다. 진(嗔)이 업들의 자라남의 인연이다. 치(癡)가 업들의 자라남의 인연이다. 비구들이여, 망으로 지었고, 망에서 생겼고, 망이 인연이고, 망에서 자라난 업은 불선(不善)이고, 결점이 있고, 보(報)가 괴로움이고, 업의 자라남으로 이끌고, 업의 소멸로 이끌지 않는다. 비구들이여, 진으로 지었고, 진에서 생겼고, 진이 인연이고, 진에서 자라난 업은 불선(不善)이고, 결점이 있고, 보(報)가 괴로움이고, 업의 자라남으로 이끌고, 업의 소멸로 이끌지 않는다. 비구들이여, 치로 지었고, 치에서 생겼고, 치가 인연이고, 치에서 자라난 업은 불선(不善)이고, 결점이 있고, 보(報)가 괴로움이고, 업의 자라남으로 이끌고, 업의 소멸로 이끌지 않는다. 비구들이여, 업(業)들의 자라남의 이런 세 가지 인연이 있다.
“tīṇimāni, bhikkhave, nidānāni kammānaṃ samudayāya. katamāni tīṇi? alobho nidānaṃ kammānaṃ samudayāya, adoso nidānaṃ kammānaṃ samudayāya, amoho nidānaṃ kammānaṃ samudayāya. yaṃ, bhikkhave, alobhapakataṃ kammaṃ alobhajaṃ alobhanidānaṃ alobhasamudayaṃ, taṃ kammaṃ kusalaṃ taṃ kammaṃ anavajjaṃ taṃ kammaṃ sukhavipākaṃ, taṃ kammaṃ kammanirodhāya saṃvattati, na taṃ kammaṃ kammasamudayāya saṃvattati. yaṃ, bhikkhave, adosapakataṃ kammaṃ adosajaṃ adosanidānaṃ adosasamudayaṃ, taṃ kammaṃ kusalaṃ taṃ kammaṃ anavajjaṃ taṃ kammaṃ sukhavipākaṃ, taṃ kammaṃ kammanirodhāya saṃvattati, na taṃ kammaṃ kammasamudayāya saṃvattati. yaṃ, bhikkhave, amohapakataṃ kammaṃ amohajaṃ amohanidānaṃ amohasamudayaṃ, taṃ kammaṃ kusalaṃ taṃ kammaṃ anavajjaṃ taṃ kammaṃ sukhavipākaṃ, taṃ kammaṃ kammanirodhāya saṃvattati, na taṃ kammaṃ kammasamudayāya saṃvattati. imāni kho, bhikkhave, tīṇi nidānāni kammānaṃ samudayāyā”ti. navamaṃ.
비구들이여, 업(業)들의 자라남의 이런 세 가지 인연이 있다. 어떤 셋인가? 무망(無望)이 업들의 자라남의 인연이다. 무진(無嗔)이 업들의 자라남의 인연이다. 무치(無癡)가 업들의 자라남의 인연이다. 비구들이여, 무망으로 지었고, 무망에서 생겼고, 무망이 인연이고, 무망에서 자라난 업은 선(善)이고, 결점이 없고, 보(報)가 즐거움이고, 업의 소멸로 이끌고, 업의 자라남으로 이끌지 않는다. 비구들이여, 무진으로 지었고, 무진에서 생겼고, 무진이 인연이고, 무진에서 자라난 업은 선(善)이고, 결점이 없고, 보(報)가 즐거움이고, 업의 소멸로 이끌고, 업의 자라남으로 이끌지 않는다. 비구들이여, 무치로 지었고, 무치에서 생겼고, 무치가 인연이고, 무치에서 자라난 업은 선(善)이고, 결점이 없고, 보(報)가 즐거움이고, 업의 소멸로 이끌고, 업의 자라남으로 이끌지 않는다. 비구들이여, 업(業)들의 자라남의 이런 세 가지 인연이 있다.
3. nibbedhikasuttaṃ (AN 6.63-꿰뚫음 경)
“kammaṃ, bhikkhave, veditabbaṃ ... pe ... kammanirodhagāminī paṭipadā veditabbāti, iti kho panetaṃ vuttaṃ. kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? cetanāhaṃ, bhikkhave, kammaṃ vadāmi. cetayitvā kammaṃ karoti — kāyena vācāya manasā.
‘비구들이여, 업(業)을 알아야 한다. 업들의 인연이고 기원을 알아야 한다. 업들의 차별을 알아야 한다. 업들의 보(報)를 알아야 한다. 업들의 소멸을 알아야 한다. 업들의 소멸로 이끄는 실천을 알아야 한다.’라고 말했다. 이것은 무엇을 연(緣)하여 말했는가? 비구들이여, 의도가 업(業)이라고 나는 말한다. 의도한 뒤에[의도하면서] 몸에 의해, 말에 의해, 의(意)에 의해 업(業)을 짓는다.
“katamo ca, bhikkhave, kammānaṃ nidānasambhavo? phasso, bhikkhave, kammānaṃ nidānasambhavo.
비구들이여, 무엇이 업들의 인연이고 기원인가? 비구들이여, 촉(觸)이 업들의 인연이고 기원이다.
“katamā ca, bhikkhave, kammānaṃ vemattatā? atthi, bhikkhave, kammaṃ nirayavedanīyaṃ, atthi kammaṃ tiracchānayonivedanīyaṃ, atthi kammaṃ pettivisayavedanīyaṃ, atthi kammaṃ manussalokavedanīyaṃ, atthi kammaṃ devalokavedanīyaṃ. ayaṃ vuccati, bhikkhave, kammānaṃ vemattatā.
비구들이여, 무엇이 업들의 차별인가? 비구들이여, 지옥이 경험될 업이 있고. 축생의 모태가 경험될 업이 있고, 아귀의 영역이 경험될 업이 있고, 인간 세상이 경험될 업이 있고, 하늘 세상이 경험될 업이 있다. 비구들이여, 이것이 업들의 차별이라고 불린다.
“katamo ca, bhikkhave, kammānaṃ vipāko? tividhāhaṃ, bhikkhave, kammānaṃ vipākaṃ vadāmi — diṭṭheva dhamme, upapajje vā, apare vā pariyāye. ayaṃ vuccati, bhikkhave, kammānaṃ vipāko.
비구들이여, 무엇이 업들의 보(報)인가? 비구들이여, 지금여기[금생(今生)]이거나 걸어서 닿는 곳[내생(來生)]이거나 그 후에 오는 생(生)의 세 겹의 업들의 보(報)를 나는 말한다. 비구들이여, 이것이 업들의 보(報)라고 불린다.
“katamo ca, bhikkhave, kammanirodho? phassanirodho, bhikkhave, kammanirodho. ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo kammanirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṃ — sammādiṭṭhi ... pe ... sammāsamādhi.
비구들이여, 무엇이 업들의 소멸인가? 비구들이여, 촉(觸)의 소멸이 업들의 소멸이다. 오직 이것, 정견(正見), 정사유(正思惟), 정어(正語), 정업(正業), 정명(正命), 정정진(正精進), 정념(正念), 정정(正定)의 여덟 요소로 구성된 성스러운 길[팔정도(八正道)]이 업들의 소멸로 이끄는 실천이다.
“yato kho, bhikkhave, ariyasāvako evaṃ kammaṃ pajānāti, evaṃ kammānaṃ nidānasambhavaṃ pajānāti, evaṃ kammānaṃ vemattataṃ pajānāti, evaṃ kammānaṃ vipākaṃ pajānāti, evaṃ kammanirodhaṃ pajānāti, evaṃ kammanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti, so imaṃ nibbedhikaṃ brahmacariyaṃ pajānāti kammanirodhaṃ. kammaṃ, bhikkhave, veditabbaṃ ... pe ... kammanirodhagāminī paṭipadā veditabbāti, iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
비구들이여, 성스러운 제자가 업을 이렇게 분명히 알고, 업들의 인연이고 기원을 이렇게 분명히 알고, 업들의 차별을 이렇게 분명히 알고, 업들의 보(報)를 이렇게 분명히 알고, 업들의 소멸을 이렇게 분명히 알고, 업들의 소멸로 이끄는 실천을 이렇게 분명히 알 때, 그는 업을 소멸하는 꿰뚫음의 범행(梵行)을 분명히 안다. ‘비구들이여, 업(業)을 알아야 한다. 업들의 인연이고 기원을 알아야 한다. 업들의 차별을 알아야 한다. 업들의 보(報)를 알아야 한다. 업들의 소멸을 알아야 한다. 업들의 소멸로 이끄는 실천을 알아야 한다.’라고 이렇게 말한 것은 이것을 연(緣)하여 말했다.
[2] kammakkhaya(업의 부서짐)의 용례
1. (DN 33.7-합송경, 네 가지로 구성된 법) ― cattāri kammāni(네 가지 업들)
“cattāri kammāni -- atthāvuso, kammaṃ kaṇhaṃ kaṇhavipākaṃ; atthāvuso, kammaṃ sukkaṃ sukkavipākaṃ; atthāvuso, kammaṃ kaṇhasukkaṃ kaṇhasukkavipākaṃ; atthāvuso, kammaṃ akaṇhāsukkaṃ akaṇhāsukkavipākaṃ kammakkhayāya saṃvattati.
네 가지 업들 ― 도반들이여, ①괴로운 보(報)를 경험하게 하는 나쁜 업(業), ②즐거운 보(報)를 경험하게 하는 좋은 업(業), ③괴롭고 즐거운 보(報)를 경험하게 하는 나쁘고 좋은 업(業), ④괴롭지도 즐겁지도 않은 보(報)를 경험하게 하고, 업(業)의 부서짐으로 이끄는 나쁘지도 좋지도 않은 업(業)이 있습니다.
그런데 cattāri kammāni(네 가지 업들)은 이 용례 외에는 「cattārimāni kammāni mayā sayaṃ abhiññā sacchikatvā paveditāni 내가 스스로 실답게 안 뒤에 실현하여 선언한 네 가지 업(業)들이 있다.」라는 선언과 함께 나타나는데, (MN 57-개의 습성 경)과 앙굿따라 니까야 넷의 모음 (24) 업(業) 품(kammavaggo)에 속한 (AN 4.232-간략한 경)/(AN 4.233-상세한 경)/(AN 4.234-소나까야나 경)/(AN 4.235-학습계율 경1)/(AN 4.236-학습계율 경2)/(AN 4.237-성스러운 길 경)/(AN 4.238-각지 경)이 전부입니다.
이때, ④괴롭지도 즐겁지도 않은 보(報)를 경험하게 하고, 업(業)의 부서짐으로 이끄는 나쁘지도 좋지도 않은 업(業)으로는 팔정도(八正道)와 칠각지(七覺支)가 제시됩니다.
이외에 유사한 용례로는 ①-②-③의 세 부류의 사람을 설명하는 (AN 3.23-행(行) 경)이 있습니다.
2. kammakkhayā dukkhakkhayo 업(業)의 부서짐에서 고(苦)의 부서짐이 있다. ― 퇴보로부터의 벗어남을 위한 불교와 니간타의 차이
• 불교 ― 애(愛)의 부서짐 → 업(業)의 부서짐 → 고(苦)의 부서짐
• 니간타 ― 업(業)의 부서짐 → 고(苦)의 부서짐 → 수(受)의 부서짐 → 일체 고(苦)가 다함
1) 니간타① ― (MN 14-괴로움 무더기 작은 경) → 악업을 고행으로 부숨
so evamāha — “atthi kho vo, nigaṇṭhā, pubbe pāpakammaṃ kataṃ, taṃ imāya kaṭukāya dukkarakārikāya nijjīretha; yaṃ panettha etarahi kāyena saṃvutā vācāya saṃvutā manasā saṃvutā taṃ āyatiṃ pāpassa kammassa akaraṇaṃ; iti purāṇānaṃ kammānaṃ tapasā byantibhāvā, navānaṃ kammānaṃ akaraṇā, āyatiṃ anavassavo; āyatiṃ anavassavā kammakkhayo, kammakkhayā dukkhakkhayo, dukkhakkhayā vedanākkhayo, vedanākkhayā sabbaṃ dukkhaṃ nijjiṇṇaṃ bhavissatī”ti.
그는 ‘니간타들이여, 이전에 그대들이 지은 악업이 있다. 그것을 이 심하고 행하기 어려운 방법으로 부숴야 한다. 또한, 이제 여기서 신(身)으로 단속하고 구(口)로 단속하고 의(意)로 단속하는 것이 미래의 악업을 짓지 않는 것이다. 이렇게 과거의 업들은 고행으로 부수고, 새로운 업들을 짓지 않음으로써 미래에 영향을 미치지 않는다. 미래에 영향을 미치지 않을 때 업의 부서짐이 있고, 업의 부서짐에서 고(苦)의 부서짐이 있다. 고(苦)의 부서짐에서 수(受)의 부서짐이 있고, 수(受)의 부서짐에서 일체 고(苦)의 다함이 있게 된다.’라고 말합니다.
2) 니간타② ― (MN 101-데와다하 경) → 경험하는 것은 모두 이전의 행위가 원인
bhagavā etadavoca — “santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino — ‘yaṃ kiñcāyaṃ purisapuggalo paṭisaṃvedeti sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, sabbaṃ taṃ pubbekatahetu. iti purāṇānaṃ kammānaṃ tapasā byantībhāvā, navānaṃ kammānaṃ akaraṇā, āyatiṃ anavassavo; āyatiṃ anavassavā kammakkhayo; kammakkhayā dukkhakkhayo; dukkhakkhayā vedanākkhayo; vedanākkhayā sabbaṃ dukkhaṃ nijjiṇṇaṃ bhavissatī’ti. evaṃvādino, bhikkhave, nigaṇṭhā.
세존은 이렇게 말했다. — “비구들이여, 이런 주장, 이런 견해를 가진 어떤 사문-바라문들이 있다. — ‘락(樂)이든 고(苦)든 불고불락(不苦不樂)이든 사람이 경험하는 것은 무엇이든지 모두 이전에 행해진 것이 원인이다. 이렇게 이전의 업들은 고행으로 부수고, 새로운 업들을 짓지 않음으로써 미래에 영향을 미치지 않는다. 미래에 영향을 미치지 않을 때 업의 부서짐이 있고, 업의 부서짐에서 고(苦)의 부서짐이 있다. 고(苦)의 부서짐에서 수(受)의 부서짐이 있고, 수(受)의 부서짐에서 일체 고(苦)의 다함이 있게 된다.’라고. 비구들이여, 이런 주장을 하는 자는 니간타들이다.
3) 니간타와 불교 ― (AN 3.75-니간타 경)
; 니간타 ― 이전의 업(業)들을 고행으로 부수고, 새로운 업들을 짓지 않아서 다리를 부숨
; 불교 ― 새로운 업을 짓지 않고, 이전의 업은 닿을 때마다 끝냄
ekamantaṃ nisinno kho abhayo licchavi āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca — “nigaṇṭho, bhante, nāṭaputto sabbaññū sabbadassāvī aparisesaṃ ñāṇadassanaṃ paṭijānāti — ‘carato ca me tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṃ samitaṃ ñāṇadassanaṃ paccupaṭṭhitan’ti. so purāṇānaṃ kammānaṃ tapasā byantībhāvaṃ paññapeti navānaṃ kammānaṃ akaraṇā setughātaṃ. iti kammakkhayā dukkhakkhayo, dukkhakkhayā vedanākkhayo, vedanākkhayā sabbaṃ dukkhaṃ nijjiṇṇaṃ bhavissati — evametissā sandiṭṭhikāya nijjarāya visuddhiyā samatikkamo hoti. idha, bhante, bhagavā kimāhā”ti?
한 곁에 앉은 릿차위족 아바야는 아난다 존자에게 이렇게 말했다. — “대덕이시여, 니간타 나따뿟따는 모든 것을 알고 모든 것을 봅니다. ‘나는 가고 서고 자고 깰 때 언제나 항상 지와 견이 확립되어 있다.’라고 남김 없는 앎과 봄을 인정합니다. 그는 이전의 업(業)들을 고행으로 부수고, 새로운 업들을 짓지 않아서 다리를 부순다고 선언합니다. 이렇게 업(業)의 부서짐에서 고(苦)의 부서짐이 있고, 고(苦)의 부서짐에서 수(受)의 부서짐이 있고, 수(受)의 부서짐에서 일체 고(苦)의 다함이 있습니다. — 이렇게 스스로 보이기 위한, 퇴보로부터 벗어나기 위한, 청정을 위한 이런 건넘이 있습니다. 대덕이시여, 여기에 대해서 세존께서는 어떻게 말씀하십니까?”
“tisso kho imā, abhaya, nijjarā visuddhiyo tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sammadakkhātā sattānaṃ visuddhiyā sokaparidevānaṃ samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya. katamā tisso? idha, abhaya, bhikkhu sīlavā hoti pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. so navañca kammaṃ na karoti, purāṇañca kammaṃ phussa phussa byantīkaroti. sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opaneyyikā paccattaṃ veditabbā viññūhīti.
”아바야여, 중생들의 청정을 위해, 슬픔[수(愁)]과 비탄[비(悲)]을 건너기 위해, 고통[고(苦)]과 고뇌[우(憂)]의 줄어듦을 위해, 방법을 얻기 위해, 열반을 실현하기 위해 아는 자, 보는 자인 그분 세존(世尊)-아라한(阿羅漢)-정등각(正等覺)에 의해 바르게 선언된 것 세 가지가 있습니다. 어떤 셋입니까?
아바야여, 여기 비구는 계(戒)를 중시하는 자입니다. 계목(戒目)의 단속으로 단속하는 자, 행위와 영역을 갖춘 자, 아주 작은 결점에 대해서도 두려움을 보는 자로 머물고, 계(戒)들에 대해 받아 지니고서 공부합니다. 그는 새로운 업을 짓지 않고, 이전의 업은 닿을 때마다 끝냅니다. 퇴보로부터의 벗어남은 스스로 보이는 것이고, 시간을 넘어선 것이고, 와서 보라는 것이고, 향상으로 이끌고, 지혜로운 이에게 개별적으로 알려지는 것입니다.
“sa kho so, abhaya, bhikkhu evaṃ sīlasampanno vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti — ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. so navañca kammaṃ na karoti, purāṇañca kammaṃ phussa phussa byantīkaroti. sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opaneyyikā paccattaṃ veditabbā viññūhīti.
아바야여, 이렇게 계(戒)를 갖춘 그 비구는 소유의 삶에서 벗어나고, 불선법(不善法)들에서 벗어나서, 위딱까가 있고 위짜라가 있고 떨침에서 생긴 기쁨과 즐거움의 초선(初禪)을 성취하여 머뭅니다. 위딱까와 위짜라의 가라앉음으로 인해, 안으로 평온함과 마음의 집중된 상태가 되어, 위딱까도 없고 위짜라도 없이, 삼매에서 생긴 기쁨과 즐거움의 제이선(第二禪)을 성취하여 머뭅니다. 기쁨의 바램으로부터 평정하게 머물고, 사띠와 바른 앎을 가지고 몸으로 즐거움을 경험하면서, 성인들이 '평정을 가진 자, 사띠를 가진 자, 즐거움에 머무는 자[사념락주(捨念樂住)].'라고 말하는 제삼선(第三禪)을 성취하여 머뭅니다. 즐거움의 버림과 괴로움의 버림으로부터, 이미 만족과 불만들의 줄어듦으로부터, 괴로움도 즐거움도 없고 평정과 청정한 사띠[사념청정(捨念淸淨)]의 제사선(第四禪)을 성취하여 머뭅니다. 그는 새로운 업을 짓지 않고, 이전의 업은 닿을 때마다 끝냅니다. 퇴보로부터의 벗어남은 스스로 보이는 것이고, 시간을 넘어선 것이고, 와서 보라는 것이고, 향상으로 이끌고, 지혜로운 이에게 개별적으로 알려지는 것입니다.
“sa kho so, abhaya, bhikkhu evaṃ samādhisampanno āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. so navañca kammaṃ na karoti, purāṇañca kammaṃ phussa phussa byantīkaroti. sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opaneyyikā paccattaṃ veditabbā viññūhīti. imā kho, abhaya, tisso nijjarā visuddhiyo tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sammadakkhātā sattānaṃ visuddhiyā sokaparidevānaṃ samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāyā”ti.
아바야여, 이렇게 삼매를 갖춘 그 비구는 번뇌들이 부서졌기 때문에 번뇌가 없는 심해탈(心解脫)과 혜해탈(慧解脫)을 지금여기에서 스스로 실답게 안 뒤에 실현하고 성취하여 머뭅니다. 그는 새로운 업을 짓지 않고, 이전의 업은 닿을 때마다 끝냅니다. 퇴보로부터의 벗어남은 스스로 보이는 것이고, 시간을 넘어선 것이고, 와서 보라는 것이고, 향상으로 이끌고, 지혜로운 이에게 개별적으로 알려지는 것입니다. 이것이, 아바야여, 중생들의 청정을 위해, 슬픔과 비탄을 건너기 위해, 고통과 고뇌의 줄어듦을 위해, 방법을 얻기 위해, 열반을 실현하기 위해 아는 자, 보는 자인 그분 세존-아라한-정등각에 의해 바르게 선언된 것 세 가지입니다.”
4) 불교 ― taṇhakkhayasuttaṃ (SN 46.26-애(愛)의 부서짐 경)
“yo, bhikkhave, maggo yā paṭipadā taṇhakkhayāya saṃvattati, taṃ maggaṃ taṃ paṭipadaṃ bhāvetha. katamo ca, bhikkhave, maggo katamā ca paṭipadā taṇhakkhayāya saṃvattati? yadidaṃ — satta bojjhaṅgā. katame satta? satisambojjhaṅgo ... pe ... upekkhāsambojjhaṅgo”ti. evaṃ vutte āyasmā udāyī bhagavantaṃ etadavoca — “kathaṃ bhāvitā nu kho, bhante, satta bojjhaṅgā, kathaṃ bahulīkatā taṇhakkhayāya saṃvattantī”ti?
“비구들이여, 애(愛)의 부서짐으로 이끄는 길과 실천을 닦아야 한다. 그러면 비구들이여, 무엇이 애(愛)의 부서짐으로 이끄는 길이고, 무엇이 실천인가? 그것은 칠각지(七覺支)이다. 어떤 일곱 가지인가? 염각지(念覺支) … 사각지(捨覺支)이다.” 이렇게 말했을 때, 우다이 존자가 세존에게 이렇게 말했다. ― “대덕이시여, 칠각지를 어떻게 닦고, 어떻게 많이 행할 때 애(愛)의 부서짐으로 이끕니까?”
“idha, udāyi, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ vipulaṃ mahaggataṃ appamāṇaṃ abyāpajjaṃ. tassa satisambojjhaṅgaṃ bhāvayato vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ vipulaṃ mahaggataṃ appamāṇaṃ abyāpajjaṃ taṇhā pahīyati. taṇhāya pahānā kammaṃ pahīyati. kammassa pahānā dukkhaṃ pahīyati ... pe ... upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ vipulaṃ mahaggataṃ appamāṇaṃ abyāpajjaṃ. tassa upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāvayato vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ vipulaṃ mahaggataṃ appamāṇaṃ abyāpajjaṃ taṇhā pahīyati taṇhāya pahānā kammaṃ pahīyati. kammassa pahānā dukkhaṃ pahīyati. iti kho, udāyi, taṇhakkhayā kammakkhayo, kammakkhayā dukkhakkhayo”ti. chaṭṭhaṃ.
“여기, 우다이여, 비구는 떨침의 과정이고, 이탐의 과정이고, 소멸의 과정이고, 쉼으로 귀결되는, 크고 귀하고 무량하고 거슬림 없는 염각지(念覺支)를 닦는다. 떨침의 과정이고, 이탐의 과정이고, 소멸의 과정이고, 쉼으로 귀결되는, 크고 귀하고 무량하고 거슬림 없는 염각지를 닦는 그에게 애(愛)가 버려진다. 애를 버릴 때 업(業)이 버려지고, 업을 버릴 때 고(苦)가 버려진다. … 떨침의 과정이고, 이탐의 과정이고, 소멸의 과정이고, 쉼으로 귀결되는, 크고 귀하고 무량하고 거슬림 없는 사각지(捨覺支)를 닦는다. 떨침의 과정이고, 이탐의 과정이고, 소멸의 과정이고, 쉼으로 귀결되는, 크고 귀하고 무량하고 거슬림 없는 사각지를 닦는 그에게 애(愛)가 버려진다. 애를 버릴 때 업(業)이 버려지고, 업을 버릴 때 고(苦)가 버려진다. 이렇게, 우다이여, 애(愛)의 부서짐에서 업(業)의 부서짐이 있고, 업(業)의 부서짐에서 고(苦)의 부서짐이 있다.”
3. sabbakammakkhayaṃ patto, vimutto upadhisaṅkhaye 모든 업의 부서짐을 성취했으며, 재생의 조건을 부수고 해탈했다. ― (SN 5.8-시수빠짤라 경)/(AN 4.23-세상 경)/(KN 5.55-숫따니빠따, 피안 가는 길 품, 시작하는 게송들)
1) (SN 5.8-시수빠짤라 경)
“sabbattha mutto asito, sabbaṃ passati cakkhumā.
sabbakammakkhayaṃ patto, vimutto upadhisaṅkhaye.
so mayhaṃ bhagavā satthā, tassa rocemi sāsanan”ti.
어디에도 집착함 없이 벗어나신 분, 눈 있는 분은 모든 것을 본다.
모든 업의 부서짐을 성취하고, 재생의 조건을 부수고 해탈하신 분
나의 스승이신 그분 세존, 나는 그분의 가르침으로 만족합니다.
2) (AN 4.23-세상 경)
“esa khīṇāsavo buddho, anīgho chinnasaṃsayo.
sabbakammakkhayaṃ patto, vimutto upadhisaṅkhaye.
그는 번뇌 다한 부처이다. 고통 없고 의심을 끊었다.
모든 업의 부서짐을 성취했으며, 재생의 조건을 부수고 해탈했다.
3) (KN 5.55-숫따니빠따, 피안 가는 길 품, 시작하는 게송들)
“so hi brāhmaṇa sambuddho, sabbadhammāna pāragū.
sabbābhiññābalappatto, sabbadhammesu cakkhumā.
sabbakammakkhayaṃ patto, vimutto upadhikkhaye.
바라문이여, 참으로 그는 깨달은 분, 무든 법들을 완전히 아는 분
실다운 지혜의 모든 힘을 성취했고, 모든 법에 대한 눈을 가졌습니다.
모든 업의 부서짐을 성취했으며, 재생의 조건을 부수고 해탈했습니다.