klesa 또는 kilesa의 대표 용례
pariklesaṃ/cittaklesehi/klesamale의 형태로 9번 나타남
• tatrābhiratimiccheyya, hitvā kāme akiñcano. pariyodapeyya attānaṃ, cittaklesehi paṇḍito.
소유의 사유를 완전히 부순 뒤 거기에서 기쁨을 원해야 한다.
현자는 심(心)의 오염원들로부터 자신을 청정하게 해야 한다.
kilesa로는 드물게 용례가 발견되고 대부분 upakkilesa와 saṃkilesa의 형태로 나타나는데, 예외적으로 kammakilesa로도 나타남.
Ⅰ. kilesa의 용례
1. (MN146-난다까의 가르침 경)
yāyaṃ ariyā paññā antarā kilesaṃ antarā saṃyojanaṃ antarā bandhanaṃ sañchindati saṅkantati sampakantati samparikantati.
이 성스러운 지혜는 내면의 오염원과 내면의 족쇄와 내면의 속박을 자르고 해체하고 가르고 베어냅니다.
2. (AN 4.5-흐름을 따름 경)
yo ve kilesāni pahāya pañca, paripuṇṇasekho aparihānadhammo.
cetovasippatto samāhitindriyo, sa ve ṭhitattoti naro pavuccati.
어떤 사람은 참으로 다섯 가지 오염원을 버렸기 때문에 충족된 유학(有學)이고, 퇴보하지 않는 상태이다. 힘 있는 심(心)을 얻었고, 기능을 가져서 삼매를 닦는다. 참으로 그는 서 있는 사람이라고 불린다.
3. āvaraṇasuttaṃ (AN 6.86-장애 경) ― 업의 장애/오염의 장애/보(報)의 장애
“chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato suṇantopi saddhammaṃ abhabbo niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattaṃ. katamehi chahi? kammāvaraṇatāya samannāgato hoti, kilesāvaraṇatāya samannāgato hoti, vipākāvaraṇatāya samannāgato hoti, assaddho ca hoti, acchandiko ca, duppañño ca. imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato suṇantopi saddhammaṃ abhabbo niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattaṃ.
비구들이여, 여섯 가지 법을 갖춘 사람은 정법을 배운다고 해도 확실함과 선법에 대한 바름에 들어갈 수 없다. 어떤 여섯 가지인가? 업(業)의 장애[업장(業障)]를 갖추고, 오염의 장애를 갖추고, 보(報)의 장애를 갖추고, 믿음이 없고, 관심이 없고, 어리석다. 비구들이여, 이런 여섯 가지 법을 갖춘 사람은 정법을 배운다고 해도 확실함과 선법에 대한 바름에 들어갈 수 없다.
“chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato suṇanto saddhammaṃ bhabbo niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattaṃ. katamehi chahi? na kammāvaraṇatāya samannāgato hoti, na kilesāvaraṇatāya samannāgato hoti, na vipākāvaraṇatāya samannāgato hoti, saddho ca hoti, chandiko ca, paññavā ca. imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato suṇanto saddhammaṃ bhabbo niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattan”ti.
비구들이여, 여섯 가지 법을 갖추고 정법을 배우는 사람은 확실함과 선법에 대한 바름에 들어갈 수 있다. 어떤 여섯 가지인가? 업(業)의 장애[업장(業障)]를 갖추지 않고, 오염의 장애를 갖추지 않고, 보(報)의 장애를 갖추지 않고, 믿음이 있고, 관심이 있고, 지혜롭다. 비구들이여, 이런 여섯 가지 법을 갖추고 정법을 배우는 사람은 확실함과 선법에 대한 바름에 들어갈 수 있다.
4. vāhanasuttaṃ (AN 10.81-와하나 경)
ekaṃ samayaṃ bhagavā campāyaṃ viharati gaggarāya pokkharaṇiyā tīre. atha kho āyasmā vāhano yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. ekamantaṃ nisinno kho āyasmā vāhano bhagavantaṃ etadavoca — “katihi nu kho, bhante, dhammehi tathāgato nissaṭo visaṃyutto vippamutto vimariyādīkatena cetasā viharatī”ti?
한때 세존은 짬빠에서 각가라 호수 가에 머물렀다. 그때 와하나 존자가 세존에게 왔다. 와서는 세존에게 절하고 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 와하나 존자가 세존에게 이렇게 말했다. ― “대덕이시여, 몇 가지 법을 갖추어서 여래는 풀려나고 족쇄를 벗고 해방되어 제한 없는 심(心)으로 머뭅니까?”
“dasahi kho, vāhana, dhammehi tathāgato nissaṭo visaṃyutto vippamutto vimariyādīkatena cetasā viharati. katamehi dasahi? rūpena kho, vāhana, tathāgato nissaṭo visaṃyutto vippamutto vimariyādīkatena cetasā viharati, vedanāya kho, vāhana ... pe ... saññāya kho, vāhana... saṅkhārehi kho, vāhana... viññāṇena kho, vāhana... jātiyā kho, vāhana... jarāya kho, vāhana... maraṇena kho, vāhana... dukkhehi kho, vāhana... kilesehi kho, vāhana, tathāgato nissaṭo visaṃyutto vippamutto vimariyādīkatena cetasā viharati. seyyathāpi, vāhana, uppalaṃ vā padumaṃ vā puṇḍarīkaṃ vā udake jātaṃ udake saṃvaḍḍhaṃ udakā paccuggamma ṭhitaṃ anupalittaṃ udakena; evamevaṃ kho, vāhana, imehi dasahi dhammehi tathāgato nissaṭo visaṃyutto vippamutto vimariyādīkatena cetasā viharatī”ti. paṭhamaṃ.
“와하나여, 열 가지 법을 갖추어서 여래는 풀려나고 족쇄를 벗고 해방되어 제한 없는 심(心)으로 머문다. 어떤 열 가지인가? 와하나여, 여래는 색(色)에서 풀려나고 족쇄를 벗고 해방되어 제한 없는 심(心)으로 머문다. 와하나여, 수(受)에서 … 와하나여, 상(想)에서 … 와하나여, 행(行)들에서 … 와하나여, 식(識)에서 … 와하나여, 생(生)에서 … 와하나여, 노(老)에서 … 와하나여, 사(死)에서 … 와하나여, 고(苦)에서 … 와하나여, 여래는 오염원에서 풀려나고 족쇄를 벗고 해방되어 제한 없는 심(心)으로 머문다. 예를 들면, 와하나여, 물에서 생겼고 물에서 자란 청련(靑蓮)이나 홍련(紅蓮)이나 백련(白蓮)이 물에서 벗어나서 물에 의해 더럽혀지지 않고 서 있다. 이처럼, 와하나여, 이런 열 가지 법을 갖추어서 여래는 풀려나고 족쇄를 벗고 해방되어 제한 없는 심(心)으로 머문다.”라고.
Ⅱ. upakkilesa의 대표 용례
1. cittassa upakkileso ― (MN 7-옷감 경)
“seyyathāpi, bhikkhave, vatthaṃ saṃkiliṭṭhaṃ malaggahitaṃ; tamenaṃ rajako yasmiṃ yasmiṃ raṅgajāte upasaṃhareyya — yadi nīlakāya yadi pītakāya yadi lohitakāya yadi mañjiṭṭhakāya durattavaṇṇamevassa aparisuddhavaṇṇamevassa. taṃ kissa hetu? aparisuddhattā, bhikkhave, vatthassa. evameva kho, bhikkhave, citte saṃkiliṭṭhe, duggati pāṭikaṅkhā. seyyathāpi, bhikkhave, vatthaṃ parisuddhaṃ pariyodātaṃ; tamenaṃ rajako yasmiṃ yasmiṃ raṅgajāte upasaṃhareyya — yadi nīlakāya yadi pītakāya yadi lohitakāya yadi mañjiṭṭhakāya — surattavaṇṇamevassa parisuddhavaṇṇamevassa. taṃ kissa hetu? parisuddhattā, bhikkhave, vatthassa. evameva kho, bhikkhave, citte asaṃkiliṭṭhe, sugati pāṭikaṅkhā.
“예를 들면, 비구들이여, 오염되고 때가 묻은 옷감이 있다. 그런 그것을 세탁하는 사람이 파랑이나 노랑이나 빨강이나 자주 등 각각의 여러 염료에 담글 것인데, 색을 염색하기가 어렵고 색을 깨끗이 하지 못할 것이다. 그 원인은 무엇인가? 옷감이 깨끗하지 않음이다. 이처럼, 비구들이여, 심(心)이 오염되었을 때, 나쁜 곳이 예상된다. 예를 들면, 비구들이여, 깨끗하고 때 묻지 않은 옷감이 있다. 그런 그것을 세탁하는 사람이 파랑이나 노랑이나 빨강이나 자주 등 각각의 여러 염료에 담글 것인데, 색을 염색하기가 쉽고 색을 깨끗이 할 수 있을 것이다. 그 원인은 무엇인가? 옷감이 깨끗함이다. 이처럼, 비구들이여, 심(心)이 오염되지 않았을 때, 좋은 곳이 예상된다.
“katame ca, bhikkhave, cittassa upakkilesā? abhijjhāvisamalobho cittassa upakkileso, byāpādo cittassa upakkileso, kodho cittassa upakkileso, upanāho cittassa upakkileso, makkho cittassa upakkileso, paḷāso cittassa upakkileso, issā cittassa upakkileso, macchariyaṃ cittassa upakkileso, māyā cittassa upakkileso, sāṭheyyaṃ cittassa upakkileso, thambho cittassa upakkileso, sārambho cittassa upakkileso, māno cittassa upakkileso, atimāno cittassa upakkileso, mado cittassa upakkileso, pamādo cittassa upakkileso.
그러면 비구들이여, 무엇이 심의 오염원인가? 망(望)이 일어난 간탐이 심의 오염원이다. 진에가 심의 오염원이다. 화가 심의 오염원이다. 원한이 심의 오염원이다. 위선이 심의 오염원이다. 악의가 심의 오염원이다. 질투가 심의 오염원이다. 인색이 심의 오염원이다. 사기가 심의 오염원이다. 교활이 심의 오염원이다. 고집이 심의 오염원이다. 격분이 심의 오염원이다. 자기화가 심의 오염원이다. 오만이 심의 오염원이다. 잠김이 심의 오염원이다. 방일이 심의 오염원이다.
2. vigatūpakkilese ― (DN 2-사문과경)
so evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṃ khayañāṇāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti
그는 이렇게 심(心)이 삼매를 닦고, 청정하고 아주 깨끗하고 침착하고 오염원이 없고 유연하고 준비되고 안정되고 흔들림 없음에 도달했을 때, 번뇌들의 부서짐의 앎으로 심(心)을 향하게 하고 기울게 합니다.
Ⅲ. kammakilesa의 용례 ― (DN 31-싱갈라 경)
“yato kho, gahapatiputta, ariyasāvakassa cattāro kammakilesā pahīnā honti, catūhi ca ṭhānehi pāpakammaṃ na karoti, cha ca bhogānaṃ apāyamukhāni na sevati, so evaṃ cuddasa pāpakāpagato chaddisāpaṭicchādī ubholokavijayāya paṭipanno hoti. tassa ayañceva loko āraddho hoti paro ca loko. so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati.
”장자의 아들이여, 성스러운 제자에게 네 가지 업(業)의 오염원이 버려질 때, 네 가지 조건의 악한 업을 짓지 않고, 여섯 가지로 된 타락의 입구를 실천하지 않는다. 이렇게 열네 가지 악을 제거한 그는 여섯 방향을 보호하는 자여서 양쪽 세상에서 승리하기 위해 실천한다. 그에게 이 세상도 확고하고 저세상도 확고하다. 그는 몸이 무너져 죽은 뒤 좋은 곳, 하늘 세상에 태어난다.
• cattārokammakilesā (DN 31.3-네 가지 업의 오염원)
245. “katamassa cattāro kammakilesā pahīnā honti? pāṇātipāto kho, gahapatiputta, kammakileso, adinnādānaṃ kammakileso, kāmesumicchācāro kammakileso, musāvādo kammakileso. imassa cattāro kammakilesā pahīnā hontī”ti. idamavoca bhagavā, idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā —
어떤 네 가지 업(業)의 오염원이 버려지는가? 장자의 아들이여, 생명을 해치는 행위가 업의 오염원이고, 주지 않는 것을 가지는 행위가 업의 오염원이고, 음행(淫行)에 대한 삿된 행위가 업의 오염원이고, 거짓을 말하는 행위가 업의 오염원이다. 이런 네 가지 업의 오염원이 버려진다.” 세존은 이렇게 말했다. 스승이신 선서(善逝)는 이렇게 말한 뒤에 다시 이렇게 말했다. ―
“pāṇātipāto adinnādānaṃ, musāvādo ca vuccati.
paradāragamanañceva, nappasaṃsanti paṇḍitā”ti.
생명을 해치는 행위, 주지 않는 것을 가지는 행위, 거짓을 말하는 행위와
남의 아내에게 가는 것이 업의 오염원이라고 불린다. 현명한 자들은 칭찬하지 않는다.
Ⅳ. saṃkilesa의 용례
1. cittasaṃkilesā ― (SN 22.100-가죽 끈 경2)
tasmātiha, bhikkhave, abhikkhaṇaṃ sakaṃ cittaṃ paccavekkhitabbaṃ — ‘dīgharattamidaṃ cittaṃ saṃkiliṭṭhaṃ rāgena dosena mohenā’ti. cittasaṃkilesā, bhikkhave, sattā saṃkilissanti; cittavodānā sattā visujjhanti.
그러므로 비구들이여, 언제나 자신의 심(心)을 회상해야 한다. ― ‘이 심(心)은 오랜 세월 탐(貪)과 진(嗔)과 치(癡)에 의해서 오염되었다.’라고. 심(心)의 오염으로부터 중생들은 오염되고, 심(心)의 청정으로부터 중생들은 청정해진다.
2. saṃkilesadhamma 오염되는 존재/것 ― (MN 26-덫 경)/(AN 4.255-구함 경)
attanā saṃkilesadhammo samāno saṃkilesadhammaṃyeva pariyesati
자신이 오염되는 존재이면서 오직 오염되는 것을 구한다.
attanā saṃkilesadhammo samāno saṃkilesadhamme ādīnavaṃ viditvā asaṃkiliṭṭhaṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ pariyesati
자신이 오염되는 존재이면서 오염되는 것에서 위험을 보아서 오염이 없는 위없는 유가안온인 열반을 구한다.
3. saṃkilesaṃ
1) 긴 계(戒)를 서술하는 경들
candimasūriyanakkhattānaṃ uggamanaṃ ogamanaṃ saṃkilesaṃ vodānaṃ bhavissati
달과 해와 별들이 뜨거나 지거나 흐리거나 깨끗해질 것이다.
2) ādīnavaṃ okāraṃ saṃkilesaṃ 위험과 저열함과 오염
• 차제설법(次第說法)을 설하는 경들 ― kāmānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṃkilesaṃ, nekkhamme ānisaṃsaṃ pakāsesi
anupubbiṃ kathaṃ kathesi, seyyathidaṃ — dānakathaṃ sīlakathaṃ saggakathaṃ, kāmānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṃkilesaṃ, nekkhamme ānisaṃsaṃ pakāsesi. yadā bhagavā aññāsi upāliṃ gahapatiṃ kallacittaṃ muducittaṃ vinīvaraṇacittaṃ udaggacittaṃ pasannacittaṃ, atha yā buddhānaṃ sāmukkaṃsikā dhammadesanā taṃ pakāsesi — dukkhaṃ, samudayaṃ, nirodhaṃ, maggaṃ
순서대로의 가르침을 설했다. 보시(布施)의 가르침, 계(戒)의 가르침, 천상(天上)의 가르침, 소유의 삶의 위험과 저열함과 오염, 출리(出離)에 대한 이익을 설명했다. 세존은 우빨리 장자의 심(心)이 준비되고, 부드러워지고, 장애에서 벗어나고, 높아지고, 고와진 것을 아셨을 때, 부처님들의 찬탄 받는 설법인 고(苦)-집(集)-멸(滅)-도(道)를 설명했다.
• akusalānaṃ dhammānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṃkilesaṃ, kusalānaṃ dhammānaṃ nekkhamme ānisaṃsaṃ vodānapakkhaṃ
불선법들의 위험과 퇴보와 오염 그리고 선법들을 위한 출리에서 이익과 깨끗한 측면을 봅니다.
; (MN 19-두 부분의 생각 떠오름 경)/(MN 60-흠 없음 경)
• saṅkhārānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṃkilesaṃ nibbāne ānisaṃsaṃ pakāsesi
행(行)들의 위험과 저열함과 오염, 열반에 대한 이익을 설명했다.
; (DN 14-대전기경)
4. sattānaṃ saṃkilesāya 중생들의 오염을 위한
중생들의 오염과 청정을 위한 원인-조건 있음과 없음을 말하는 경들
; (DN 2.5-사문과경, 막칼리 고살라의 말), (DN 34.3-십상경, 두 가지 법), (MN 60-흠 없음 경), (MN 76-산다까 경), (MN 22.60-마할리 경), (SN 24.7-원인 경)
5. saṃkilesikā의 용례
1) saṃkilesikadhammaṃ ― (SN 35.33-42)
sabbaṃ, bhikkhave, jātidhammaṃ/jarādhammaṃ/byādhidhammaṃ
/maraṇadhammaṃ/sokadhammaṃ/saṃkilesikadhammaṃ/khayadhammaṃ/vayadhammaṃ/samudayadhammaṃ/nirodhadhammaṃ/
2) pāpakā akusalā dhammā saṃkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇiyā
오염원이고, 다시 존재가 되고, 두렵고, 보(報)가 괴로움이고, 태어나고 늙고 죽어야 하는 미래를 초래하는 악한 불선법들
; (MN 39-앗사뿌라 큰 경), (MN 122-공(空)의 큰 경), (SN 35.243-흘러나옴의 방식 경), (AN 4.10-속박 경)
2) āsavā saṃkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇiyā
오염원이고, 다시 존재가 되고, 두렵고, 보(報)가 괴로움이고, 태어나고 늙고 죽어야 하는 미래를 초래하는 번뇌
; (MN 36-삿짜까 큰 경), (MN 49-범천의 초대 경), (MN 68-날라까빠나 경)
3) yathāpaṭipannānaṃ vo saṃkilesikā dhammā pahīyissanti, vodāniyā dhammā abhivaḍḍhissanti, paññāpāripūriṃ vepullattañca diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathāti
‘이런 방법으로 실천하는 그대들에게 오염의 법들은 버려질 것이고, 청정해지는 법들은 늘어날 것이다. 지혜의 완성과 충만을 지금여기에서 스스로 실답게 안 뒤에 실현하고 성취하여 머물 것이다.’라고.
; (DN 9.7-뽓타빠다 경, 세 가지 아(我)를 얻음), (DN 25-우둠바리까 경)
● āsava의 용례 ― āsava/kāmāsava/bhavāsava/avijjāsava/khīṇāsava
; masc(남성명사), from āsavati
ā √su
Root√su・1 a (flow)
āsavati pr. flows
kilesa 1 masc. & nt. defilement; impurity; unwholesome mental state
√kilis・3 ya (be dirty, be molested(추행을 당하다))
klesa masc. defilement; impurity
√kilis・3 ya (be dirty, be molested)