홈 > 서적출판 > 주제의 확장 > 맛지마 니까야

주제의 확장

주제의 확장 ― 「pañca padhāniyaṅgāni - 다섯 가지 정진의 요소」

▣ 주제의 확장 ― 「pañca padhāniyaṅgāni - 다섯 가지 정진의 요소」 


pañca padhāniyaṅgāni — idhāvuso, bhikkhu saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṃ — ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. appābādho hoti appātaṅko samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya majjhimāya padhānakkhamāya. asaṭho hoti amāyāvī yathābhūtamattānaṃ āvīkattā satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu. āraddhavīriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. 


다섯 가지 정진의 요소 ― 「여기, 도반들이여, 비구는 ①믿음이 있다. ‘이렇게 그분 세존(世尊)께서는 모든 번뇌 떠나신 분, 스스로 완전한 깨달음을 이루신 분, 밝음과 실천을 갖추신 분, 진리의 길 보이신 분, 세상일을 모두 훤히 아시는 분, 어리석은 이도 잘 이끄시는 위없는 분, 모든 천상과 인간의 스승, 깨달으신 분, 존귀하신 분이시다.’라고 여래(如來)의 깨달음을 믿는다. ②그는 결점이 없고, 병이 없다. 정진을 감당할 수 있도록 너무 차지도 않고 너무 뜨겁지도 않은 중간의 좋은 소화력과 흡수력을 갖췄다. ③그는 교활하지 않고 사기 치지 않는다. 스승과 현명한 동료수행자들에 대해 있는 그대로 자신을 드러낸다. ④그는 불선법(不善法)들의 버림을 위해, 선법(善法)들의 성취를 위해 열심히 정진하면서 머문다. 선법들에 대해 열정적이고 책임을 포기하지 않는 강한 자이다. ⑤그는 지혜를 가졌다. 자라남-줄어듦으로 이끌고, 성스러운 꿰뚫음에 의해 괴로움의 부서짐으로 바르게 이끄는 지혜를 갖추었다.」


● 용례


1. (DN 33.8-합송경, 다섯으로 구성된 법들)


2. (DN 34.6-십상경, 다섯 가지 법) ― 많은 것을 만드는 법(dhammā bahukārā)


3. (MN 85-보디 왕자 경) 


• 보디 왕자의 질문 ― 여래의 가르침을 받는 비구가 깨달음을 얻는 데는 얼마의 시간이 걸립니까?

• 부처님의 대답 ― 다섯 가지 정진의 요소를 갖춘 비구는 칠 년 내지 일 주야 심지어 ‘저녁에 가르침을 들으면 아침에 특별함을 얻을 것이고, 아침에 가르침을 들으면 저녁에 특별함을 얻을 것이다.’


4. (MN 90-깐나깟탈라 경) 


• 빠세나디 꼬살라 왕의 질문 ― 끄샤뜨리야, 바라문, 와이샤, 수드라의 네 계급의 금생에서가 아니라 내생에서의 차이가 있는지?


• 부처님의 대답 ― 현재 상태에서의 차별은 있음. 그러나 끄샤뜨리야, 바라문, 와이샤, 수드라의 네 계급 모두 다섯 가지 정진의 요소를 갖추면 ①오랫동안 이익과 행복이 있고, ②노력의 차이에 따른 성취의 차이는 있지만 계급에 따른 차이는 없으며, ③해탈에 있어서 차이가 없음(ettha kho nesāhaṃ, mahārāja, na kiñci nānākaraṇaṃ vadāmi — yadidaṃ vimuttiyā vimuttiṃ).


5. (AN 5.53-정진의 요소 경)


● 다섯 가지 정진의 요소의 다른 관점의 용례


1. (AN 5.135-지향 경1) ― 어떻게 내가 번뇌들의 부서짐을 지향하지 않겠는가! 


“evamevaṃ kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu āsavānaṃ khayaṃ pattheti. katamehi pañcahi? idha, bhikkhave, bhikkhu saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṃ — ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. appābādho hoti appātaṅko, samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya majjhimāya padhānakkhamāya; asaṭho hoti amāyāvī, yathābhūtaṃ attānaṃ āvikattā satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu; āraddhavīriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu; paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā.


이처럼, 비구들이여, 다섯 가지 법을 갖춘 비구는 번뇌들의 부서짐을 지향한다. 어떤 다섯 가지인가? 여기, 비구들이여, 비구는 ①믿음이 있다. ‘이렇게 그분 세존(世尊)께서는 모든 번뇌 떠나신 분, 스스로 완전한 깨달음을 이루신 분, 밝음과 실천을 갖추신 분, 진리의 길 보이신 분, 세상일을 모두 훤히 아시는 분, 어리석은 이도 잘 이끄시는 위없는 분, 모든 천상과 인간의 스승, 깨달으신 분, 존귀하신 분이시다.’라고 여래(如來)의 깨달음을 믿는다. ②그는 결점이 없고, 병이 없다. 정진을 감당할 수 있도록 너무 차지도 않고 너무 뜨겁지도 않은 중간의 좋은 소화력과 흡수력을 갖췄다. ③그는 교활하지 않고 사기 치지 않는다. 스승과 현명한 동료수행자들에 대해 있는 그대로 자신을 드러낸다. ④그는 불선법(不善法)들의 버림을 위해, 선법(善法)들의 성취를 위해 열심히 정진하면서 머문다. 선법들에 대해 열정적이고 책임을 포기하지 않는 강한 자이다. ⑤그는 지혜를 가졌다. 자라남-줄어듦으로 이끌고, 성스러운 꿰뚫음에 의해 괴로움의 부서짐으로 바르게 이끄는 지혜를 갖추었다.


“tassa evaṃ hoti — ‘ahaṃ khomhi saddho, saddahāmi tathāgatassa bodhiṃ — itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho ... pe ... satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. ‘kasmāhaṃ āsavānaṃ khayaṃ na pattheyyaṃ! ahaṃ khomhi appābādho appātaṅko samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya majjhimāya padhānakkhamāya. kasmāhaṃ āsavānaṃ khayaṃ na pattheyyaṃ! ahaṃ khomhi asaṭho amāyāvī yathābhūtaṃ attānaṃ āvikattā satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu. kasmāhaṃ āsavānaṃ khayaṃ na pattheyyaṃ! ahaṃ khomhi āraddhavīriyo viharāmi akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. kasmāhaṃ āsavānaṃ khayaṃ na pattheyyaṃ! ahaṃ khomhi paññavā udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. kasmāhaṃ āsavānaṃ khayaṃ na pattheyyan’ti! imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu āsavānaṃ khayaṃ patthetī”ti. 


그에게 이런 생각이 든다. ― ‘①믿음이 있다. ‘이렇게 그분 세존(世尊)께서는 모든 번뇌 떠나신 분, 스스로 완전한 깨달음을 이루신 분, 밝음과 실천을 갖추신 분, 진리의 길 보이신 분, 세상일을 모두 훤히 아시는 분, 어리석은 이도 잘 이끄시는 위없는 분, 모든 천상과 인간의 스승, 깨달으신 분, 존귀하신 분이시다.’라고 여래(如來)의 깨달음을 믿는다. 어떻게 내가 번뇌들의 부서짐을 지향하지 않겠는가! ②나는 결점이 없고, 병이 없다. 정진을 감당할 수 있도록 너무 차지도 않고 너무 뜨겁지도 않은 중간의 좋은 소화력과 흡수력을 갖췄다. 어떻게 내가 번뇌들의 부서짐을 지향하지 않겠는가! ③나는 교활하지 않고 사기 치지 않는다. 스승과 현명한 동료수행자들에 대해 있는 그대로 자신을 드러낸다. 어떻게 내가 번뇌들의 부서짐을 지향하지 않겠는가! ④나는 불선법(不善法)들의 버림을 위해, 선법(善法)들의 성취를 위해 열심히 정진하면서 머문다. 선법들에 대해 열정적이고 책임을 포기하지 않는 강한 자이다. 어떻게 내가 번뇌들의 부서짐을 지향하지 않겠는가! ⑤나는 지혜를 가졌다. 자라남-줄어듦으로 이끌고, 성스러운 꿰뚫음에 의해 괴로움의 부서짐으로 바르게 이끄는 지혜를 갖추었다. 어떻게 내가 번뇌들의 부서짐을 지향하지 않겠는가! 비구들이여, 이런 다섯 가지 법을 갖춘 비구는 번뇌들의 부서짐을 지향한다. 


2. (AN 10.11-거처 경) - 비구의 5요소와 거처의 5요소


“pañcaṅgasamannāgato, bhikkhave, bhikkhu pañcaṅgasamannāgataṃ senāsanaṃ sevamāno bhajamāno nacirasseva āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya.


비구들이여, 다섯 가지 요소를 갖춘 거처를 사용하고 따르는 다섯 가지 요소를 갖춘 비구는 오래지 않아 번뇌들의 부서짐으로부터 번뇌가 없는 심해탈(心解脫)과 혜해탈(慧解脫)을 지금여기에서 스스로 실답게 안 뒤에 실현하고 성취하여 머물 것이다.


“kathañca, bhikkhave, bhikkhu pañcaṅgasamannāgato hoti? idha, bhikkhave, bhikkhu saddho hoti; saddahati tathāgatassa bodhiṃ — ‘itipi so bhagavā ... pe ... bhagavā’ti; appābādho hoti appātaṅko, samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya majjhimāya padhānakkhamāya; asaṭho hoti amāyāvī, yathābhūtaṃ attānaṃ āvikattā satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu; āraddhavīriyo viharati, akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya; thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu; paññavā hoti, udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu pañcaṅgasamannāgato hoti.


비구들이여, 비구는 어떻게 다섯 가지 요소를 갖추는가? 여기, 비구들이여, 비구는 ①믿음이 있다. ‘이렇게 그분 세존(世尊)께서는 모든 번뇌 떠나신 분, 스스로 완전한 깨달음을 이루신 분, 밝음과 실천을 갖추신 분, 진리의 길 보이신 분, 세상일을 모두 훤히 아시는 분, 어리석은 이도 잘 이끄시는 위없는 분, 모든 천상과 인간의 스승, 깨달으신 분, 존귀하신 분이시다.’라고 여래(如來)의 깨달음을 믿는다. ②그는 결점이 없고, 병이 없다. 정진을 감당할 수 있도록 너무 차지도 않고 너무 뜨겁지도 않은 중간의 좋은 소화력과 흡수력을 갖췄다. ③그는 교활하지 않고 사기 치지 않는다. 스승과 현명한 동료수행자들에 대해 있는 그대로 자신을 드러낸다. ④그는 불선법(不善法)들의 버림을 위해, 선법(善法)들의 성취를 위해 열심히 정진하면서 머문다. 선법들에 대해 열정적이고 책임을 포기하지 않는 강한 자이다. ⑤그는 지혜를 가졌다. 자라남-줄어듦으로 이끌고, 성스러운 꿰뚫음에 의해 괴로움의 부서짐으로 바르게 이끄는 지혜를 갖추었다.


“kathañca, bhikkhave, senāsanaṃ pañcaṅgasamannāgataṃ hoti? idha, bhikkhave, senāsanaṃ nātidūraṃ hoti nāccāsannaṃ gamanāgamanasampannaṃ divā appākiṇṇaṃ rattiṃ appasaddaṃ appanigghosaṃ appaḍaṃsamakasavātātapasarīsapasamphassaṃ; tasmiṃ kho pana senāsane viharantassa appakasirena uppajjanti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā; tasmiṃ kho pana senāsane therā bhikkhū viharanti bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā; te kālena kālaṃ upasaṅkamitvā paripucchati paripañhati — ‘idaṃ, bhante, kathaṃ, imassa ko attho’ti; tassa te āyasmanto avivaṭañceva vivaranti anuttānīkatañca uttāniṃ karonti anekavihitesu ca kaṅkhāṭhāniyesu dhammesu kaṅkhaṃ paṭivinodenti. evaṃ kho, bhikkhave, senāsanaṃ pañcaṅgasamannāgataṃ hoti. pañcaṅgasamannāgato kho, bhikkhave, bhikkhu pañcaṅgasamannāgataṃ senāsanaṃ sevamāno bhajamāno nacirasseva āsavānaṃ khayā ... pe ... sacchikatvā upasampajja vihareyyā”ti. 


비구들이여, 거처는 어떻게 다섯 가지 요소를 갖추는가? 여기, 비구들이여, 거처는 ①너무 멀지 않고, 너무 가깝지 않아서 가고 오기에 편하다. ②낮에는 번잡하지 않고 밤에는 소음이 작고 시끄럽지 않다. ③쇠파리-모기-바람-뙤약볕-파충류의 닿음이 적다. ④그 거처에 머무는 자에게 가사와 탁발 음식과 거처와 병(病)의 조건으로부터 필요한 약품을 어려움 없이 얻는다. ⑤그 거처에 많이 배우고, 경(經)들을 배웠고, 법(法)을 명심하고, 율(律)을 명심하고, 논모(論母)를 명심하는 장로 비구들이 머문다. 때때로 그들에게 찾아가서 ‘대덕이시여, 어떻게 이러하고, 이것의 의미는 무엇입니까?’라고 물어보고 질문한다. 그에게 그 존자들은 분명하지 않은 것을 분명하게 하고, 명확하지 않은 것을 명확하게 하고, 여러 가지 의심되는 법들에 대해 의심을 제거한다. 이렇게, 비구들이여, 다섯 가지 요소를 갖춘 거처를 사용하고 따르는 다섯 가지 요소를 갖춘 비구는 오래지 않아 번뇌들의 부서짐으로부터 번뇌가 없는 심해탈(心解脫)과 혜해탈(慧解脫)을 지금여기에서 스스로 실답게 안 뒤에 실현하고 성취하여 머물 것이다.


● 정진의 요소의 다른 형태


1. 네 가지 청정을 위한 정진의 요소 ― (AN 4.194-사무기야 경)


“cattārimāni, byagghapajjā, pārisuddhipadhāniyaṅgāni tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sammadakkhātāni sattānaṃ visuddhiyā sokaparidevānaṃ samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya. katamāni cattāri? sīlapārisuddhipadhāniyaṅgaṃ, cittapārisuddhipadhāniyaṅgaṃ, diṭṭhipārisuddhipadhāniyaṅgaṃ, vimuttipārisuddhipadhāniyaṅgaṃ.


“호랑이 길에 사는 자들이여, 중생들의 청정을 위해, 슬픔[수(愁)]과 비탄[비(悲)]를 건너기 위해, 고통[고(苦)]과 고뇌[우(憂)]의 줄어듦을 위해, 방법을 얻기 위해, 열반의 실현을 위해 아시는 분, 보시는 분, 그분 세존-아라한-정등각에 의해 바르게 선언된 네 가지 청정을 위한 정진의 요소가 있습니다. 어떤 네 가지입니까? 계(戒)의 청정을 위한 정진의 요소, 심(心)의 청정을 위한 정진의 요소, 견해(見解)의 청정을 위한 정진의 요소, 해탈(解脫)의 청정을 위한 정진의 요소입니다.


2. 아홉 가지 청정을 위한 정진의 요소 ― (DN 34.10-십상경, 아홉 가지 법들)


(kha) “katame nava dhammā bhāvetabbā? nava pārisuddhipadhāniyaṅgāni — sīlavisuddhi pārisuddhipadhāniyaṅgaṃ, cittavisuddhi pārisuddhipadhāniyaṅgaṃ, diṭṭhivisuddhi pārisuddhipadhāniyaṅgaṃ, kaṅkhāvitaraṇavisuddhi pārisuddhipadhāniyaṅgaṃ, maggāmaggañāṇadassana — visuddhi pārisuddhipadhāniyaṅgaṃ, paṭipadāñāṇadassanavisuddhi pārisuddhipadhāniyaṅgaṃ, ñāṇadassanavisuddhi pārisuddhipadhāniyaṅgaṃ, paññāvisuddhi pārisuddhipadhāniyaṅgaṃ, vimuttivisuddhi pārisuddhipadhāniyaṅgaṃ. ime nava dhammā bhāvetabbā.


어떤 아홉 가지 법을 닦아야 합니까? 아홉 가지 청정을 위한 정진의 요소 ― 계(戒) 청정(淸淨)의 청정을 위한 정진의 요소, 심(心) 청정의 청정을 위한 정진의 요소, 견해 청정의 청정을 위한 정진의 요소, 불확실 극복 청정의 청정을 위한 정진의 요소, 길과 길 아님의 앎과 봄 청정의 청정을 위한 정진의 요소, 실천의 앎과 봄 청정의 청정을 위한 정진의 요소, 앎과 봄 청정의 청정을 위한 정진의 요소, 지혜 청정의 청정을 위한 정진의 요소, 해탈(解脫) 청정의 청정을 위한 정진의 요소. 이런 아홉 가지 법을 닦아야 합니다.

Comments