홈 > 서적출판 > 주제의 확장

주제의 확장

주제의 확장 ― 「dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno ~의 용례」

주제의 확장 ― 「dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno ~의 용례

 

1. (MN 36-삿짜까 큰 경) 


“kathañca, aggivessana, abhāvitakāyo ca hoti abhāvitacitto ca? idha, aggivessana, assutavato puthujjanassa uppajjati sukhā vedanā. so sukhāya vedanāya phuṭṭho samāno sukhasārāgī ca hoti sukhasārāgitañca āpajjati. tassa sā sukhā vedanā nirujjhati. sukhāya vedanāya nirodhā uppajjati dukkhā vedanā. so dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno socati kilamati paridevati urattāḷiṃ kandati sammohaṃ āpajjati. tassa kho esā, aggivessana, uppannāpi sukhā vedanā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati abhāvitattā kāyassa, uppannāpi dukkhā vedanā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati abhāvitattā cittassa. yassa kassaci, aggivessana, evaṃ ubhatopakkhaṃ uppannāpi sukhā vedanā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati abhāvitattā kāyassa, uppannāpi dukkhā vedanā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati abhāvitattā cittassa, evaṃ kho, aggivessana, abhāvitakāyo ca hoti abhāvitacitto ca.


"악기웻사나여, 어떻게 닦지 않은 몸과 닦지 않은 심(心)을 가진 자가 있습니까? 악기웻사나여, 여기 배우지 못한 범부에게 즐거운 느낌이 생깁니다. 즐거운 느낌에 닿아 있는 그는 즐거움에 친밀한 자이고, 즐거움에 친밀하면서 삽니다. 그에게 그 즐거운 느낌이 소멸합니다. 즐거운 느낌의 소멸로부터 괴로운 느낌이 생깁니다. 괴로운 느낌에 닿아있는 그는 슬퍼하고 힘들어하고 비탄에 빠지고 가슴을 치며 울부짖고 당황합니다. 악기웻사나여, 몸을 닦지 않았기 때문에 그에게 생겨난 즐거운 느낌은 심(心)을 소진하여 머물고, 심(心)을 닦지 않았기 때문에 그에게 생겨난 괴로운 느낌은 심(心)을 소진(消盡)하여 머뭅니다. 악기웻사나여, 누구든지 몸을 닦지 않았기 때문에 생겨난 즐거운 느낌이 심(心)을 소진(消盡)하여 머물고, 심(心)을 닦지 않았기 때문에 생겨난 괴로운 느낌이 심(心)을 소진(消盡)하여 머무는 양쪽 측면을 가진 사람이 있습니다. 악기웻사나여, 이렇게 닦지 않은 몸과 닦지 않은 심(心)을 가진 자가 있습니다.


“kathañca, aggivessana, bhāvitakāyo ca hoti bhāvitacitto ca? idha, aggivessana, sutavato ariyasāvakassa uppajjati sukhā vedanā. so sukhāya vedanāya phuṭṭho samāno na sukhasārāgī ca hoti, na sukhasārāgitañca āpajjati. tassa sā sukhā vedanā nirujjhati. sukhāya vedanāya nirodhā uppajjati dukkhā vedanā. so dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno na socati na kilamati na paridevati na urattāḷiṃ kandati na sammohaṃ āpajjati. tassa kho esā, aggivessana, uppannāpi sukhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati bhāvitattā kāyassa, uppannāpi dukkhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati bhāvitattā cittassa. yassa kassaci, aggivessana, evaṃ ubhatopakkhaṃ uppannāpi sukhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati bhāvitattā kāyassa, uppannāpi dukkhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati bhāvitattā cittassa. evaṃ kho, aggivessana, bhāvitakāyo ca hoti bhāvitacitto cā”ti.


"악기웻사나여, 어떻게 닦은 몸과 닦은 심(心)을 가진 자가 있습니까? 악기웻사나여, 여기 잘 배운 성스러운 제자에게 즐거운 느낌이 생깁니다. 즐거운 느낌에 닿아있는 그는 즐거움에 친밀한 자가 아니고, 즐거움에 친밀하면서 살지 않습니다. 그에게 그 즐거운 느낌이 소멸합니다. 즐거운 느낌의 소멸로부터 괴로운 느낌이 생깁니다. 괴로운 느낌에 닿아있는 그는 슬퍼하지 않고 힘들어하지 않고 비탄에 빠지지 않고 가슴을 치며 울부짖지 않고 당황하지 않습니다. 악기웻사나여, 몸을 닦았기 때문에 그에게 생겨난 즐거운 느낌은 심(心)을 소진하여 머물지 않고, 심(心)을 닦았기 때문에 그에게 생겨난 괴로운 느낌은 심(心)을 소진(消盡)하여 머물지 않습니다. 악기웻사나여, 누구든지 몸을 닦았기 때문에 생겨난 즐거운 느낌이 심(心)을 소진(消盡)하여 머물지 않고, 심(心)을 닦았기 때문에 생겨난 괴로운 느낌이 심(心)을 소진(消盡)하여 머물지 않는 양쪽 측면을 가진 사람이 있습니다. 악기웻사나여, 이렇게 닦은 몸과 닦은 심(心)을 가진 자가 있습니다.


• 몸을 닦음 ― 즐거운 느낌에 대한 대응력 → 개발된 느낌을 감당

• 심(心)을 닦음 ― 괴로운 느낌에 대한 대응력 → 고행(苦行)을 감당


2. (MN 148-육육(六六) 경)


“cakkhuñca, bhikkhave, paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā. so sukhāya vedanāya phuṭṭho samāno abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. tassa rāgānusayo anuseti. dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno socati kilamati paridevati urattāḷiṃ kandati sammohaṃ āpajjati. tassa paṭighānusayo anuseti. adukkhamasukhāya vedanāya phuṭṭho samāno tassā vedanāya samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānāti. tassa avijjānusayo anuseti. so vata, bhikkhave, sukhāya vedanāya rāgānusayaṃ appahāya dukkhāya vedanāya paṭighānusayaṃ appaṭivinodetvā adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayaṃ asamūhanitvā avijjaṃ appahāya vijjaṃ anuppādetvā diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro bhavissatīti — netaṃ ṭhānaṃ vijjati. (여섯에 반복)


비구들이여, 안(眼)과 색(色)들을 조건으로 안식(眼識)이 생기며, 셋의 만남이 촉(觸)이고, 촉(觸)을 조건으로 즐겁거나 괴롭거나 괴롭지도 즐겁지도 않은 느낌이 생긴다. 그 즐거운 느낌에 닿아있는 자는 기뻐하고 드러내고 묶여 머문다. 그에게 탐(貪)의 잠재성향이 잠재한다. 괴로운 느낌에 닿아있는 자는 슬퍼하고 힘들어하고 비탄에 빠지고 가슴을 치며 울부짖고 당황한다. 그에게 저항의 잠재성향이 잠재한다. 괴롭지도 즐겁지도 않은 느낌에 닿아있는 자는 그 느낌의 자라남과 줄어듦과 매력과 위험과 해방을 꿰뚫어 알지 못한다. 그에게 무명(無明)의 잠재성향이 잠재한다. 비구들이여, 참으로 그가 즐거운 느낌에 대한 탐(貪)의 잠재성향을 버리지 못하고, 괴로운 느낌에 대한 저항의 잠재성향을 제거하지 못하고, 괴롭지도 즐겁지도 않은 느낌에 대한 무명(無明)의 잠재성향을 뿌리 뽑지 못하고, 무명(無明)을 버리지 못하고 명(明)을 일으키지 못한 채 지금여기에서 괴로움의 끝을 만들 것이라는 그런 경우는 없다.


“cakkhuñca, bhikkhave, paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā. so sukhāya vedanāya phuṭṭho samāno nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. tassa rāgānusayo nānuseti. dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno na socati na kilamati paridevati na urattāḷiṃ kandati na sammohaṃ āpajjati. tassa paṭighānusayo nānuseti. adukkhamasukhāya vedanāya phuṭṭho samāno tassā vedanāya samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānāti. tassa avijjānusayo nānuseti. so vata, bhikkhave, sukhāya vedanāya rāgānusayaṃ pahāya dukkhāya vedanāya paṭighānusayaṃ paṭivinodetvā adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayaṃ samūhanitvā avijjaṃ pahāya vijjaṃ uppādetvā diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro bhavissatīti — ṭhānametaṃ vijjati. (여섯에 반복)


비구들이여, 안(眼)과 색(色)들을 조건으로 안식(眼識)이 생기며, 셋의 만남이 촉(觸)이고, 촉(觸)을 조건으로 즐겁거나 괴롭거나 괴롭지도 즐겁지도 않은 느낌이 생긴다. 그 즐거운 느낌에 닿은 자는 기뻐하지 않고 드러내지 않고 묶여 머물지 않는다. 그에게 탐(貪)의 잠재성향이 잠재하지 않는다. 괴로운 느낌에 닿은 자는 슬퍼하지 않고 힘들어하지 않고 비탄에 빠지지 않고 가슴을 치며 울부짖지 않고 당황하지 않는다. 그에게 저항의 잠재성향이 잠재하지 않는다. 괴롭지도 즐겁지도 않은 느낌에 닿은 자는 그 경험의 자라남과 줄어듦과 매력과 위험과 해방을 꿰뚫어 안다. 그에게 무명(無明)의 잠재성향이 잠재하지 않는다. 비구들이여, 참으로 그가 즐거운 느낌에 대한 탐(貪)의 잠재성향을 버리고, 괴로운 느낌에 대한 저항의 잠재성향을 제거하고, 괴롭지도 즐겁지도 않은 느낌에 대한 무명(無明)의 잠재성향을 뿌리 뽑고, 무명(無明)을 버리고 명(明)을 일으킨 뒤에 지금여기에서 괴로움의 끝을 만들 것이라는 그런 경우는 있다.


3. (SN 36.4-깊은 구렁 경)


“assutavā, bhikkhave, puthujjano yaṃ vācaṃ bhāsati — ‘atthi mahāsamudde pātālo’ti. taṃ kho panetaṃ, bhikkhave, assutavā puthujjano asantaṃ avijjamānaṃ evaṃ vācaṃ bhāsati — ‘atthi mahāsamudde pātālo’ti. sārīrikānaṃ kho etaṃ, bhikkhave, dukkhānaṃ vedanānaṃ adhivacanaṃ yadidaṃ ‘pātālo’ti. assutavā, bhikkhave, puthujjano sārīrikāya dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno socati kilamati paridevati urattāḷiṃ kandati sammohaṃ āpajjati. ayaṃ vuccati, bhikkhave, ‘assutavā puthujjano pātāle na paccuṭṭhāsi, gādhañca nājjhagā’. sutavā ca kho, bhikkhave, ariyasāvako sārīrikāya dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno neva socati, na kilamati, na paridevati, na urattāḷiṃ kandati, na sammohaṃ āpajjati. ayaṃ vuccati, bhikkhave, ‘sutavā ariyasāvako pātāle paccuṭṭhāsi, gādhañca ajjhagā’”ti.

 

비구들이여, ‘큰 바다에는 깊은 구렁이 있다.’라는 말을 하는 배우지 못한 범부가 있다. 비구들이여, 그것은 그 배우지 못한 범부가 있지 않은 것, 존재하지 않는 것에 대해 ‘큰 바다에는 깊은 구렁이 있다.’라는 말을 하는 것이다. 비구들이여, ‘깊은 구렁’이라는 것은 몸에 속한 그 괴로운 느낌들을 지시하는 것이다. 비구들이여, 몸에 속한 그 괴로운 느낌에 닿아있는 배우지 못한 범부는 슬퍼하고 힘들어하고 비탄에 빠지고 가슴을 치며 울부짖고 당황한다. 이것이, 비구들이여, ‘배우지 못한 범부는 깊은 구렁에서 일어나지 않았다. 깊이를 경험하지 못했다.’라고 불린다. 비구들이여, 몸에 속한 그 괴로운 느낌에 닿아 있는 잘 배운 성스러운 제자는 슬퍼하지 않고 힘들어하지 않고 비탄에 빠지지 않고 가슴을 치며 울부짖지 않고 당황하지 않는다. 이것이, 비구들이여, ‘잘 배운 성스러운 제자는 깊은 구렁에서 일어났다. 깊이를 경험했다.’라고 불린다.


4. (SN 36.6-화살 경)


“assutavā, bhikkhave, puthujjano sukhampi vedanaṃ vedayati, dukkhampi vedanaṃ vedayati, adukkhamasukhampi vedanaṃ vedayati. sutavā, bhikkhave, ariyasāvako sukhampi vedanaṃ vedayati, dukkhampi vedanaṃ vedayati, adukkhamasukhampi vedanaṃ vedayati. tatra, bhikkhave, ko viseso ko adhippayāso kiṃ nānākaraṇaṃ sutavato ariyasāvakassa assutavatā puthujjanenā”ti?


“비구들이여, 배우지 못한 범부도 즐거운 느낌을 경험하고, 괴로운 느낌을 경험하고, 괴롭지도 즐겁지도 않은 느낌을 경험한다. 비구들이여, 잘 배운 성스러운 제자도 즐거운 느낌을 경험하고, 괴로운 느낌을 경험하고, 괴롭지도 즐겁지도 않은 느낌을 경험한다. 비구들이여, 거기서 배우지 못한 범부에 비해 잘 배운 성스러운 제자에게 어떤 차이, 어떤 특별함, 어떤 다름이 있는가?”


bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā ... pe ... assutavā. bhikkhave, puthujjano dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno socati kilamati paridevati urattāḷiṃ kandati sammohaṃ āpajjati. so dve vedanā vedayati — kāyikañca, cetasikañca. seyyathāpi, bhikkhave, purisaṃ sallena vijjheyya. tamenaṃ dutiyena sallena anuvedhaṃ vijjheyya. evañhi so, bhikkhave, puriso dvisallena vedanaṃ vedayati. evameva kho, bhikkhave, assutavā puthujjano dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno socati kilamati paridevati urattāḷiṃ kandati sammohaṃ āpajjati. so dve vedanā vedayati — kāyikañca, cetasikañca.


“대덕이시여, 참으로 법들은 세존을 뿌리로 하고, 세존을 도관(導管)으로 하고, 세존을 의지합니다. 대덕이시여, 이 말씀의 의미를 세존께서 분명히 해주시면 참으로 감사하겠습니다. 비구들은 세존에게서 듣고서 받아들일 것입니다.” “비구들이여, 괴로운 느낌에 닿아 있는 배우지 못한 범부는 슬퍼하고 힘들어하고 비탄에 빠지고 가슴을 치며 울부짖고 당황한다. 그는 두 가지 느낌을 경험한다. ― 몸의 느낌과 행위의 느낌. 비구들이여, 예를 들면 어떤 사람이 화살을 맞는 것과 같다. 그는 두 번째 화살을 이어 맞을 것이다. 비구들이여, 이렇게 그 사람은 두 개의 화살에 의한 느낌을 경험하게 된다. 비구들이여, 이처럼 괴로운 느낌에 닿아있는 배우지 못한 범부는 슬퍼하고 힘들어하고 비탄에 빠지고 가슴을 치며 울부짖고 당황한다. 그는 몸에 속한 것과 심(心)에 속한 것의 두 가지 느낌을 경험한다.


tassāyeva kho pana dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno paṭighavā hoti. tamenaṃ dukkhāya vedanāya paṭighavantaṃ, yo dukkhāya vedanāya paṭighānusayo, so anuseti. so dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno kāmasukhaṃ abhinandati. taṃ kissa hetu? na hi so, bhikkhave, pajānāti assutavā puthujjano aññatra kāmasukhā dukkhāya vedanāya nissaraṇaṃ, tassa kāmasukhañca abhinandato, yo sukhāya vedanāya rāgānusayo, so anuseti. so tāsaṃ vedanānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānāti. tassa tāsaṃ vedanānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ appajānato, yo adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayo, so anuseti. so sukhañce vedanaṃ vedayati, saññutto naṃ vedayati. dukkhañce vedanaṃ vedayati, saññutto naṃ vedayati. adukkhamasukhañce vedanaṃ vedayati, saññutto naṃ vedayati. ayaṃ vuccati, bhikkhave, ‘assutavā puthujjano saññutto jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, saññutto dukkhasmā’ti vadāmi.


괴로운 느낌에 닿아있는 그는 저항한다. 그처럼 괴로운 느낌에 저항하는 그에게 괴로운 느낌에 대한 저항의 잠재성향이 잠재한다. 괴로운 느낌에 닿아있는 그는 소유의 사유의 즐거움[욕락(慾樂)]을 즐긴다. 무엇이 그 원인인가? 비구들이여, 배우지 못한 범부는 소유의 즐거움과 다른 곳에서 괴로운 느낌을 위한 해방을 꿰뚫어 알지 못하기 때문이다. 소유의 즐거움을 즐기는 그에게 즐거운 느낌에 대한 탐(貪)의 잠재성향이 잠재한다. 그는 그러한 느낌들의 자라남과 줄어듦과 매력과 위험과 해방을 있는 그대로 꿰뚫어 알지 못한다. 그러한 느낌들의 자라남과 줄어듦과 매력과 위험과 해방을 있는 그대로 꿰뚫어 알지 못하는 그에게 괴롭지도 즐겁지도 않은 느낌에 대한 무명(無明)의 잠재성향이 잠재한다. 만약 그가 즐거운 느낌을 경험하게 되어도 매인 채로 그것을 경험한다. 만약 괴로운 느낌을 경험하게 되어도 매인 채로 그것을 경험한다. 만약 괴롭지도 즐겁지도 않은 느낌을 경험하게 되어도 매인 채로 그것을 경험한다. 비구들이여, 이것이 ‘배우지 못한 범부는 태어남과 늙음과 죽음과 슬픔-비탄-고통-고뇌-절망에 매여 있는 자이고, 괴로움에 매여 있는 자’라고 불린다고 나는 말한다. 


“sutavā ca kho, bhikkhave, ariyasāvako dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno na socati, na kilamati, na paridevati, na urattāḷiṃ kandati, na sammohaṃ āpajjati. so ekaṃ vedanaṃ vedayati — kāyikaṃ, na cetasikaṃ.


비구들이여, 괴로운 느낌에 닿아있는 잘 배운 성스러운 제자는 슬퍼하지 않고 힘들어하지 않고 비탄에 빠지지 않고 가슴을 치며 울부짖지 않고 당황하지 않는다. 그는 몸에 속한 것의 한 가지 느낌을 경험한다. 심(心)에 속한 것은 아니다.


“seyyathāpi, bhikkhave, purisaṃ sallena vijjheyya. tamenaṃ dutiyena sallena anuvedhaṃ na vijjheyya. evañhi so, bhikkhave, puriso ekasallena vedanaṃ vedayati. evameva kho, bhikkhave, sutavā ariyasāvako dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno na socati, na kilamati, na paridevati, na urattāḷiṃ kandati, na sammohaṃ āpajjati. so ekaṃ vedanaṃ vedayati — kāyikaṃ, na cetasikaṃ.


비구들이여, 예를 들면 어떤 사람이 화살을 맞는 것과 같다. 그는 두 번째 화살을 이어 맞지 않을 것이다. 비구들이여, 이렇게 그 사람은 한 개의 화살에 의한 느낌을 경험하게 된다. 비구들이여, 그와 같이 괴로운 느낌에 닿아있는 잘 배운 성스러운 제자는 슬퍼하지 않고 힘들어하지 않고 비탄에 빠지지 않고 가슴을 치며 울부짖지 않고 당황하지 않는다. 그는 몸에 속한 것의 한 가지 느낌을 경험한다. 심(心)에 속한 것은 아니다.


tassāyeva kho pana dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno paṭighavā na hoti. tamenaṃ dukkhāya vedanāya appaṭighavantaṃ, yo dukkhāya vedanāya paṭighānusayo, so nānuseti. so dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno kāmasukhaṃ nābhinandati. taṃ kissa hetu? pajānāti hi so, bhikkhave, sutavā ariyasāvako aññatra kāmasukhā dukkhāya vedanāya nissaraṇaṃ. tassa kāmasukhaṃ nābhinandato yo sukhāya vedanāya rāgānusayo, so nānuseti. so tāsaṃ vedanānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavaṃ ca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānāti. tassa tāsaṃ vedanānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānato, yo adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayo, so nānuseti. so sukhañce vedanaṃ vedayati, visaññutto naṃ vedayati. dukkhañce vedanaṃ vedayati, visaññutto naṃ vedayati. adukkhamasukhañce vedanaṃ vedayati, visaññutto naṃ vedayati. ayaṃ vuccati, bhikkhave, ‘sutavā ariyasāvako visaññutto jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, visaññutto dukkhasmā’ti vadāmi.


괴로운 느낌에 닿아 있는 그는 저항하지 않는다. 그처럼 괴로운 느낌에 저항하지 않는 그에게 괴로운 느낌에 대한 저항의 잠재성향이 잠재하지 않는다. 괴로운 느낌에 닿아있는 그는 소유의 즐거움[욕락(慾樂)]을 즐기지 않는다. 무엇이 그 원인인가? 비구들이여, 잘 배운 성스러운 제자는 소유의 즐거움과 다른 곳에서 괴로운 느낌을 위한 해방을 꿰뚫어 알기 때문이다. 소유의 사유의 즐거움을 즐기지 않는 그에게 즐거운 느낌에 대한 탐(貪)의 잠재성향이 잠재하지 않는다. 그는 그러한 느낌들의 자라남과 줄어듦과 매력과 위험과 해방을 있는 그대로 꿰뚫어 안다. 그러한 느낌들의 자라남과 줄어듦과 매력과 위험과 해방을 있는 그대로 꿰뚫어 아는 그에게 괴롭지도 즐겁지도 않은 느낌에 대한 무명(無明)의 잠재성향이 잠재하지 않는다. 만약 그가 즐거운 느낌을 경험하게 되어도 매이지 않고 그것을 경험한다. 만약 괴로운 느낌을 경험하게 되어도 매이지 않고 그것을 경험한다. 만약 괴롭지도 즐겁지도 않은 느낌을 경험하게 되어도 매이지 않고 그것을 경험한다. 비구들이여, 이것이 ‘잘 배운 성스러운 제자는 태어남과 늙음과 죽음과 슬픔-비탄-고통-고뇌-절망에 매여 있지 않은 자이고, 괴로움에 매여 있지 않은 자’라고 불린다고 나는 말한다. 


ayaṃ kho, bhikkhave, viseso, ayaṃ adhippayāso, idaṃ nānākaraṇaṃ sutavato ariyasāvakassa assutavatā puthujjanenā”ti.


비구들이여, 이것이 배우지 못한 범부에 비해 잘 배운 성스러운 제자의 차이이고, 특별함이고, 다름이다.”


5. (SN 47.30-마나딘나 경)


taṃyeva nidānaṃ. tena kho pana samayena mānadinno gahapati ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. atha kho mānadinno gahapati aññataraṃ purisaṃ āmantesi — “ehi tvaṃ, ambho purisa ... pe ... na me, bhante, khamanīyaṃ na yāpanīyaṃ. bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṃ paññāyati, no paṭikkamoti. evarūpāya cāhaṃ, bhante, dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno kāye kāyānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu ... pe ... citte ... pe ... dhammesu dhammānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. yāni cimāni, bhante, bhagavatā pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni desitāni, nāhaṃ, bhante, tesaṃ kiñci attani appahīnaṃ samanupassāmī”ti. “lābhā te, gahapati, suladdhaṃ te, gahapati! anāgāmiphalaṃ tayā, gahapati, byākatan”ti.

 

또한, 그것으로 인함. 그때 마나딘나 장자가 환자여서 고통스럽고 큰 병을 앓고 있었다. 그때 마나딘나 장자는 어떤 사람에게 말했다. — “오시오, 이 사람아. … 대덕이시여, 저는 참기가 어렵습니다. 삶을 유지할만하지 않습니다. 저에게 심한 괴로운 느낌은 더 심하고 가라앉지 않습니다. 더 심해지고 차도는 보이지 않습니다. 그러나 대덕이시여, 이런 고통스런 느낌에 닿아있지만 저는 신(身)을 이어 보면서 신(身)에 머뭅니다. 알아차리고 옳고 그름을 판단하고 옳음의 유지-향상을 위해 노력하는 자는 세상에서 간탐과 고뇌를 제거합니다. 수(受)를 … 심(心)을 … 법(法)을 이어 보면서 법(法)에 머뭅니다. 알아차리고 옳고 그름을 판단하고 옳음의 유지-향상을 위해 노력하는 자는 세상에서 간탐과 고뇌를 제거합니다. 대덕이시여, 세존께서 설하신 오하분결(五下分結) 가운데서 어떤 것도 제게서 버려지지 않은 것을 보지 못합니다.”


“장자여, 그대는 얻었습니다. 그대는 크게 얻었습니다. 장자여, 그대는 불환과(不還果)를 선언하였습니다.”

Comments

대원행 2024.06.22 19:22
http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya05_15_06&wr_id=5 참조 (맛지마 니까야 관통 법회 ― 148. 육육 경[경이 설명하는 무아의 의미 & 유신의 집-멸로 이끄는 실천 - 느낌과 잠재 - 두 번째 화살]
아빈뇨 2024.07.05 06:10
감사합니다.