홈 > 서적출판 > 주제의 확장

주제의 확장

주제의 확장 ― 「iñjita 흔들림 또는 동요」

▣ 주제의 확장 ― 「iñjita 흔들림 또는 동요」


1. (MN 66-메추라기 비유 경)


“idhudāyi, bhikkhu vivicceva kāmehi ... pe ... paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati; idaṃ kho ahaṃ, udāyi, iñjitasmiṃ vadāmi. kiñca tattha iñjitasmiṃ? yadeva tattha vitakkavicārā aniruddhā honti idaṃ tattha iñjitasmiṃ. idhudāyi, bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ... pe ... dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati; idampi kho ahaṃ, udāyi, iñjitasmiṃ vadāmi. kiñca tattha iñjitasmiṃ? yadeva tattha pītisukhaṃ aniruddhaṃ hoti idaṃ tattha iñjitasmiṃ. idhudāyi, bhikkhu pītiyā ca virāgā ... pe ... tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati; idampi kho ahaṃ, udāyi, iñjitasmiṃ vadāmi. kiñca tattha iñjitasmiṃ? yadeva tattha upekkhāsukhaṃ aniruddhaṃ hoti idaṃ tattha iñjitasmiṃ. idhudāyi, bhikkhu sukhassa ca pahānā ... pe ... catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati; idaṃ kho ahaṃ, udāyi, aniñjitasmiṃ vadāmi.


여기 우다이여, 비구는 소유의 삶에서 벗어나고, 불선법(不善法)들에서 벗어나서, 위딱까가 있고 위짜라가 있고 떨침에서 생긴 기쁨과 즐거움의 초선(初禪)을 성취하여 머문다. 우다이여, 이것은 흔들림 위에 있다고 나는 말한다. 거기서 무엇이 흔들림 위에 있는가? 거기서 위딱까와 위짜라가 그치지 않은 것이 흔들림 위에 있는 것이다. 여기 우다이여, 비구는 위딱까와 위짜라의 가라앉음으로 인해, 안으로 평온함과 마음의 집중된 상태가 되어, 위딱까도 없고 위짜라도 없이, 삼매에서 생긴 기쁨과 즐거움의 제이선(第二禪)을 성취하여 머문다. 우다이여, 이것도 흔들림 위에 있다고 나는 말한다. 거기서 무엇이 흔들림 위에 있는가? 거기서 희(喜)와 락(樂)이 그치지 않은 것이 흔들림 위에 있는 것이다. 여기 우다이여, 비구는 기쁨의 바램으로부터 평정하게 머물고, 사띠-삼빠자나 하면서 몸으로 즐거움을 경험한다. 성인들이 '평정을 가진 자, 사띠를 가진 자, 즐거움에 머무는 자[사념락주(捨念樂住)].'라고 말하는 제삼선(第三禪)을 성취하여 머문다. 우다이여, 이것도 흔들림 위에 있다고 나는 말한다. 거기서 무엇이 흔들림 위에 있는가? 거기서 평정의 행복이 그치지 않은 것이 흔들림 위에 있는 것이다. 여기 우다이여, 비구는 즐거움의 버림과 괴로움의 버림으로부터, 이미 만족과 불만들의 사라짐으로부터, 괴로움도 즐거움도 없고 평정과 청정한 사띠[사념청정(捨念淸淨)]의 제사선(第四禪)을 성취하여 머문다. 우다이여, 이것이 흔들리지 않음 위에 있다고 나는 말한다. 


2. (SN 35.248-보릿단 경)


“‘asmī’ti, bhikkhave, iñjitametaṃ, ‘ayamahamasmī’ti iñjitametaṃ, ‘bhavissan’ti iñjitametaṃ, ‘na bhavissan’ti iñjitametaṃ, ‘rūpī bhavissan’ti iñjitametaṃ, ‘arūpī bhavissan’ti iñjitametaṃ, ‘saññī bhavissan’ti iñjitametaṃ, ‘asaññī bhavissan’ti iñjitametaṃ, ‘nevasaññīnāsaññī bhavissan’ti iñjitametaṃ. iñjitaṃ, bhikkhave, rogo, iñjitaṃ gaṇḍo, iñjitaṃ sallaṃ. tasmātiha, bhikkhave, ‘aniñjamānena cetasā viharissāmā’ti — evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṃ.


비구들이여, '나는 있다.'라는 것은 동요다. '나는 이것이다.'라는 것은 동요다. '나는 있을 것이다.'라는 것은 동요다. '나는 있지 않을 것이다.'라는 것은 동요다. '나는 색(色)을 가질 것이다.'라는 것은 동요다. '나는 색(色)을 가지지 않을 것이다.'라는 것은 동요다. '나는 상(想)을 가질 것이다.'라는 것은 동요다. '나는 상(想)을 가지지 않을 것이다.'라는 것은 동요다. '나는 상(想)을 가지지도 않고 상(想)을 가지지 않지도 않을 것이다.'라는 것은 동요다. 비구들이여, 이런 동요는 병이고 동요는 종기고 동요는 쇠살이다. 비구들이여, 그러므로 그대들은 참으로 이와 같이 공부해야 한다. '우리는 동요하지 않는 마음으로 머무를 것이다.'라고 그대들은 이와 같이 공부해야 한다."


3. (SN 4.11-바위 경)


“sacepi kevalaṃ sabbaṃ, gijjhakūṭaṃ calessasi.
neva sammāvimuttānaṃ, buddhānaṃ atthi iñjitan”ti.

 

“만약 그대가 독수리봉 전부를 완전히 흔든다 해도

바르게 해탈한 부처들에게 동요는 없다.”라고.


4. (KN 5.38-두 가지 관찰 경)


“siyā aññenapi ... pe ... kathañca siyā? yaṃ kiñci dukkhaṃ sambhoti sabbaṃ iñjitapaccayāti, ayamekānupassanā. iñjitānaṃ tveva asesavirāganirodhā natthi dukkhassa sambhavoti, ayaṃ dutiyānupassanā. evaṃ sammā ... pe ... athāparaṃ etadavoca satthā —


‘다른 방법으로도 바른 두 가지 관찰이 있습니까?’라고, 비구들이여, 만약 이렇게 묻는 사람이 있다면, ‘있습니다.’라고 말해야 한다. 어떻게 있는가? ‘고(苦)를 생기게 하는 것은 무엇이든지 흔들림을 조건으로 한다.’라는 이것이 한 가지 관찰이고, ‘그러나 흔들림의 남김없이 바랜 소멸로부터 고(苦)는 생기지 않는다.’라는 이것이 두 번째 관찰이다. 비구들이여, 이렇게 바르게 두 가지로 관찰하며, 방일하지 않고 노력하고 확고한 의지로써 머무는 비구에게 지금여기에서의 무위(無爲)의 앎의 실현 또는 집착이 남아있으면 불환자의 상태라는 두 가지 결과 중 하나의 결과가 예상된다. 


“yaṃ kiñci dukkhaṃ sambhoti, sabbaṃ iñjitapaccayā.
iñjitānaṃ nirodhena, natthi dukkhassa sambhavo.
 
“etamādīnavaṃ ñatvā, dukkhaṃ iñjitapaccayā.
tasmā hi ejaṃ vossajja, saṅkhāre uparundhiya.
anejo anupādāno, sato bhikkhu paribbaje”ti. 


5. pārāyanavaggo, 2. tissametteyyamāṇavapucchā (KN 5.57-


“kodha santusito loke, (iccāyasmā tissametteyyo)
kassa no santi iñjitā.
ko ubhantamabhiññāya, majjhe mantā na lippati.
kaṃ brūsi mahāpurisoti, ko idha sibbinimaccagā”.
 
“kāmesu brahmacariyavā, (metteyyāti bhagavā)
vītataṇho sadā sato.
saṅkhāya nibbuto bhikkhu, tassa no santi iñjitā.
 
“so ubhantamabhiññāya, majjhe mantā na lippati.
taṃ brūmi mahāpurisoti, so idha sibbinimaccagā”ti.


6. pārāyanavaggo, 3. puṇṇakamāṇavapucchā


“saṅkhāya lokasmi paroparāni, (puṇṇakāti bhagavā)
yassiñjitaṃ natthi kuhiñci loke.
santo vidhūmo anīgho nirāso, atāri so jātijaranti brūmī”ti.


7. (SN 54.7-마하깝삐나 경)


sāvatthinidānaṃ. tena kho pana samayena āyasmā mahākappino bhagavato avidūre nisinno hoti pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. addasā kho bhagavā āyasmantaṃ mahākappinaṃ avidūre nisinnaṃ pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. disvāna bhikkhū āmantesi —


사왓티에서 설해짐. 그때 마하깝삐나 존자가 세존에게서 멀지 않은 곳에서 다리를 교차하고, 몸을 곧게 뻗치고, 콧구멍 주위에 사띠를 준비한 채 앉아있었다. 세존이 마하깝삐나 존자가 세존에게서 멀지 않은 곳에서 다리를 교차하고, 몸을 곧게 뻗치고, 콧구멍 주위에 사띠를 준비한 채 앉아있는 것을 보았다. 보고서 비구들에게 말했다. ―


“passatha no tumhe, bhikkhave, etassa bhikkhuno kāyassa iñjitattaṃ vā phanditattaṃ vā”ti? “yadāpi mayaṃ, bhante, taṃ āyasmantaṃ passāma saṅghamajjhe vā nisinnaṃ ekaṃ vā raho nisinnaṃ, tadāpi mayaṃ tassa āyasmato na passāma kāyassa iñjitattaṃ vā phanditattaṃ vā”ti.


“비구들이여, 그대들은 이 비구에게서 몸의 흔들림이나 동요를 보는가?” “대덕이시여, 저희가 보고 있는 상가 가운데 앉아있거나 외딴곳에 혼자 앉아있는 저 비구에게서 몸의 흔들림이나 동요를 보지 못합니다.”


“yassa, bhikkhave, samādhissa bhāvitattā bahulīkatattā neva kāyassa iñjitattaṃ vā hoti phanditattaṃ vā, na cittassa iñjitattaṃ vā hoti phanditattaṃ vā, tassa so, bhikkhave, bhikkhu samādhissa nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī. katamassa ca, bhikkhave, samādhissa bhāvitattā bahulīkatattā neva kāyassa iñjitattaṃ vā hoti phanditattaṃ vā, na cittassa iñjitattaṃ vā hoti phanditattaṃ vā?


”비구들이여, 어떤 삼매를 닦고 많이 행할 때 몸의 흔들림이나 동요가 없고, 심(心)의 흔들림이나 동요가 없다. 비구들이여, 그런 삼매를 닦고 많이 행하는 그 비구는 삼매를 원하는 대로 어렵지 않고 고통스럽지 않게 얻는다. 그러면 비구들이여, 어떤 삼매를 닦고 많이 행할 때 몸의 흔들림이나 동요가 없고, 심(心)의 흔들림이나 동요가 없는가?


“ānāpānassatisamādhissa, bhikkhave, bhāvitattā bahulīkatattā neva kāyassa iñjitattaṃ vā hoti phanditattaṃ vā, na cittassa iñjitattaṃ vā hoti phanditattaṃ vā. kathaṃ bhāvite ca, bhikkhave, ānāpānassatisamādhimhi kathaṃ bahulīkate neva kāyassa iñjitattaṃ vā hoti phanditattaṃ vā, na cittassa iñjitattaṃ vā hoti phanditattaṃ vā?


들숨-날숨에 대한 사띠의 삼매를, 비구들이여, 닦고 많이 행할 때 몸의 흔들림이나 동요가 없고, 심(心)의 흔들림이나 동요가 없다. 비구들이여, 들숨-날숨에 대한 사띠의 삼매를 어떻게 닦고 어떻게 많이 행할 때 몸의 흔들림이나 동요가 없고, 심(心)의 흔들림이나 동요가 없는가?


“idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. so satova assasati, satova passasati ... pe ... ‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati. evaṃ bhāvite ca kho, bhikkhave, ānāpānassatisamādhimhi evaṃ bahulīkate neva kāyassa iñjitattaṃ vā hoti phanditattaṃ vā, na cittassa iñjitattaṃ vā hoti phanditattaṃ vā”ti. sattamaṃ.


여기 비구들이여, 숲으로 가거나 나무 밑으로 가거나 빈집으로 간 비구는 다리를 교차하고, 몸을 곧게 뻗치고, 콧구멍 주위에 사띠를 준비한 채 앉아 있다. 그는 오직 사띠하면서 들이쉬고, 오직 사띠하면서 내쉰다 … ‘놓음을 이어보면서 나는 들이쉴 것이다.’라고 시도하고, ‘놓음을 이어보면서 나는 내쉴 것이다.’라고 시도한다. 비구들이여, 들숨-날숨에 대한 사띠의 삼매를 이렇게 닦고 이렇게 많이 행할 때 몸의 흔들림이나 동요가 없고, 심(心)의 흔들림이나 동요가 없다.”라고.


8. (KN 2.18-더러움 품)


ākāseva padaṃ natthi, samaṇo natthi bāhire.
papañcābhiratā pajā, nippapañcā tathāgatā.


허공에 발자국이 없듯이 밖에는 사문이 없다.

사람들은 희론(戱論)을 기뻐하지만, 여래는 희론을 하지 않는다. 


ākāseva padaṃ natthi, samaṇo natthi bāhire.
saṅkhārā sassatā natthi, natthi buddhānamiñjitaṃ.


허공에 발자국이 없듯이 밖에는 사문이 없다.

행(行)들에게는 영원함이 없고, 부처님에게는 동요가 없다.


9. (AN 3.32-아난다 경)/(AN 4.41-삼매수행 경)


“idañca pana metaṃ, ānanda/bhikkhave, sandhāya bhāsitaṃ pārāyane puṇṇakapañhe —

 

그리고 아난다여/비구들이여, 나는 그것에 관해서 도피안 품 뿐냐까의 질문에서 이것을 말했다. —


“saṅkhāya lokasmiṃ paroparāni,
yassiñjitaṃ natthi kuhiñci loke.
santo vidhūmo anīgho nirāso,
atāri so jātijaranti brūmī”ti. dutiyaṃ.


세상에서 높고 낮은 것을 헤아린 뒤에

세상 어디에서도 흔들리지 않는다.

평화롭고, 연기 나지 않고, 고통 없고, 갈망 없는

그는 태어남과 늙음을 건넜다고 나는 말한다.

Comments

대원행 2024.06.25 21:35
http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya06_01_04&wr_id=43 참조 (상윳따 니까야 제1권 ― (SN 4.11-바위 경)[바르게 해탈한 부처님들에게 동요는 없다]