홈 > 불교입문 > 새출발 법회

새출발 법회

교재-별첨)「āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo」의 용례

0 251 01.29 21:26

 「āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo」의 용례

공양 받을만하고, 환영 받을만하고, 보시 받을만하고, 합장 받을만한


• āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa
• āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa
• āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa


● (MN 65-받달리 경)


“evameva kho, bhaddāli, dasahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. katamehi dasahi? idha, bhaddāli, bhikkhu asekhāya sammādiṭṭhiyā samannāgato hoti, asekhena sammāsaṅkappena samannāgato hoti, asekhāya sammāvācāya samannāgato hoti, asekhena sammākammantena samannāgato hoti, asekhena sammāājīvena samannāgato hoti, asekhena sammāvāyāmena samannāgato hoti, asekhāya sammāsatiyā samannāgato hoti, asekhena sammāsamādhinā samannāgato hoti, asekhena sammāñāṇena samannāgato hoti, asekhāya sammāvimuttiyā samannāgato hoti — imehi kho, bhaddāli, dasahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā”ti.


이처럼, 받달리여, 열 가지 법을 갖춘 비구는 공양 받을만하고, 환영 받을만하고, 보시 받을만하고, 합장 받을만하며, 이 세상의 위없는 복전(福田)이다. 어떤 열 가지인가? 여기, 받달리여, 비구는 무학(無學)의 정견(正見)을 갖춘다. 무학의 정사유(正思惟)를 갖춘다. 무학의 정어(正語)를 갖춘다. 무학의 정업(正業)을 갖춘다. 무학의 정명(正命)을 갖춘다. 무학의 정정진(正精進)을 갖춘다. 무학의 정념(正念)을 갖춘다. 무학의 정정(正定)을 갖춘다. 무학의 정지(正知)를 갖춘다. 무학의 정해탈(正解脫)을 갖춘다. — 받달리여, 이런 열 가지 법을 갖춘 비구는 공양 받을만하고, 환영 받을만하고, 보시 받을만하고, 합장 받을만하며, 이 세상의 위없는 복전(福田)이다.


● (MN 118-입출식념경)


tena kho pana samayena bhagavā tadahuposathe pannarase komudiyā cātumāsiniyā puṇṇāya puṇṇamāya rattiyā bhikkhusaṅghaparivuto abbhokāse nisinno hoti. atha kho bhagavā tuṇhībhūtaṃ tuṇhībhūtaṃ bhikkhusaṅghaṃ anuviloketvā bhikkhū āmantesi — “apalāpāyaṃ, bhikkhave, parisā; nippalāpāyaṃ, bhikkhave, parisā; suddhā sāre patiṭṭhitā. tathārūpo ayaṃ, bhikkhave, bhikkhusaṅgho; tathārūpā ayaṃ, bhikkhave, parisā yathārūpā parisā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. tathārūpo ayaṃ, bhikkhave, bhikkhusaṅgho; tathārūpā ayaṃ, bhikkhave, parisā yathārūpāya parisāya appaṃ dinnaṃ bahu hoti, bahu dinnaṃ bahutaraṃ. tathārūpo ayaṃ, bhikkhave, bhikkhusaṅgho; tathārūpā ayaṃ, bhikkhave, parisā yathārūpā parisā dullabhā dassanāya lokassa. tathārūpo ayaṃ, bhikkhave, bhikkhusaṅgho; tathārūpā ayaṃ, bhikkhave, parisā yathārūpaṃ parisaṃ alaṃ yojanagaṇanāni dassanāya gantuṃ puṭosenāpi”.


그때 세존은 네 번째 달의 보름날, 보름의 포살 날 밤, 충만한 보름달 아래 비구 상가에 둘러싸여 열린 장소에 앉아 있었다. 그때 세존은 침묵에 침묵을 더하는 비구 상가를 둘러본 뒤에 비구들에게 말했다. —“비구들이여, 이 모임은 허튼 말을 하지 않는다. 비구들이여, 이 모임은 허튼 말을 떠났다. 청정하고 본질에 확고하다. 비구들이여, 공양 받을 만하고, 환영받을 만하고, 보시 받을만하고, 합장 받을만하며, 이 세상의 위없는 복전(福田)인 것이 이 비구 상가고, 이 모임이다. 비구들이여, 작은 보시에는 큰 결실이 있고, 큰 보시에는 더 큰 결실이 있는 것이 이 비구 상가고, 이 모임이다. 비구들이여, 세상에서 만나기 어려운 것이 이 비구 상가고, 이 모임이다. 만나기 위하여 도시락에 의지해서 여러 요자나의 거리를 가는 것도 타당한 것이 이 비구 상가고, 이 모임이다. 


● (MN 125-길들임의 단계 경)


“so hoti bhikkhu khamo sītassa uṇhassa jighacchāya pipāsāya ḍaṃsamakasavātātapasarīsapasamphassānaṃ duruttānaṃ durāgatānaṃ vacanapathānaṃ, uppannānaṃ sārīrikānaṃ vedanānaṃ dukkhānaṃ tibbānaṃ kharānaṃ kaṭukānaṃ asātānaṃ amanāpānaṃ pāṇaharānaṃ adhivāsakajātiko hoti sabbarāgadosamohanihitaninnītakasāvo āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa.


그 비구는 추위와 더위와 허기와 갈증과 쇠파리-모기-바람-뙤약볕-파충류의 닿음과 심하고 언짢은 말들을 감내하고, 몸에 생겨난 괴롭고 날카롭고 예리하고 고통스럽고 불만스럽고 마음에 들지 않고 생명을 위협하는 등의 느낌을 극복하는 부류가 된다. 모든 탐-진-치의 쌓임으로부터 벗어나면 공양 받을만한 분, 환영 받을만한 분, 보시 받을만한 분, 합장 받을만한 분이며, 이 세상의 위없는 복전(福田)이다.


● (AN 3.97-좋은 혈통 경1)


“tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅganteva saṅkhyaṃ gacchati. katamehi tīhi? idha, bhikkhave, rañño bhadro assājānīyo vaṇṇasampanno ca hoti balasampanno ca javasampanno ca. imehi kho, bhikkhave, tīhi aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅganteva saṅkhyaṃ gacchati. evamevaṃ kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. katamehi tīhi? idha, bhikkhave, bhikkhu vaṇṇasampanno ca hoti balasampanno ca javasampanno ca.


비구들이여, 세 가지 요소를 갖춘 왕의 당당하고 좋은 혈통을 가진 말은 왕을 위한 자격이 있고, 왕에게 쓰일 만하고, 왕의 수족이라는 이름을 얻는다. 어떤 세 가지인가? 여기 비구들이여, 왕의 당당하고 좋은 혈통을 가진 말은 용모를 갖추고, 힘을 갖추고, 속도를 갖췄다. 비구들이여, 이런 세 가지 요소를 갖춘 왕의 당당하고 좋은 혈통을 가진 말은 왕을 위한 자격이 있고, 왕에게 쓰일 만하고, 왕의 수족이라는 이름을 얻는다. 이처럼, 비구들이여, 세 가지 법을 갖춘 비구는 공양받을만하고, 환영받을만하고, 보시받을만하고, 합장 받을만하고 이 세상의 위없는 복전이다. 어떤 세 가지인가? 여기 비구들이여, 비구는 용모를 갖추고, 힘을 갖추고, 속도를 갖췄다.


“kathañca, bhikkhave, bhikkhu vaṇṇasampanno hoti? idha, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu vaṇṇasampanno hoti.

 

어떻게, 비구들이여, 비구는 용모를 갖추는가? 여기 비구들이여, 비구는 계(戒)를 중시한다. 계목(戒目)의 단속으로 단속하고, 행동의 영역을 갖추어 작은 결점에 대해서도 두려움을 보면서 머문다. 받아들인 뒤 학습 계목들 위에서 공부한다. 이렇게, 비구들이여, 비구는 용모를 갖춘다.


“kathañca, bhikkhave, bhikkhu balasampanno hoti? idha, bhikkhave, bhikkhu āraddhavīriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu balasampanno hoti.


어떻게, 비구들이여, 비구는 힘을 갖추는가? 여기 비구들이여, 비구는 불선법(不善法)들의 버림을 위해, 선법(善法)들의 성취를 위해 열심히 정진하면서 머문다. 선법들에 대해 열정적이고 책임을 포기하지 않는 강한 자이다. 이렇게, 비구들이여, 비구는 힘을 갖춘다.


“kathañca, bhikkhave, bhikkhu javasampanno hoti? idha, bhikkhave, bhikkhu ‘idaṃ dukkhan’ti yathābhūtaṃ pajānāti; ‘ayaṃ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṃ pajānāti; ‘ayaṃ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṃ pajānāti; ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ pajānāti. evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu javasampanno hoti. imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā”ti. 


어떻게, 비구들이여, 비구는 속도를 갖추는가? 여기 비구들이여, 비구는 ‘이것이 고(苦)다.’라고 있는 그대로 꿰뚫어 안다. ‘이것이 고집(苦集)이다.’라고 있는 그대로 꿰뚫어 안다. ‘이것이 고멸(苦滅)이다.’라고 있는 그대로 꿰뚫어 안다. ‘이것이 고멸(苦滅)로 이끄는 실천이다.’라고 있는 그대로 꿰뚫어 안다. 이렇게, 비구들이여, 비구는 속도를 갖춘다. 비구들이여, 이런 세 가지 법을 갖춘 비구는 공양 받을만하고, 환영 받을만하고, 보시 받을만하고, 합장 받을만하고 이 세상의 위없는 복전이다.


● (AN 3.98-좋은 혈통 경2) → 불환자(不還者)


… “kathañca, bhikkhave, bhikkhu javasampanno hoti? idha, bhikkhave, bhikkhu pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu javasampanno hoti. imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti ... pe ... anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā”ti. 


어떻게, 비구들이여, 비구는 속도를 갖추는가? 여기 비구들이여, 비구는 오하분결(五下分結)이 완전히 부서졌기 때문에 화생(化生)하고, 거기서 완전히 열반하니, 그 세상으로부터 돌아오지 않는 존재[불환자(不還者)]이다. 이렇게, 비구들이여, 비구는 속도를 갖춘다. 비구들이여, 이런 세 가지 법을 갖춘 비구는 공양 받을만하고, 환영 받을만하고, 보시 받을만하고, 합장 받을만하고 이 세상의 위없는 복전이다.


● (AN 3.99-좋은 혈통 경3) → 아라한(阿羅漢)


… “kathañca, bhikkhave, bhikkhu javasampanno hoti? idha, bhikkhave, bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu javasampanno hoti. imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti ... pe ... anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā”ti. 


어떻게, 비구들이여, 비구는 속도를 갖추는가? 여기 비구들이여, 비구는 번뇌들이 부서졌기 때문에 번뇌가 없는 심해탈(心解脫)과 혜해탈(慧解脫)을 지금여기에서 스스로 실답게 안 뒤에 실현하고 성취하여 머문다. 이렇게, 비구들이여, 비구는 속도를 갖춘다. 비구들이여, 이런 세 가지 법을 갖춘 비구는 공양 받을만하고, 환영 받을만하고, 보시 받을만하고, 합장 받을만하고 이 세상의 위없는 복전이다.


● (AN 3.134-전사 경)


“tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato yodhājīvo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅganteva saṅkhyaṃ gacchati. katamehi tīhi? idha, bhikkhave, yodhājīvo dūre pātī ca hoti akkhaṇavedhī ca mahato ca kāyassa padāletā. imehi, kho, bhikkhave, tīhi aṅgehi samannāgato yodhājīvo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅganteva saṅkhyaṃ gacchati. evamevaṃ kho, bhikkhave, tīhi aṅgehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti ... pe ... anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. katamehi tīhi? idha, bhikkhave, bhikkhu dūre pātī ca hoti akkhaṇavedhī ca mahato ca kāyassa padāletā.

 

비구들이여, 세 가지 법을 갖춘 전사(戰士)는 왕을 위한 자격이 있고, 왕에게 쓰일 만하고, 왕의 수족이라는 이름을 얻는다. 어떤 세 가지인가? 여기, 비구들이여, 전사는 멀리 쏘고, 정확하게 꿰뚫고, 큰 무더기를 부순다. 비구들이여, 이런 세 가지 요소를 갖춘 전사는 왕을 위한 자격이 있고, 왕에게 쓰일 만하고, 왕의 수족이라는 이름을 얻는다. 이처럼, 비구들이여, 세 가지 법을 갖춘 비구는 공양받을만하고, 환영받을만하고, 보시받을만하고, 합장 받을만하며, 이 세상의 위없는 복전(福田)이다. 어떤 세 가지인가? 여기, 비구들이여, 비구는 멀리 쏘고, 정확하게 꿰뚫고, 큰 무더기를 부순다.


“kathañca, bhikkhave, bhikkhu dūre pātī hoti? idha, bhikkhave, bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ rūpaṃ — ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passati. yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannā ajjhattā vā bahiddhā vā oḷārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā yā dūre santike vā, sabbaṃ vedanaṃ — ‘netaṃ mama, nesohamasmsmmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passati. yā kāci saññā atītānāgatapaccuppannā ajjhattā vā bahiddhā vā oḷārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā yā dūre santike vā, sabbaṃ saññaṃ — ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passati. ye keci saṅkhārā atītānāgatapaccuppannā ajjhattā vā bahiddhā vā oḷārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā ye dūre santike vā, sabbe saṅkhāre — ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passati. yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ viññāṇaṃ — ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passati. evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu dūre pātī hoti.

 

비구들이여, 비구는 어떻게 멀리 쏘는가? 여기, 비구들이여, 비구는 안의 것이든 밖의 것이든, 거친 것이든 미세한 것이든, 저열한 것이든 뛰어난 것이든 과거-미래-현재의 어떤 색(色)에 대해서도, 멀리 있는 것이든 가까이 있는 것이든 모든 색에 대해 ‘이것은 나의 것이 아니다. 이것은 내가 아니다. 이것은 나의 아가 아니다.’라고 이렇게 바른 지혜로써 있는 그대로 본다. 안의 것이든 밖의 것이든, 거친 것이든 미세한 것이든, 저열한 것이든 뛰어난 것이든 과거-미래-현재의 어떤 수(受)에 대해서도, 멀리 있는 것이든 가까이 있는 것이든 모든 수에 대해 ‘이것은 나의 것이 아니다. 이것은 내가 아니다. 이것은 나의 아가 아니다.’라고 이렇게 바른 지혜로써 있는 그대로 본다.안의 것이든 밖의 것이든, 거친 것이든 미세한 것이든, 저열한 것이든 뛰어난 것이든 과거-미래-현재의 어떤 상(想)에 대해서도, 멀리 있는 것이든 가까이 있는 것이든 모든 상에 대해 ‘이것은 나의 것이 아니다. 이것은 내가 아니다. 이것은 나의 아가 아니다.’라고 이렇게 바른 지혜로써 있는 그대로 본다.안의 것이든 밖의 것이든, 거친 것이든 미세한 것이든, 저열한 것이든 뛰어난 것이든 과거-미래-현재의 어떤 행(行)들에 대해서도, 멀리 있는 것이든 가까이 있는 것이든 모든 행에 대해 ‘이것은 나의 것이 아니다. 이것은 내가 아니다. 이것은 나의 아가 아니다.’라고 이렇게 바른 지혜로써 있는 그대로 본다.안의 것이든 밖의 것이든, 거친 것이든 미세한 것이든, 저열한 것이든 뛰어난 것이든 과거-미래-현재의 어떤 식(識)에 대해서도, 멀리 있는 것이든 가까이 있는 것이든 모든 식에 대해 ‘이것은 나의 것이 아니다. 이것은 내가 아니다. 이것은 나의 아가 아니다.’라고 이렇게 바른 지혜로써 있는 그대로본다. 이렇게, 비구들이여, 비구는 멀리 쏜다.


“kathañca, bhikkhave, bhikkhu akkhaṇavedhī hoti? idha, bhikkhave, bhikkhu ‘idaṃ dukkhan’ti yathābhūtaṃ pajānāti; ‘ayaṃ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṃ pajānāti; ‘ayaṃ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṃ pajānāti; ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ pajānāti. evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu akkhaṇavedhī hoti.


비구들이여, 비구는 어떻게 정확하게 꿰뚫는가? 여기, 비구들이여, 비구는 ‘이것이 고(苦)다.’라고 있는 그대로 꿰뚫어 안다. ‘이것이 고집(苦集)이다.’라고 있는 그대로 꿰뚫어 안다. ‘이것이 고멸(苦滅)이다.’라고 있는 그대로 꿰뚫어 안다. ‘이것이 고멸(苦滅)로 이끄는 실천이다.’라고 있는 그대로 꿰뚫어 안다. 이렇게, 비구들이여, 비구는 정확하게 꿰뚫는다.


“kathañca, bhikkhave, bhikkhu mahato kāyassa padāletā hoti? idha, bhikkhave, bhikkhu mahantaṃ avijjākkhandhaṃ padāleti. evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu mahato kāyassa padāletā hoti. imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti ... pe ... anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā”ti. 


비구들이여, 비구는 어떻게 큰 무더기를 부수는가? 여기, 비구들이여, 비구는 큰 무명(無明)의 무더기[무명온(無明蘊)]을 부순다. 이렇게, 비구들이여, 비구는 큰 무더기를 부순다. 비구들이여, 이런 세 가지 법을 갖춘 비구는 공양 받을만하고, 환영 받을만하고, 보시 받을만하고, 합장 받을만하며, 이 세상의 위없는 복전(福田)이다.


● (AN 4.112-속도 경)


“catūhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅganteva saṅkhaṃ gacchati. katamehi catūhi? ajjavena, javena, khantiyā, soraccena — imehi kho, bhikkhave, catūhi aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti, rājabhoggo, rañño aṅganteva saṅkhaṃ gacchati.

 

비구들이여, 네 가지 요소를 갖춘 왕의 당당하고 좋은 혈통을 가진 말은 왕을 위한 자격이 있고, 왕에게 쓰일 만하고, 왕의 수족이라는 이름을 얻는다. 어떤 네 가지인가? 올곧음, 속도, 인내, 온순 ― 비구들이여, 이런 네 가지 요소를 갖춘 왕의 당당하고 좋은 혈통을 가진 말은 왕을 위한 자격이 있고, 왕에게 쓰일 만하고, 왕의 수족이라는 이름을 얻는다.


“evamevaṃ kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti ... pe ... anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. katamehi catūhi? ajjavena, javena, khantiyā, soraccena — imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti ... pe ... anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā”ti. 


이처럼, 비구들이여, 네 가지 법을 갖춘 비구는 공양 받을만하고, 환영 받을만하고, 보시 받을만하고, 합장 받을만하며, 이 세상의 위없는 복전이다. 어떤 네 가지인가? 올곧음, 속도, 인내, 온순 ― 비구들이여, 이런 네 가지 법을 갖춘 비구는 공양 받을만하고, 환영 받을만하고, 보시 받을만하고, 합장 받을만하며, 이 세상의 위없는 복전이다.


● (AN 4.114-코끼리 경)


“evamevaṃ kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti ... pe ... anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. katamehi catūhi? idha, bhikkhave, bhikkhu sotā ca hoti, hantā ca, khantā ca, gantā ca.


이처럼, 비구들이여, 네 가지 법을 갖춘 비구는 공양 받을만한 분들, 환영 받을만한 분들, 보시 받을만한 분들, 합장 받을만한 분들이며, 이 세상의 위없는 복전(福田)이다. 어떤 네 가지인가? 비구들이여, 여기 비구는 듣는 자, 죽이는 자, 참는 자, 가는 자이다.


“kathañca, bhikkhave, bhikkhu sotā hoti? idha, bhikkhave, bhikkhu tathāgatappavedite dhammavinaye desiyamāne aṭṭhiṃ katvā manasi katvā sabbacetasā samannāharitvā ohitasoto dhammaṃ suṇāti. evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu sotā hoti.


어떻게, 비구들이여, 비구는 듣는 자인가? 여기 비구들이여, 비구는 여래가 선언한 법(法)과 율(律)들이 설해질 때 골격을 만들고 작의(作意)하고 모든 심(心)을 집중하여 귀 기울인 자로서 법을 듣는다. 비구들이여, 이렇게 비구는 듣는 자이다.


“kathañca, bhikkhave, bhikkhu hantā hoti? idha, bhikkhave, bhikkhu uppannaṃ kāmavitakkaṃ nādhivāseti pajahati vinodeti (hanati)byantīkaroti anabhāvaṃ gameti, uppannaṃ byāpādavitakkaṃ ... pe ... uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ ... pe ... uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti pajahati vinodeti hanati byantīkaroti anabhāvaṃ gameti. evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu hantā hoti.


어떻게, 비구들이여, 비구는 죽이는 자인가? 비구들이여, 여기 비구는 소유의 생각이 떠오를 때 동의하지 않고 버리고 제거하고(죽이고) 끝내고 없는 상태를 만든다. 분노의 생각이 떠오를 때 … 폭력의 생각이 떠오를 때 … 악한 불선법(不善法)들이 거듭 생겨날 때 동의하지 않고 버리고 제거하고(죽이고) 끝내고 없는 상태를 만든다. 비구들이여, 이렇게 비구는 죽이는 자이다.


“kathañca, bhikkhave, bhikkhu khantā hoti? idha, bhikkhave, bhikkhu khamo hoti sītassa uṇhassa jighacchāya pipāsāya, ḍaṃsamakasavātātapasarīsapasamphassānaṃ duruttānaṃ durāgatānaṃ vacanapathānaṃ uppannānaṃ sārīrikānaṃ vedanānaṃ dukkhānaṃ tibbānaṃ kharānaṃ kaṭukānaṃ asātānaṃ amanāpānaṃ pāṇaharānaṃ adhivāsakajātiko hoti. evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu khantā hoti.


비구들이여, 어떻게 비구는 참는 자인가? 비구들이여, 여기 비구는 추위와 더위와 허기와 갈증을 참는다. 파리-모기-바람-햇빛-파충류에 닿음과 심하고 언짢은 말들과 괴롭고 날카롭고 예리하고 고통스럽고 불편하고 마음에 들지 않고 생명을 위협하는, 생겨난 몸에 속한 느낌들이 참아야 하는 것들에 속한다. 비구들이여, 이렇게 비구는 참는 자이다.


“kathañca, bhikkhave, bhikkhu gantā hoti? idha, bhikkhave, bhikkhu yāyaṃ disā agatapubbā iminā dīghena addhunā yadidaṃ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ, taṃ khippaññeva gantā hoti. evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu gantā hoti. imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti ... pe ... anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā”ti. 


비구들이여, 어떻게 비구는 가는 자인가? 비구들이여, 여기 비구는 이 긴 과정 동안 이전에 가보지 못한 방향 즉 모든 행(行)의 그침이고, 모든 재생의 조건을 놓음이고, 애(愛)의 부서짐이고, 이탐이고, 소멸인 열반으로 빠르게 간다. 이렇게, 비구들이여, 비구는 가는 자이다. 비구들이여, 이런 네 가지 법을 갖춘 비구는 공양 받을만한 분들, 환영 받을만한 분들, 보시 받을만한 분들, 합장 받을만한 분들이며, 이 세상의 위없는 복전(福田)이다.


● (AN 4.181-전사(戰士) 경)


“catūhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato yodhājīvo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅganteva saṅkhaṃ gacchati. katamehi catūhi? idha, bhikkhave, yodhājīvo ṭhānakusalo ca hoti, dūrepātī ca, akkhaṇavedhī ca, mahato ca kāyassa padāletā. imehi kho, bhikkhave, catūhi aṅgehi samannāgato yodhājīvo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅganteva saṅkhaṃ gacchati. evamevaṃ kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. katamehi catūhi? idha, bhikkhave, bhikkhu ṭhānakusalo ca hoti, dūrepātī ca, akkhaṇavedhī ca, mahato ca kāyassa padāletā.

 

비구들이여, 네 가지 요소를 갖춘 전사는 왕을 위한 자격이 있고, 왕에게 쓰일 만하고, 왕의 수족이라는 이름을 얻는다. 어떤 네 가지인가? 여기, 비구들이여, 전사는 경우에 능숙하고, 멀리 쏘고, 정확하게 꿰뚫고, 큰 무더기를 부순다. 비구들이여, 이런 네 가지 요소를 갖춘 전사는 왕을 위한 자격이 있고, 왕에게 쓰일 만하고, 왕의 수족이라는 이름을 얻는다. 이처럼, 비구들이여, 네 가지 법을 갖춘 비구는 공양 받을만하고, 환영 받을만하고, 보시 받을만하고, 합장 받을만하며, 이 세상의 위없는 복전(福田)이다. 어떤 네 가지인가? 여기, 비구들이여, 비구는 경우에 능숙하고, 멀리 쏘고, 정확하게 꿰뚫고, 큰 무더기를 부순다.


“kathañca, bhikkhave, bhikkhu ṭhānakusalo hoti? idha, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti ... pe ... samādāya sikkhati sikkhāpadesu. evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ṭhānakusalo hoti.

 

그러면 비구들이여, 비구는 어떻게 경우에 능숙한가? 계를 중시한다. 계목(戒目)의 단속으로 단속하고, 행동의 영역을 갖추어 작은 결점에 대해서도 두려움을 보면서 머문다. 받아들인 뒤 학습 계목들 위에서 공부한다. 이렇게, 비구들이여, 비구는 경우에 능숙하다. …


● (AN 4.190-포살(布薩) 경)


“apalāpāyaṃ, bhikkhave, parisā nippalāpāyaṃ, bhikkhave, parisā suddhā sāre patiṭṭhitā. tathārūpo ayaṃ, bhikkhave, bhikkhusaṅgho, tathārūpāyaṃ, bhikkhave, parisā. yathārūpā parisā dullabhā dassanāyapi lokasmiṃ, tathārūpo ayaṃ, bhikkhave, bhikkhusaṅgho, tathārūpāyaṃ, bhikkhave, parisā. yathārūpā parisā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa, tathārūpo ayaṃ, bhikkhave, bhikkhusaṅgho, tathārūpāyaṃ, bhikkhave, parisā. yathārūpāya parisāya appaṃ dinnaṃ bahu hoti bahu dinnaṃ bahutaraṃ, tathārūpo ayaṃ, bhikkhave, bhikkhusaṅgho, tathārūpāyaṃ, bhikkhave, parisā. yathārūpaṃ parisaṃ alaṃ yojanagaṇanānipi dassanāya gantuṃ api puṭosenāpi, tathārūpo ayaṃ, bhikkhave, bhikkhusaṅgho, (tathārūpāyaṃ, bhikkhave, parisā).


비구들이여, 청정하고, 본질에 확고한 이 비구 상가, 이 모임은 허튼 말을 하지 않고, 허튼 말에서 벗어났다. 비구들이여, 이 비구 상가, 이 모임은 세상에서 만나기 어렵다. 비구들이여, 이 비구 상가, 이 모임은 공양 받을만한 자들, 환영 받을만한 자들, 보시 받을만한 자들, 합장 받을만한 자들이며, 이 세상의 위 없는 복전(福田)이다. 비구들이여, 이 비구 상가, 이 모임은 작은 보시에는 큰 결실이 있고, 큰 보시에는 더 큰 결실이 있다. 비구들이여, 이 비구 상가, 이 모임을 만나기 위해서는 도시락에 의지해서 여러 요자나의 거리라도 갈만하다.


● (AN 4.259-좋은 혈통 경1) - 예류자(預流者)


“evamevaṃ kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti . pe . anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. katamehi catūhi? idha, bhikkhave, bhikkhu vaṇṇasampanno ca hoti balasampanno ca javasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca. 


이처럼 비구들이여, 네 가지 법을 갖춘 비구는 공양 받을만하고, 환영 받을만하고, 보시 받을만하고, 합장 받을만하며, 세상의 위없는 복전(福田)이다. 무엇이 넷인가? 비구들이여, 여기 비구는 용모를 갖추고 힘을 갖추고 속도를 갖추고 균형 잡힌 몸매를 갖추었다.


… “kathañca, bhikkhave, bhikkhu javasampanno hoti? idha, bhikkhave, bhikkhu ‘idaṃ dukkhan’ti yathābhūtaṃ pajānāti ... pe ... ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ pajānāti. evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu javasampanno hoti.


… 비구들이여, 그러면 어떻게 비구는 속도를 갖추는가? 여기 비구들이여, 비구는 ‘이것이 괴로움이다.’라고 있는 그대로 꿰뚫어 안다. ‘이것이 괴로움의 일어남이다.’라고 있는 그대로 꿰뚫어 안다. ‘이것이 괴로움의 소멸이다.’라고 있는 그대로 꿰뚫어 안다. ‘이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 실천이다.’라고 있는 그대로 꿰뚫어 안다. 이렇게 비구들이여, 비구는 속도를 갖춘다.


“kathañca, bhikkhave, bhikkhu ārohapariṇāhasampanno hoti? idha, bhikkhave, bhikkhu lābhī hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ārohapariṇāhasampanno hoti.


그러면 어떻게 비구는 균형 잡힌 몸매를 갖추는가? 여기 비구들이여, 비구는 옷과 음식과 거처와 병의 조건으로부터 필요한 약품을 얻는다. 이렇게 비구들이여, 비구는 균형 잡힌 몸매를 갖춘다.


“imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti ... pe ... anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā”ti.


비구들이여, 이런 네 가지 법을 갖춘 비구는 공양 받을만하고, 환영 받을만하고, 보시 받을만하고, 합장 받을만하며, 세상의 위없는 복전(福田)이다.


● (AN 4.260-좋은 혈통 경2) - 아라한(阿羅漢)


… “kathañca, bhikkhave, bhikkhu javasampanno hoti? idha, bhikkhave, bhikkhu āsavānaṃ khayā ... pe ... sacchikatvā upasampajja viharati. evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu javasampanno hoti.


… 비구들이여, 그러면 어떻게 비구는 속도를 갖추는가? 비구들이여, 여기 비구는 번뇌들을 부수어 번뇌가 없는 심해탈(心解脫)과 혜해탈(慧解脫)을 지금여기에서 스스로 실다운 지혜로 실현하고 성취하여 머문다. 이렇게 비구들이여, 비구는 속도를 갖춘다. 


“kathañca, bhikkhave, bhikkhu ārohapariṇāhasampanno hoti? idha, bhikkhave, bhikkhu lābhī hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ārohapariṇāhasampanno hoti.


그러면 어떻게 비구는 균형 잡힌 몸매를 갖추는가? 여기 비구들이여, 비구는 옷과 음식과 거처와 병의 조건으로부터 필요한 약품을 얻는다. 이렇게 비구들이여, 비구는 균형 잡힌 몸매를 갖춘다.


“imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti ... pe ... anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā”ti.


비구들이여, 이런 네 가지 법을 갖춘 비구는 공양 받을만하고, 환영 받을만하고, 보시 받을만하고, 합장 받을만하며, 세상의 위없는 복전(福田)이다.



● (AN 5.107-계 경)


“pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. katamehi pañcahi? idha, bhikkhave, bhikkhu sīlasampanno hoti, samādhisampanno hoti, paññāsampanno hoti, vimuttisampanno hoti, vimuttiñāṇadassanasampanno hoti. imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā”ti. 


비구들이여, 다섯 가지 법을 갖춘 비구는 공양 받을만하고, 환영 받을만하고, 보시 받을만하고, 합장 받을만하며, 세상의 위없는 복전(福田)이다. 무엇이 다섯인가? 비구들이여, 여기 비구는 계를 갖춘다. 삼매를 갖춘다. 지혜를 갖춘다. 해탈을 갖춘다. 해탈지견을 갖춘다. 비구들이여, 이런 다섯 가지 법을 갖춘 비구는 공양 받을만하고, 환영 받을만하고, 보시 받을만하고, 합장 받을만하며, 세상의 위없는 복전(福田)이다. 


● (AN 5.108-무학 경)


“pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo . pe . anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. katamehi, pañcahi? idha, bhikkhave, bhikkhu asekhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, asekhena samādhikkhandhena samannāgato hoti, asekhena paññākkhandhena samannāgato hoti, asekhena vimuttikkhandhena samannāgato hoti, asekhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti. imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti ... pe ... anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā”ti.


비구들이여, 다섯 가지 법을 갖춘 비구는 공양 받을만하고, 환영 받을만하고, 보시 받을만하고, 합장 받을만하며, 세상의 위없는 복전(福田)이다. 무엇이 다섯인가? 여기 비구들이여, 비구는 무학(無學)의 계온(戒蘊)을 갖춘다. 무학의 정온(定蘊)을 갖춘다. 무학의 혜온(慧蘊)을 갖춘다. 무학의 해탈온(解脫蘊)을 갖춘다. 무학의 해탈지견온(解脫知見蘊)을 갖춘다. 비구들이여, 이런 다섯 가지 법을 갖춘 비구는 공양 받을만하고, 환영 받을만하고, 보시 받을만하고, 합장 받을만하며, 세상의 위없는 복전(福田)이다. 


● (AN 5.139-참지 못함 경)


“evamevaṃ kho, bhikkhave, pañcahi aṅgehi samannāgato bhikkhu na āhuneyyo hoti na pāhuneyyo na dakkhiṇeyyo na añjalikaraṇīyo na anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. katamehi pañcahi? idha, bhikkhave, bhikkhu akkhamo hoti rūpānaṃ, akkhamo saddānaṃ, akkhamo gandhānaṃ, akkhamo rasānaṃ, akkhamo phoṭṭhabbānaṃ.


이처럼, 비구들이여, 다섯 가지 요소를 갖춘 비구는 공양 받을만하고, 환영 받을만하고, 보시 받을만하고, 합장 받을만하며, 세상의 위없는 복전(福田)이 못 된다. 어떤 다섯인가? 여기 비구들이여, 비구는 색(色)들을 참지 못하고, 성(聲)들을 참지 못하고, 향(香)들을 참지 못하고, 미(味)들을 참지 못하고, 촉(觸)들을 참지 못한다.


“kathañca, bhikkhave, bhikkhu akkhamo hoti rūpānaṃ? idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā rajanīye rūpe sārajjati, na sakkoti cittaṃ samādahituṃ. evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu akkhamo hoti rūpānaṃ.


그러면, 비구들이여, 비구는 어떻게 색(色)들을 참지 못하는가? 여기, 비구들이여, 비구는 안(眼)으로 색(色)을 보면서 탐(貪)하기 마련인 색(色)들을 탐닉한다. 심(心)이 삼매에 드는 것은 불가능하다. 이렇게, 비구들이여, 비구는 색(色)들을 참지 못한다. …


● (AN 5.140-듣는 자 경)


“evamevaṃ kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. katamehi pañcahi? idha, bhikkhave, bhikkhu sotā ca hoti, hantā ca, rakkhitā ca, khantā ca, gantā ca.


이처럼, 비구들이여, 다섯 가지 법을 갖춘 비구는 공양받을만한 분들, 환영받을만한 분들, 보시받을만한 분들, 합장 받을만한 분들이며, 이 세상의 위없는 복전(福田)이다. 어떤 다섯 가지인가? 비구들이여, 여기 비구는 듣는 자, 죽이는 자, 보호하는 자, 참는 자, 가는 자이다.


… “kathañca, bhikkhave, bhikkhu rakkhitā hoti? idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. yatvādhikaraṇamenaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati; rakkhati cakkhundriyaṃ; cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjati. sotena saddaṃ sutvā... ghānena gandhaṃ ghāyitvā... jivhāya rasaṃ sāyitvā... kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā... manasā dhammaṃ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. yatvādhikaraṇamenaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati; rakkhati manindriyaṃ; manindriye saṃvaraṃ āpajjati. evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu rakkhitā hoti. …


비구들이여, 어떻게 비구는 보호하는 자인가? 비구들이여, 여기 비구는 안(眼)으로 색(色)을 보면서 상(相)을 붙잡지 않고 뒤따르는 수(受)를 붙잡지 않는다. 안근(眼根)을 단속하지 않고 머물면 간탐과 고뇌와 악한 불선법들이 흘러들어 올 것이기 때문에 그것의 단속을 위해 실천한다. 안근을 보호하고, 안근에서 단속한다. 이(耳)로 성(聲)을 들으면서 … 비(鼻)로 향(香)을 맡으면서 … 설(舌)로 미(味)를 맛보면서 … 신(身)으로 촉(觸)을 닿으면서 … 의(意)로 법(法)을 인식하면서 상(相)을 붙잡지 않고 뒤따르는 수(受)를 붙잡지 않는다. 의근(意根)을 단속하지 않고 머물면 간탐과 고뇌와 악한 불선법들이 흘러들어 올 것이기 때문에 그것의 단속을 위해 실천한다. 의근을 보호하고, 의근에서 단속한다. 비구들이여, 이렇게 비구는 보호하는 자이다. …


● (AN 5.203-좋은 혈통 경)


“pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅgantveva saṅkhaṃ gacchati. katamehi pañcahi? ajjavena, javena, maddavena, khantiyā, soraccena — imehi kho, bhikkhave, pañcahi aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅgantveva saṅkhaṃ gacchati. “evamevaṃ kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. 


비구들이여, 다섯 가지 요소를 갖춘 혈통 좋은 멋진 말은 왕에게 어울리고 왕을 섬길 수 있으며 왕의 수족이라는 이름을 얻게 된다. 무엇이 다섯인가? 올곧음, 속도, 부드러움, 인내, 온화함이다. 비구들이여, 이런 다섯 가지 요소를 갖춘 혈통 좋은 멋진 말은 왕에게 어울리고 왕을 섬길 수 있으며 왕의 수족이라는 이름을 얻게 된다. 이처럼, 비구들이여, 다섯 가지 법을 갖춘 비구는 공양 받을만하고, 환영 받을만하고, 보시 받을만하고, 합장 받을만하며, 세상의 위없는 복전(福田)이다. 무엇이 다섯인가? 강직함, 속도, 부드러움, 인욕, 온화함이다. 비구들이여, 이런 다섯 가지 요소를 갖춘 비구는 공양 받을만하고, 환영 받을만하고, 보시 받을만하고, 합장 받을만하며, 세상의 위없는 복전(福田)이다.

 

[답글로 이어집니다]

Comments