홈 > 불교입문 > 새출발 법회

새출발 법회

교재-별첨 - 1)「āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo」의 용례

0 253 01.29 21:30

● (AN 6.1-공양 받을만함 경1)


“chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. katamehi chahi? idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. sotena saddaṃ sutvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. ghānena gandhaṃ ghāyitvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. jivhāya raṃ sāyitvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. manasā dhammaṃ viññā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā”ti.

 

“비구들이여, 여섯 가지 법을 갖춘 비구는 공양 받을만하고, 환영 받을만하고, 보시 받을만하고, 합장 받을만하며, 세상의 위없는 복전(福田)이다. 어떤 여섯 가지인가? 여기, 비구들이여, 비구는 안(眼)으로 색(色)을 보면서 기뻐하지도 않고, 슬퍼하지도 않고, 평정과 사띠와 삼빠잔냐를 가지고 머문다. 이(耳)로 성(聲)을 들으면서 기뻐하지도 않고, 슬퍼하지도 않고, 평정과 사띠와 삼빠잔냐를 가지고 머문다. 비(鼻)로 향(香)을 맡으면서 기뻐하지도 않고, 슬퍼하지도 않고, 평정과 사띠와 삼빠잔냐를 가지고 머문다. 설(舌)로 미(味)를 맛보면서 기뻐하지도 않고, 슬퍼하지도 않고, 평정과 사띠와 삼빠잔냐를 가지고 머문다. 신(身)으로 촉(觸)을 느끼면서 기뻐하지도 않고, 슬퍼하지도 않고, 평정과 사띠와 삼빠잔냐를 가지고 머문다. 의(意)로 법(法)을 알면서 기뻐하지도 않고, 슬퍼하지도 않고, 평정과 사띠와 삼빠잔냐를 가지고 머문다. 비구들이여, 이런 여섯 가지 법을 갖춘 비구는 공양 받을만하고, 환영 받을만하고, 보시 받을만하고, 합장 받을만하며, 세상의 위없는 복전(福田)이다.”라고.


● (AN 6.2-공양 받을만함 경2)


“chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti ... pe ... anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. katamehi chahi? idha, bhikkhave, bhikkhu anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti — ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti; āvibhāvaṃ tirobhāvaṃ; tirokuṭṭaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamāno gacchati, seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujjaṃ karoti, seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāne gacchati, seyyathāpi pathaviyaṃ; ākāsepi pallaṅkena kamati, seyyathāpi pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye evaṃmahiddhike evaṃmahānubhāve pāṇinā parimasati parimajjati; yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteti.


“비구들이여, 여섯 가지 법을 갖춘 비구는 공양 받을만하고, 환영 받을만하고, 보시 받을만하고, 합장 받을만하며, 세상의 위없는 복전(福田)이다. 어떤 여섯 가지인가? 여기, 비구들이여, 비구는 여러 가지 종류의 신통을 실행한다. ― 하나였다가 여럿이 되기도 하고, 여럿이었다가 하나가 되기도 한다. 드러내기도 하고 숨기도 하고, 분말과 성벽과 산을 가로지르기를 허공에서처럼 닿지 않고 간다. 땅에서도 물에서처럼 떠오르고 들어간다. 물에서도 땅에서처럼 빠지지 않고 간다. 허공에서도 가부좌하고 날개 달린 새처럼 간다. 이렇게 강력하고 웅장한 저 달과 해를 손으로 닿아 쓰다듬는다. 범천의 세상까지도 몸으로 나아간다. 


“dibbāya, sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇāti — dibbe ca mānuse ca, ye dūre santike ca.


청정하고 인간을 넘어선 신성한 귀의 요소로 멀든 가깝든 하늘과 인간 양쪽의 소리를 듣는다.


“parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca pajānāti. sarāgaṃ vā cittaṃ sarāgaṃ cittanti pajānāti, vītarāgaṃ vā cittaṃ ... pe ... sadosaṃ vā cittaṃ... vītadosaṃ vā cittaṃ... samohaṃ vā cittaṃ... vītamohaṃ vā cittaṃ... saṃkhittaṃ vā cittaṃ... vikkhittaṃ vā cittaṃ... mahaggataṃ vā cittaṃ... amahaggataṃ vā cittaṃ... sauttaraṃ vā cittaṃ... anuttaraṃ vā cittaṃ... samāhitaṃ vā cittaṃ... asamāhitaṃ vā cittaṃ... vimuttaṃ vā cittaṃ... avimuttaṃ vā cittaṃ avimuttaṃ cittanti pajānāti.


다른 중생들과 다른 사람들의 심(心)을 심(心)으로 분별하여 분명히 안다. ― ①탐(貪)이 있는 심(心)을 ‘탐(貪)이 있는 심(心)’이라고 분명히 안다. ②탐(貪)이 없는 심(心)을 ‘탐(貪)이 없는 심(心)’이라고 분명히 안다. ③진(嗔)이 있는 심(心)을 ‘진(嗔)이 있는 심(心)’이라고 분명히 안다. ④진(嗔)이 없는 심(心)을 ‘진(嗔)이 없는 심(心)’이라고 분명히 안다. ⑤치(癡)가 있는 심(心)을 ‘치(癡)가 있는 심(心)’이라고 분명히 안다. ⑥치(癡)가 없는 심(心)을 ‘치(癡)가 없는 심(心)’이라고 분명히 안다. ⑦수축된 심(心)을 ‘수축된 심(心)’이라고 분명히 안다. ⑧흩어진 심(心)을 ‘흩어진 심(心)’이라고 분명히 안다. ⑨개발된 심(心)을 ‘개발된 심(心)’이라고 분명히 안다. ⑩개발되지 않은 심(心)을 ‘개발되지 않은 심(心)’이라고 분명히 안다. ⑪위가 있는 심(心)을 ‘위가 있는 심(心)’이라고 분명히 안다. ⑫위가 없는 심(心)을 ‘위가 없는 심(心)’이라고 분명히 안다. ⑬삼매를 닦는 심(心)을 ‘삼매를 닦는 심(心)’이라고 분명히 안다. ⑭삼매를 닦지 않는 심(心)을 ‘삼매를 닦지 않는 심(心)’이라고 분명히 안다. ⑮해탈된 심(心)을 ‘해탈된 심(心)’이라고 분명히 안다. ⑯해탈되지 않은 심(心)을 ‘해탈되지 않은 심(心)’이라고 분명히 안다. 


“anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathidaṃ — ekampi jātiṃ dvepi jātiyo ... pe .... iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati.


여러 이전의 존재 상태[전생]를 기억한다. 즉 ― 한 번의 생, 두 번의 생, 세 번의 생, 네 번의 생, 다섯 번의 생, 열 번의 생, 스무 번의 생, 서른 번의 생, 마흔 번의 생, 쉰 번의 생, 백 번의 생, 천 번의 생, 십만 번의 생, 세계가 진화[소멸]하는 여러 겁, 세계가 퇴보하는[일어나는] 여러 겁, 세계가 진화하고 퇴보하는 여러 겁을 기억한다. ㅡ ‘이러이러한 곳에서 나는 이런 이름이었고, 이런 종족이었고, 이런 용모였고, 이런 음식을 먹었고, 행복과 괴로움을 이렇게 경험했고, 수명의 한계는 이러했다. 나는 거기에서 죽어 이러이러한 곳에 태어났다. 그곳에서 나는 이런 이름이었고, 이런 종족이었고, 이런 용모였고, 이런 음식을 먹었고, 행복과 괴로움을 이렇게 경험했고, 수명의 한계는 이러했다. 나는 거기에서 죽어 여기에 태어났다.’라고. 이처럼 상태와 함께, 상세한 설명과 함께 여러 이전의 존재 상태[전생]를 기억한다. 


“dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti — ‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā’ti. iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti.


청정하고 인간을 넘어선 신성한 눈[천안(天眼)]으로 중생들이 죽고 태어나고, 저열하고 수승하고, 잘생기고 못생기고, 좋은 곳[선처(善處)]에 가고 나쁜 곳[악처(惡處)]에 가는 것을 본다. 업에 따라서 가는 중생들을 분명히 안다. ― ‘이들은 신(身)으로 나쁜 삶을 살고 구(口)로 나쁜 삶을 살고 의(意)로 나쁜 삶을 살고, 성자들을 비방하고, 삿된 견해를 가졌고, 사견업(邪見業)을 지었다. 이들은 몸의 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어났다. 그러나 이들은 신(身)으로 좋은 삶을 살고 구(口)로 좋은 삶을 살고 의(意)로 좋은 삶을 살고, 성자들을 비방하지 않고, 바른 견해를 지니고, 정견업(正見業)을 지었다. 이들은 몸의 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳, 하늘 세상에 태어났다.’라고. 이렇게 그는 청정하고 인간을 넘어선 신성한 눈으로 중생들이 죽고 태어나는 것을 본다. 저열하고 뛰어나고, 잘생기고 못생기고, 좋은 곳에 가고 나쁜 곳에 가는 등 업에 따라서 가는 중생들을 분명히 안다.


“āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.


번뇌들의 부서짐을 원인으로 번뇌가 없는 심해탈(心解脫)과 혜해탈(慧解脫)을 지금여기에서 스스로 실답게 안 뒤에 실현하고 성취하여 머문다.


“imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti ... pe ... anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā”ti. dutiyaṃ. 


비구들이여, 이런 여섯 가지 법을 갖춘 비구는 공양 받을만하고, 환영 받을만하고, 보시 받을만하고, 합장 받을만하며, 세상의 위없는 복전(福田)이다.”라고.


● (AN 6.3-기능 경)


“chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti ... pe ... anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. katamehi chahi? saddhindriyena, vīriyindriyena, satindriyena, samādhindriyena, paññindriyena, āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā”ti. 


“비구들이여, 여섯 가지 법을 갖춘 비구는 공양 받을만하고, 환영 받을만하고, 보시 받을만하고, 합장 받을만하며, 세상의 위없는 복전(福田)이다. 어떤 여섯 가지인가? 믿음의 기능, 정진의 기능, 사띠의 기능, 삼매의 기능, 지혜의 기능을 갖추고, 번뇌들의 부서짐으로부터 번뇌가 없는 심해탈(心解脫)과 혜해탈(慧解脫)을 지금여기에서 스스로 실답게 안 뒤에 실현하고 성취하여 머문다. 비구들이여, 이런 여섯 가지 법을 갖춘 비구는 공양 받을만하고, 환영 받을만하고, 보시 받을만하고, 합장 받을만하며, 세상의 위없는 복전(福田)이다.


● (AN 6.4-힘 경)


“chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti ... pe ... anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. katamehi chahi? saddhābalena, vīriyabalena, satibalena, samādhibalena, paññābalena, āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti ... pe ... anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā”ti.


“비구들이여, 여섯 가지 법을 갖춘 비구는 공양 받을만하고, 환영 받을만하고, 보시 받을만하고, 합장 받을만하며, 세상의 위없는 복전(福田)이다. 어떤 여섯 가지인가? 믿음의 힘, 정진의 힘, 사띠의 힘, 삼매의 힘, 지혜의 힘을 갖추고, 번뇌들의 부서짐으로부터 번뇌가 없는 심해탈(心解脫)과 혜해탈(慧解脫)을 지금여기에서 스스로 실답게 안 뒤에 실현하고 성취하여 머문다. 비구들이여, 이런 여섯 가지 법을 갖춘 비구는 공양 받을만하고, 환영 받을만하고, 보시 받을만하고, 합장 받을만하며, 세상의 위없는 복전(福田)이다.


● (AN 6.5-좋은 품종 경)


“chahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅgantveva saṅkhaṃ gacchati.


비구들이여, 여섯 가지 요소를 갖춘 왕의 당당한 좋은 품종의 말은 왕을 위한 자격이 있고, 왕에게 쓰일 만하고, 왕의 수족이라는 이름을 얻는다.


“katamehi chahi? idha, bhikkhave, rañño bhadro assājānīyo khamo hoti rūpānaṃ, khamo saddānaṃ, khamo gandhānaṃ, khamo rasānaṃ, khamo phoṭṭhabbānaṃ, vaṇṇasampanno ca hoti. imehi kho, bhikkhave, chahi aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅgantveva saṅkhaṃ gacchati.

 

어떤 여섯 가지인가? 여기, 비구들이여, 왕의 당당한 좋은 품종의 말은 색(色)들을 참고, 성(聲)들을 참고, 향(香)들을 참고, 미(味)들을 참고, 촉(觸)들을 참고, 멋진 용모를 갖추었다. 비구들이여, 이런 여섯 가지 요소를 갖춘 왕의 당당한 좋은 품종의 말은 왕을 위한 자격이 있고, 왕에게 쓰일 만하고, 왕의 수족이라는 이름을 얻는다.


“evamevaṃ kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti ... pe ... anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. katamehi chahi? idha, bhikkhave, bhikkhu khamo hoti rūpānaṃ, khamo saddānaṃ, khamo gandhānaṃ, khamo rasānaṃ, khamo phoṭṭhabbānaṃ, khamo dhammānaṃ. imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti ... pe ... anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā”ti. pañcamaṃ.

 

이처럼, 비구들이여, 여섯 가지 법을 갖춘 비구는 공양 받을만하고, 환영 받을만하고, 보시 받을만하고, 합장 받을만하며, 세상의 위없는 복전(福田)이다. 어떤 여섯 가지인가? 여기, 비구들이여, 비구는 색(色)들을 참고, 성(聲)들을 참고, 향(香)들을 참고, 미(味)들을 참고, 촉(觸)들을 참고, 법(法)들을 참는다. 비구들이여, 이런 여섯 가지 법을 갖춘 비구는 공양 받을만하고, 환영 받을만하고, 보시 받을만하고, 합장 받을만하며, 세상의 위없는 복전(福田)이다.


● (AN 6.6-좋은 품종 경2)


… “evamevaṃ kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo ... pe ... anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. katamehi chahi? idha, bhikkhave, bhikkhu khamo hoti rūpānaṃ ... pe ... khamo dhammānaṃ. imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti ... pe ... anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā”ti. 


이처럼, 비구들이여, 여섯 가지 법을 갖춘 비구는 공양 받을만하고, 환영 받을만하고, 보시 받을만하고, 합장 받을만하며, 세상의 위없는 복전(福田)이다. 어떤 여섯 가지인가? 여기, 비구들이여, 비구는 색(色)들을 참고, 성(聲)들을 참고, 향(香)들을 참고, 미(味)들을 참고, 촉(觸)들을 참고, 법(法)들을 참는다. 비구들이여, 이런 여섯 가지 법을 갖춘 비구는 공양 받을만하고, 환영 받을만하고, 보시 받을만하고, 합장 받을만하며, 세상의 위없는 복전(福田)이다.


● (AN 6.7-좋은 품종 경3)


… “evamevaṃ kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti ... pe ... anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. katamehi chahi? idha, bhikkhave, bhikkhu khamo hoti rūpānaṃ ... pe ... khamo dhammānaṃ. imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti ... pe ... anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā”ti. 


이처럼, 비구들이여, 여섯 가지 법을 갖춘 비구는 공양 받을만하고, 환영 받을만하고, 보시 받을만하고, 합장 받을만하며, 세상의 위없는 복전(福田)이다. 어떤 여섯 가지인가? 여기, 비구들이여, 비구는 색(色)들을 참고, 성(聲)들을 참고, 향(香)들을 참고, 미(味)들을 참고, 촉(觸)들을 참고, 법(法)들을 참는다. 비구들이여, 이런 여섯 가지 법을 갖춘 비구는 공양 받을만하고, 환영 받을만하고, 보시 받을만하고, 합장 받을만하며, 세상의 위없는 복전(福田)이다.


● (AN 6.58-번뇌 경)


“chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa.


비구들이여, 여섯 가지 법을 갖춘 비구는 공양 받을만하고, 환영 받을만하고, 보시 받을만하고, 합장 받을만하며, 세상의 위없는 복전(福田)이다.


katamehi chahi? idha, bhikkhave, bhikkhuno ye āsavā saṃvarā pahātabbā te saṃvarena pahīnā honti, ye āsavā paṭisevanā pahātabbā te paṭisevanāya pahīnā honti, ye āsavā adhivāsanā pahātabbā te adhivāsanāya pahīnā honti, ye āsavā parivajjanā pahātabbā te parivajjanāya pahīnā honti, ye āsavā vinodanā pahātabbā te vinodanāya pahīnā honti, ye āsavā bhāvanā pahātabbā te bhāvanāya pahīnā honti.


어떤 여섯 가지인가? 여기, 비구들이여, 비구에게 단속을 통해서 버려야 하는 번뇌들은 단속을 통해 버려진다. 수용을 통해서 버려야 하는 번뇌들은 수용을 통해 버려진다. 참음을 통해서 버려야 하는 번뇌들은 참음을 통해 버려진다. 피함을 통해서 버려야 하는 번뇌들은 피함을 통해 버려진다. 제거를 통해서 버려야 하는 번뇌들은 제거를 통해 버려진다. 수행을 통해서 버려야 하는 번뇌들은 수행을 통해 버려진다.


● (AN 7.14-사람 경)


“sattime, bhikkhave, puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. katame satta? ubhatobhāgavimutto, paññāvimutto, kāyasakkhī, diṭṭhippatto, saddhāvimutto, dhammānusārī, saddhānusārī. ime kho, bhikkhave, satta puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā”ti.


비구들이여, 일곱 부류의 사람은 공양 받을만하고, 환영 받을만하고, 보시 받을만하고, 합장 받을만하며, 세상의 위없는 복전(福田)이다. 무엇이 일곱인가? 양면해탈자, 혜해탈자, 몸으로 실현한 자, 견해로 깨달은 자, 믿음으로 해탈한 자, 법을 따르는 자, 믿음을 따르는 자이다. 비구들이여, 이런 일곱 부류의 사람은 공양 받을만하고, 환영 받을만하고, 보시 받을만하고, 합장 받을만하며, 세상의 위없는 복전(福田)이다. 


● (AN 7.16-무상(無常)을 이어 보는 자 경)


“sattime, bhikkhave, puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. katame satta? idha, bhikkhave, ekacco puggalo sabbasaṅkhāresu aniccānupassī viharati, aniccasaññī, aniccapaṭisaṃvedī satataṃ samitaṃ abbokiṇṇaṃ cetasā adhimuccamāno paññāya pariyogāhamāno. so āsavānaṃ khayā ... pe ... sacchikatvā upasampajja viharati. ayaṃ, bhikkhave, paṭhamo puggalo āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa.

 

비구들이여, 이런 일곱 가지 사람은 공양 받을만하고, 환영 받을만하고, 보시 받을만하고, 합장 받을만하며, 세상의 위없는 복전(福田)이다. 어떤 일곱인가? 여기, 비구들이여, 어떤 사람은 모든 행(行)에 대해 무상(無常)을 이어 보면서 머문다. 무상의 상을 가졌고, 무상을 경험한다. 끊임없이 언제나 충만하게 심(心)을 기울이고, 혜(慧)로써 관통한다. 그는 번뇌들이 부서졌기 때문에 번뇌가 없는 심해탈(心解脫)과 혜해탈(慧解脫)을 지금여기에서 스스로 실답게 안 뒤에 실현하고 성취하여 머문다. 이 사람이, 비구들이여, 공양 받을만하고, 환영 받을만하고, 보시 받을만하고, 합장 받을만하며, 세상의 위없는 복전(福田)인 첫 번째 사람이다.



“puna caparaṃ, bhikkhave, idhekacco puggalo sabbasaṅkhāresu aniccānupassī viharati, aniccasaññī, aniccapaṭisaṃvedī satataṃ samitaṃ abbokiṇṇaṃ cetasā adhimuccamāno paññāya pariyogāhamāno. tassa apubbaṃ acarimaṃ āsavapariyādānañca hoti jīvitapariyādānañca. ayaṃ, bhikkhave, dutiyo puggalo āhuneyyo ... pe ... anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa.

 

다시, 비구들이여, 여기 어떤 사람은 모든 행에 대해 무상을 이어 보면서 머문다. 무상의 상을 가졌고, 무상을 경험한다. 끊임없이 언제나 충만하게 심을 기울이고, 혜로써 관통한다. 그에게 번뇌의 소진과 생명의 소진에 전과 후가 없다[그는 생명이 다하는 때에 번뇌가 다한다]. 이 사람이, 비구들이여, 공양 받을만하고, 환영 받을만하고, 보시 받을만하고, 합장 받을만하며, 세상의 위없는 복전(福田)인 두 번째 사람이다.


“puna caparaṃ, bhikkhave, idhekacco puggalo sabbasaṅkhāresu aniccānupassī viharati, aniccasaññī, aniccapaṭisaṃvedī satataṃ samitaṃ abbokiṇṇaṃ cetasā adhimuccamāno paññāya pariyogāhamāno. so pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti ... pe ... upahaccaparinibbāyī hoti ... pe ... asaṅkhāraparinibbāyī hoti ... pe ... sasaṅkhāraparinibbāyī hoti ... pe ... uddhaṃsoto hoti akaniṭṭhagāmī. ayaṃ, bhikkhave, sattamo puggalo āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. ime kho, bhikkhave, satta puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā”ti. 


다시, 비구들이여, 여기 어떤 사람은 모든 행에 대해 무상을 이어 보면서 머문다. 무상의 상을 가졌고, 무상을 경험한다. 끊임없이 언제나 충만하게 심을 기울이고, 혜로써 관통한다. 그는 다섯 가지 낮은 단계의 족쇄[오하분결(五下分結)]가 완전히 부서졌기 때문에 중반에 완전히 열반하는 자가 된다. … 닿은 뒤에 완전히 열반하는 자가 된다. … 행 없이 완전히 열반하는 자가 된다. … 행을 통해 완전히 열반하는 자가 된다. … 높은 흐름에 든 자, 색구경천에 태어나는 자가 된다. 이 사람이, 비구들이여, 공양 받을만하고, 환영 받을만하고, 보시 받을만하고, 합장 받을만하며, 세상의 위없는 복전(福田)인 일곱 번째 사람이다. 비구들이여, 이런 일곱 가지 사람은 공양 받을만하고, 환영 받을만하고, 보시 받을만하고, 합장 받을만하며, 세상의 위없는 복전(福田)이다. 


● (AN 7.17-고(苦)를 이어 보는 자 경)


sattime, bhikkhave, puggalā āhuneyyā ... pe ... anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. katame satta? idha, bhikkhave, ekacco puggalo sabbasaṅkhāresu dukkhānupassī viharati ... pe .... 


비구들이여, 이런 일곱 가지 사람은 공양 받을만한 분들 … 이 세상의 위없는 복전(福田)이다. 어떤 일곱인가? 여기, 비구들이여, 어떤 사람은 모든 행(行)에 대해 고(苦)를 이어 보면서 머문다. …


● (AN 7.18-무아(無我)를 이어 보는 자 경)


sabbesu dhammesu anattānupassī viharati ... pe .... 


모든 법(法)에 대해 무아(無我)를 이어 보면서 머문다. …


● (AN 7.19-열반 경)


“nibbāne sukhānupassī viharati sukhasaññī sukhapaṭisaṃvedī satataṃ samitaṃ abbokiṇṇaṃ cetasā adhimuccamāno paññāya pariyogāhamāno. so āsavānaṃ khayā ... pe ... sacchikatvā upasampajja viharati. ayaṃ bhikkhave, paṭhamo puggalo āhuneyyo ... pe ... puññakkhettaṃ lokassa.

 

열반(涅槃)에 대해 락(樂)[행복(幸福)]을 이어 보면서 머문다. 락의 상을 가졌고, 락을 경험한다. 끊임없이 언제나 충만하게 심을 기울이고, 혜로써 관통한다. 그는 번뇌들이 부서졌기 때문에 번뇌가 없는 심해탈과 혜해탈을 지금여기에서 스스로 실답게 안 뒤에 실현하고 성취하여 머문다. 이 사람이, 비구들이여, 공양 받을만하고, 환영 받을만하고, 보시 받을만하고, 합장 받을만하며, 세상의 위없는 복전(福田)인 첫 번째 사람이다.


“puna caparaṃ, bhikkhave, idhekacco puggalo nibbāne sukhānupassī viharati sukhasaññī sukhapaṭisaṃvedī satataṃ samitaṃ abbokiṇṇaṃ cetasā adhimuccamāno paññāya pariyogāhamāno. tassa apubbaṃ acarimaṃ āsavapariyādānañca hoti jīvitapariyādānañca. ayaṃ, bhikkhave, dutiyo puggalo āhuneyyo ... pe ... anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa.


다시, 비구들이여, 여기 어떤 사람은 열반에 대해 락을 이어 보면서 머문다. 락의 상을 가졌고, 락을 경험한다. 끊임없이 언제나 충만하게 심을 기울이고, 혜로써 관통한다. 그의 번뇌는 생명이 다하는 때에 함께 다한다. 이 사람이, 비구들이여, 공양 받을만하고, 환영 받을만하고, 보시 받을만하고, 합장 받을만하며, 세상의 위없는 복전(福田)인 두 번째 사람이다.


“puna caparaṃ, bhikkhave, idhekacco puggalo nibbāne sukhānupassī viharati sukhasaññī sukhapaṭisaṃvedī satataṃ samitaṃ abbokiṇṇaṃ cetasā adhimuccamāno paññāya pariyogāhamāno. so pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti ... pe ... upahaccaparinibbāyī hoti ... pe ... asaṅkhāraparinibbāyī hoti ... pe ... sasaṅkhāraparinibbāyī hoti ... pe ... uddhaṃsoto hoti akaniṭṭhagāmī. ayaṃ, bhikkhave, sattamo puggalo āhuneyyo ... pe ... anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. ime kho, bhikkhave, satta puggalā āhuneyyā ... pe ... anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā”ti. 


다시, 비구들이여, 여기 어떤 사람은 열반에 대해 락을 이어 보면서 머문다. 락의 상을 가졌고, 락을 경험한다. 끊임없이 언제나 충만하게 심을 기울이고, 혜로써 관통한다. 그는 다섯 가지 낮은 단계의 족쇄가 완전히 부서졌기 때문에 중반에 완전히 열반하는 자가 된다. … 닿은 뒤에 완전히 열반하는 자가 된다. … 행 없이 완전히 열반하는 자가 된다. … 행을 통해 완전히 열반하는 자가 된다. … 높은 흐름에 든 자, 색구경천에 태어나는 자가 된다. 이 사람이, 비구들이여, 공양 받을만하고, 환영 받을만하고, 보시 받을만하고, 합장 받을만하며, 세상의 위없는 복전(福田)인 일곱 번째 사람이다. 비구들이여, 이런 일곱 가지 사람은 공양 받을만하고, 환영 받을만하고, 보시 받을만하고, 합장 받을만하며, 세상의 위없는 복전(福田)이다. 


● (AN 7.68-법을 아는 자 경)


“sattahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti ... pe ... anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. katamehi sattahi? idha, bhikkhave, bhikkhu dhammaññū ca hoti atthaññū ca attaññū ca mattaññū ca kālaññū ca parisaññū ca puggalaparoparaññū ca.


비구들이여, 일곱 가지 법을 갖춘 비구는 공양 받을만하고, 환영 받을만하고, 보시 받을만하고, 합장 받을만하며, 세상의 위없는 복전(福田)이다. 어떤 일곱 가지인가? 여기, 비구들이여, 비구는 법을 알고, 의미를 알고, 자신을 알고, 적당량을 알고, 때를 알고, 그룹을 알고, 사람의 높고 낮음을 안다.


● (AN 7.95-96-622-공양 받을만함 품)


“sattime, bhikkhave, puggalā āhuneyyā ... pe ... dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. katame satta? idha, bhikkhave, ekacco puggalo cakkhusmiṃ aniccānupassī viharati aniccasaññī aniccapaṭisaṃvedī satataṃ samitaṃ abbokiṇṇaṃ cetasā adhimuccamāno paññāya pariyogāhamāno. so āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. ayaṃ kho, bhikkhave, paṭhamo puggalo āhuneyyo pāhuneyyo ... pe ... anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa.


비구들이여, 이런 일곱 가지 사람은 공양 받을만하고, 환영 받을만하고, 보시 받을만하고, 합장 받을만하며, 세상의 위없는 복전(福田)이다. 어떤 일곱인가? 여기, 비구들이여, 어떤 사람은 안(眼)에서 무상(無常)을 이어 보면서 머문다. 무상(無常)의 상(想)을 가졌고, 무상(無常)을 경험한다. 끊임없이 언제나 충만하게 심(心)을 기울이고, 혜(慧)로써 관통한다. 그는 번뇌들의 부서짐으로부터 번뇌가 없는 심해탈(心解脫)과 혜해탈(慧解脫)을 지금여기에서 스스로 실답게 안 뒤에 실현하고 성취하여 머문다. 이 사람이, 비구들이여, 공양 받을만하고, 환영 받을만하고, 보시 받을만하고, 합장 받을만하며, 세상의 위없는 복전(福田)인 첫 번째 사람이다.


“puna caparaṃ, bhikkhave, idhekacco puggalo cakkhusmiṃ aniccānupassī viharati aniccasaññī aniccapaṭisaṃvedī satataṃ samitaṃ abbokiṇṇaṃ cetasā adhimuccamāno paññāya pariyogāhamāno. tassa apubbaṃ acarimaṃ āsavapariyādānañca hoti jīvitapariyādānañca. ayaṃ, bhikkhave, dutiyo puggalo āhuneyyo ... pe ... anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa.


다시 비구들이여, 여기 어떤 사람은 안(眼)에서 무상(無常)을 이어 보면서 머문다. 무상(無常)의 상(想)을 가졌고, 무상(無常)을 경험한다. 끊임없이 언제나 충만하게 심(心)을 기울이고, 혜(慧)로써 관통한다. 그에게 번뇌의 소진과 생명의 소진에 전과 후가 없다[그는 생명이 다하는 때에 번뇌가 다한다]. 이 사람이, 비구들이여, 공양 받을만한 분들, 환영 받을만한 분들, 보시 받을만한 분들, 합장 받을만한 분들이며, 이 세상의 위없는 복전(福田)인 두 번째 사람이다.


“puna caparaṃ, bhikkhave, idhekacco puggalo cakkhusmiṃ aniccānupassī viharati aniccasaññī aniccapaṭisaṃvedī satataṃ samitaṃ abbokiṇṇaṃ cetasā adhimuccamāno paññāya pariyogāhamāno. so pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti ... pe ... upahaccaparinibbāyī hoti ... pe ... asaṅkhāraparinibbāyī hoti ... pe ... sasaṅkhāraparinibbāyī hoti ... pe ... uddhaṃsoto hoti akaniṭṭhagāmī. ayaṃ, bhikkhave, sattamo puggalo āhuneyyo ... pe ... anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. ime kho, bhikkhave, satta puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā”ti.


다시 비구들이여, 여기 어떤 사람은 안(眼)에서 무상(無常)을 이어 보면서 머문다. 무상(無常)의 상(想)을 가졌고, 무상(無常)을 경험한다. 끊임없이 언제나 충만하게 심(心)을 기울이고, 혜(慧)로써 관통한다. 그는 오하분결(五下分結)의 완전한 부서짐으로부터 중반에 완전히 열반하는 자가 된다. … 닿은 뒤에 완전히 열반하는 자가 된다. … 행(行)없이 완전히 열반하는 자가 된다. … 행(行)을 통해 완전히 열반하는 자가 된다. … 높은 흐름에 든 자, 색구경천에 태어나는 자가 된다. 이 사람이, 비구들이여, 공양 받을만한 분들, 환영 받을만한 분들, 보시 받을만한 분들, 합장 받을만한 분들이며, 이 세상의 위없는 복전(福田)인 일곱 번째 사람이다. 비구들이여, 이런 일곱 가지 사람은 공양 받을만한 분들, 환영 받을만한 분들, 보시 받을만한 분들, 합장 받을만한 분들이며, 이 세상의 위없는 복전(福田)이다. 


96-622. sattime, bhikkhave, puggalā āhuneyyā pāhuneyyā ... pe ... anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. katame satta? idha, bhikkhave, ekacco puggalo cakkhusmiṃ dukkhānupassī viharati ... pe ... cakkhusmiṃ anattānupassī viharati ... pe ... cakkhusmiṃ khayānupassī viharati ... pe ... cakkhusmiṃ vayānupassī viharati ... pe ... cakkhusmiṃ virāgānupassī viharati ... pe ... cakkhusmiṃ nirodhānupassī viharati ... pe ... cakkhusmiṃ paṭinissaggānupassī viharati ... pe ....


비구들이여, 이런 일곱 가지 사람은 공양 받을만한 분들, 환영 받을만한 분들, 보시 받을만한 분들, 합장 받을만한 분들이며, 이 세상의 위없는 복전(福田)이다. 어떤 일곱인가? 여기, 비구들이여, 어떤 사람은 안(眼)에서 고(苦)를 이어 보면서 머문다. … 안(眼)에서 무아(無我)를 이어 보면서 머문다. … 안(眼)에서 부서짐을 이어 보면서 머문다. … 안(眼)에서 사라짐을 이어 보면서 머문다. 안(眼)에서 이탐(離貪)을 이어 보면서 머문다. … 안(眼)에서 소멸(消滅)을 이어 보면서 머문다. … 안(眼)에서 놓음을 이어 보면서 머문다. …


sotasmiṃ ... pe ... ghānasmiṃ... jivhāya... kāyasmiṃ... manasmiṃ ... pe ....


이(耳)에서 … 비(鼻)에서 … 설(舌)에서 … 심(心)에서 … 의(意)에서 …


rūpesu ... pe ... saddesu... gandhesu... rasesu... phoṭṭhabbesu ... dhammesu ... pe ....


색(色)에서 … 성(聲)에서 … 향(香)에서 … 미(味)에서 … 촉(觸)에서 … 법(法)에서 …


cakkhuviññāṇe ... pe ... sotaviññāṇe... ghānaviññāṇe... jivhāviññāṇe... kāyaviññāṇe... manoviññāṇe ... pe ....


안식(眼識)에서 … 이식(耳識)에서 … 비식(鼻識)에서 … 설식(舌識)에서 … 신식(身識)에서 … 의식(意識)에서 …


cakkhusamphasse ... pe ... sotasamphasse... ghānasamphasse... jivhāsamphasse... kāyasamphasse... manosamphasse ... pe ....


안촉(眼觸)에서 … 이촉(耳觸)에서 … 비촉(鼻觸)에서 … 설촉(舌觸)에서 … 신촉(身觸)에서 … 의촉(意觸)에서 …


cakkhusamphassajāya vedanāya ... pe ... sotasamphassajāya vedanāya... ghānasamphassajāya vedanāya... jivhāsamphassajāya vedanāya... kāyasamphassajāya vedanāya... manosamphassajāya vedanāya ... pe ....


안촉생수(眼觸生受)에서 … 이촉생수(耳觸生受)에서 … 비촉생수(鼻觸生受)에서 … 설촉생수(舌觸生受)에서 … 신촉생수(身觸生受)에서 … 의촉생수(意觸生受)에서 …


rūpasaññāya ... pe ... saddasaññāya... gandhasaññāya... rasasaññāya... phoṭṭhabbasaññāya... dhammasaññāya ... pe ....


색상(色想)에서 … 성상(聲想)에서 … 향상(香想)에서 … 미상(味想)에서 … 촉상(觸想)에서 … 법상(法想)에서 …


rūpasañcetanāya ... pe ... saddasañcetanāya... gandhasañcetanāya... rasasañcetanāya... phoṭṭhabbasañcetanāya... dhammasañcetanāya ... pe ....


색사(色思)에서 … 성사(聲思)에서 … 향사(香思)에서 … 미사(味思)에서 … 촉사(觸思)에서 … 법사(法思)에서 …


rūpataṇhāya ... pe ... saddataṇhāya... gandhataṇhāya... rasataṇhāya... phoṭṭhabbataṇhāya... dhammataṇhāya ... pe ....


색애(色愛)에서 … 성애(聲愛)에서 … 향애(香愛)에서 … 미애(味愛)에서 … 촉애(觸愛)에서 … 법애(法愛)에서 …


rūpavitakke ... pe ... saddavitakke... gandhavitakke... rasavitakke... phoṭṭhabbavitakke... dhammavitakke ... pe ....


색심(色尋)에서 … 성심(聲尋)에서 … 향심(香尋)에서 … 미심(味尋)에서 … 촉심(觸尋)에서 … 법심(法尋)에서 …


rūpavicāre ... pe ... saddavicāre... gandhavicāre... rasavicāre... phoṭṭhabbavicāre... dhammavicāre ... pe ....


색사(色伺)에서 … 성사(聲伺)에서 … 향사(香伺)에서 … 미사(味伺)에서 … 촉사(觸伺)에서 … 법사(法伺)에서 …


“pañcakkhandhe ... pe ... rūpakkhandhe... vedanākkhandhe... saññākkhandhe... saṅkhārakkhandhe... viññāṇakkhandhe aniccānupassī viharati ... pe ... dukkhānupassī viharati... anattānupassī viharati... khayānupassī viharati... vayānupassī viharati... virāgānupassī viharati... nirodhānupassī viharati... paṭinissaggānupassī viharati ... pe ... lokassā”ti.


오온(五蘊)에서 … 색온(色蘊)에서 … 수온(受蘊)에서 … 상온(想薀)에서 … 행온(行蘊)에서 … 식온(識蘊)에서 무상(無常)을 이어 보면서 머문다. … 고(苦)를 이어 보면서 머문다. … 무아(無我)를 이어 보면서 머문다. … 부서짐을 이어 보면서 머문다. … 사라짐을 이어 보면서 머문다. … 이탐(離貪)을 이어 보면서 머문다. … 소멸(消滅)을 이어 보면서 머문다. … 놓음을 이어 보면서 머문다. … 이 세상의 위없는 복전(福田)이다. 

 

[답글로 이어집니다]

Comments