홈 > 불교입문 > 업(業)과 업장소멸(業障消滅)

업(業)과 업장소멸(業障消滅)

업(業) 분석의 작은 경[Cūḷakammavibhaṅgasutta ; M135]

cūḷakammavibhaṅgasuttaṃ (MN 135)[업(業) 분석의 작은 경]


evaṃ me sutaṃ — ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane, anāthapiṇḍikassa ārāme. atha kho subho māṇavo todeyyaputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. ekamantaṃ nisinno kho subho māṇavo todeyyaputto bhagavantaṃ etadavoca —

이와 같이 나는 들었다. ㅡ 한때 세존께서는 사왓티에서 제따 숲의 아나타삔디까 원림에 머무셨다. 그때 또데야의 아들인 수바 바라문 학도가 세존을 뵈러 갔다. 세존을 뵙고 세존과 환담을 나누었다. 유쾌하고 기억할만한 이야기로 서로 담소를 하고서 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉아서 또데야의 아들인 수바 바라문 학도는 세존께 이렇게 말씀드렸다. 

“ko nu kho, bho gotama, hetu ko paccayo yena manussānaṃyeva sataṃ manussabhūtānaṃ dissanti hīnappaṇītatā? dissanti hi, bho gotama, manussā appāyukā, dissanti dīghāyukā; dissanti bavhābādhā, dissanti appābādhā; dissanti dubbaṇṇā, dissanti vaṇṇavanto; dissanti appesakkhā, dissanti mahesakkhā; dissanti appabhogā, dissanti mahābhogā; dissanti nīcakulīnā, dissanti uccākulīnā; dissanti duppaññā, dissanti paññavanto. ko nu kho, bho gotama, hetu ko paccayo yena manussānaṃyeva sataṃ manussabhūtānaṃ dissanti hīnappaṇītatā”ti?

고따마 존자시여, 어떤 원인과 어떤 조건 때문에  인간존재들에게 저열함과 수승함이 나타납니까? 고따마 존자시여, 수명이 짧은 사람들도 있고 수명이 긴 사람들도 있으며, 병약한 사람들도 있고 건강한 사람들도 있으며, 못생긴 사람들도 있고 잘 생긴 사람들도 있으며, 세력이 없는 사람들도 있고 세력이 있는 사람들도 있으며, 가난한 사람들도 있고 부유한 사람들도 있으며, 낮은 가문의 사람들도 있고 높은 가문의 사람들도 있으며, 지혜롭지 못한 사람들도 있고 지혜로운 사람들도 있습니다. 고따마 존자시여, 어떤 원인과 어떤 조건 때문에  인간존재들에게 저열함과 수승함이 나타납니까? 

“kammassakā, māṇava, sattā kammadāyādā kammayonī kammabandhū kammappaṭisaraṇā. kammaṃ satte vibhajati yadidaṃ — hīnappaṇītatāyāti. na kho ahaṃ imassa bhoto gotamassa saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ ājānāmi. sādhu me bhavaṃ gotamo tathā dhammaṃ desetu yathā ahaṃ imassa bhoto gotamassa saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ ājāneyyan”ti.

"바라문 학도여, ‘중생들은 업이 주인이고, 업의 상속자이고, 업에서 태어났고, 업이 권속이고, 업이 의지처이다.’ 업이 중생들을 저열함과 수승함으로 구분한다."  "저는 고따마 존자께서 간략하게 설하시고 상세하게 그 뜻을 분석해 주시지 않으시니 상세하게 그 뜻을 이해하지 못하겠습니다. 고따마 존자께서는 간략하게 설하시고 상세하게 분석해 주시지 않은 그 뜻을 제가 상세하게 이해되도록 법을 설해주시면 감사하겠습니다."

“tena hi, māṇava, suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi; bhāsissāmī”ti. “evaṃ, bho”ti kho subho māṇavo todeyyaputto bhagavato paccassosi. bhagavā etadavoca —

"바라문 학도여, 그렇다면 듣고 잘 사유하라. 나는 설하리라." "그러겠습니다, 존자시여."라고 또데야의 아들인 수바 바라문 학도는 세존께 대답했다. 세존께서는 이렇게 말씀하셨다.  ㅡ

“idha, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇi hatapahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu. so tena kammena evaṃ samattena evaṃ samādinnena kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. no ce kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, sace manussattaṃ āgacchati yattha yattha paccājāyati appāyuko hoti. appāyukasaṃvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṃ — pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇi hatapahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu.

"바라문 학도여, 여기 어떤 여자나 남자는 생명을 해친다. 그는 잔인하고 손에 피를 묻히고 살해와 파괴를 일삼고 뭇 생명들에게 자비가 없다. 그는 그 업을 이렇게 짓고 이렇게 지킴으로써 몸의 무너져 죽은 뒤에 비통한 곳, 나쁜 곳, 파멸처, 지옥에 태어난다. 몸의 무너져 죽은 뒤에 비통한 곳, 나쁜 곳, 파멸처, 지옥에 태어나지 않고 만일 인간으로 온다면 어떤 곳에 태어나더라도 그의 수명은 짧다. 바라문 학도여, 살아있는 생명을 해치고 잔인하고 손에 피를 묻히고 살해와 파괴를 일삼고 뭇 생명들에게 자비가 없는 행위는 짧은 수명으로 이끄는 실천이다." 

“idha pana, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho, lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. so tena kammena evaṃ samattena evaṃ samādinnena kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. no ce kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati, sace manussattaṃ āgacchati yattha yattha paccājāyati dīghāyuko hoti. dīghāyukasaṃvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṃ — pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho, lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati.

"바라문 학도여, 여기 어떤 여자나 남자는 생명을 해치는 것을 버리고, 생명을 해치는 것을 멀리 여읜다. 몽둥이를 내려놓고 칼을 내려놓는다. 양심적이고 동정심이 있으며 모든 생명의 이익을 위하여 연민하여 머문다. 그는 그 업을 이렇게 짓고 이렇게 지킴으로써 몸의 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳 천상세계에 태어난다. 몸이 무너져 죽은 뒤 좋은 곳 천상세계에 태어나지 않고 만일 인간으로 온다면 어떤 곳에 태어나더라도 그의 수명은 길다. 바라문 학도여, 생명을 해치는 것을 버리고, 생명을 해치는 것을 멀리 여의며 몽둥이를 내려놓고 칼을 내려놓으며, 양심적이고 동정심이 있으며 모든 생명의 이익을 위하여 연민하여 머무는 행위는 긴 수명으로 이끄는 실천이다." 

“idha, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā sattānaṃ viheṭhakajātiko hoti, pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā. so tena kammena evaṃ samattena evaṃ samādinnena kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. no ce kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, sace manussattaṃ āgacchati yattha yattha paccājāyati bavhābādho hoti. bavhābādhasaṃvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṃ — sattānaṃ viheṭhakajātiko hoti pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā.

"바라문 학도여, 여기 어떤 여자나 남자는 손이나 흙덩이나 막대기나 칼로써 중생들에게 폭력을 행사한다. 그는 그 업을 이렇게 짓고 이렇게 지킴으로써 몸의 무너져 죽은 뒤에 비통한 곳, 나쁜 곳, 파멸처, 지옥에 태어난다. 몸의 무너져 죽은 뒤에 비통한 곳, 나쁜 곳, 파멸처, 지옥에 태어나지 않고 만일 인간으로 온다면 어떤 곳에 태어나더라도 그는 병약하다. 바라문 학도여, 손이나 흙덩이나 막대기나 칼로써 중생들을 해코지하는 행위는 병약함으로 이끄는 실천이다." 

“idha pana, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā sattānaṃ aviheṭhakajātiko hoti pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā. so tena kammena evaṃ samattena evaṃ samādinnena kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. no ce kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati, sace manussattaṃ āgacchati yattha yattha paccājāyati appābādho hoti. appābādhasaṃvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṃ — sattānaṃ aviheṭhakajātiko hoti pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā.

"바라문 학도여, 여기 어떤 여자나 남자는 손이나 흙덩이나 막대기나 칼로써 중생들에게 폭력을 행사하지 않는다. 그는 그 업을 이렇게 짓고 이렇게 지킴으로써 몸의 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳 천상세계에 태어난다. 몸이 무너져 죽은 뒤 좋은 곳 천상세계에 태어나지 않고 만일 인간으로 온다면 어떤 곳에 태어나더라도 그는 건강하다. 바라문 학도여, 손이나 흙덩이나 막대기나 칼로써 중생들에게 폭력을 행사하지 않는 행위는 건강함으로 이끄는 실천이다." 

“idha, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā kodhano hoti upāyāsabahulo. appampi vutto samāno abhisajjati kuppati byāpajjati patiṭṭhīyati kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. so tena kammena evaṃ samattena evaṃ samādinnena kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. no ce kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, sace manussattaṃ āgacchati yattha yattha paccājāyati dubbaṇṇo hoti. dubbaṇṇasaṃvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṃ — kodhano hoti upāyāsabahulo; appampi vutto samāno abhisajjati kuppati byāpajjati patiṭṭhīyati kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti.

"바라문 학도여, 여기 어떤 여자나 남자는 화를 잘 내고 원한을 맺는다. 사소한 말에도 노여워하고 화를 내고 진에(瞋恚)하고 고집을 부리며, 분노와 성냄과 부루퉁함을 드러낸다. 그는 그 업을 이렇게 짓고 이렇게 지킴으로써 몸의 무너져 죽은 뒤에 비통한 곳, 나쁜 곳, 파멸처, 지옥에 태어난다. 몸의 무너져 죽은 뒤에 비통한 곳, 나쁜 곳, 파멸처, 지옥에 태어나지 않고 만일 인간으로 온다면 어떤 곳에 태어나더라도 그는 못생기게 된다. 바라문 학도여, 화를 잘 내고 원한을 맺음, 사소한 말에도 노여워하고 화를 내고 진에(瞋恚)하고 고집을 부리며, 분노와 성냄과 부루퉁함을 드러내는 행위는 못생김으로 이끄는 실천이다." 

“idha pana, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā akkodhano hoti anupāyāsabahulo; bahumpi vutto samāno nābhisajjati na kuppati na byāpajjati na patiṭṭhīyati na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. so tena kammena evaṃ samattena evaṃ samādinnena kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. no ce kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati, sace manussattaṃ āgacchati yattha yattha paccājāyati pāsādiko hoti. pāsādikasaṃvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṃ — akkodhano hoti anupāyāsabahulo; bahumpi vutto samāno nābhisajjati na kuppati na byāpajjati na patiṭṭhīyati na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti.

"바라문 학도여, 여기 어떤 여자나 남자는 화내지 않고 원한 맺지 않는다. 많은 말에도 노여워하지 않고 화내지 않고 진에(瞋恚)하지 않고 고집을 부리지 않으며, 분노와 성냄과 부루퉁함을 드러내지 않는다. 그는 그 업을 이렇게 짓고 이렇게 지킴으로써 몸의 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳 천상세계에 태어난다. 몸이 무너져 죽은 뒤 좋은 곳 천상세계에 태어나지 않고 만일 인간으로 온다면 어떤 곳에 태어나더라도 그는 사랑스럽게 생기게 된다. 바라문 학도여, 화내지 않고 원한 맺지 않음, 많은 말에도 노여워하지 않고 화내지 않고 진에(瞋恚)하지 않고 고집을 부리지 않으며, 분노와 성냄과 부루퉁함을 드러내지 않는 행위는 사랑스런 생김으로 이끄는 실천이다." 

“idha, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā issāmanako hoti; paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu issati upadussati issaṃ bandhati. so tena kammena evaṃ samattena evaṃ samādinnena kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. no ce kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, sace manussattaṃ āgacchati yattha yattha paccājāyati appesakkho hoti. appesakkhasaṃvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṃ — issāmanako hoti; paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu issati upadussati issaṃ bandhati.

"바라문 학도여, 여기 어떤 여자나 남자는 질투를 부린다. 다른 사람이 얻은 이득과 환대와 존중과 존경과 칭송과 예경을 질투하고 시샘하여 질투심에 묶여버린다. 그는 그 업을 이렇게 짓고 이렇게 지킴으로써 몸의 무너져 죽은 뒤에 비통한 곳, 나쁜 곳, 파멸처, 지옥에 태어난다. 몸의 무너져 죽은 뒤에 비통한 곳, 나쁜 곳, 파멸처, 지옥에 태어나지 않고 만일 인간으로 온다면 어떤 곳에 태어나더라도 그는 세력이 없게 된다. 바라문 학도여, 질투를 부림, 다른 사람이 얻은 이득과 환대와 존중과 존경과 칭송과 예경을 질투하고 시샘하여 질투심에 묶여버리는 행위는 세력 없음으로 이끄는 실천이다." 

“idha pana, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā anissāmanako hoti; paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu na issati na upadussati na issaṃ bandhati. so tena kammena evaṃ samattena evaṃ samādinnena kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. no ce kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati, sace manussattaṃ āgacchati yattha yattha paccājāyati mahesakkho hoti. mahesakkhasaṃvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṃ — anissāmanako hoti; paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu na issati na upadussati na issaṃ bandhati.

"바라문 학도여, 여기 어떤 여자나 남자는 질투를 부리지 않는다. 다른 사람이 얻은 이득과 환대와 존중과 존경과 칭송과 예경을 질투하지 않고 시샘하지 않아서 질투심에 묶이지 않는다. 그는 그 업을 이렇게 짓고 이렇게 지킴으로써 몸의 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳 천상세계에 태어난다. 몸이 무너져 죽은 뒤 좋은 곳 천상세계에 태어나지 않고 만일 인간으로 온다면 어떤 곳에 태어나더라도 그는 큰 세력을 갖게 된다. 바라문 학도여, 질투를 부리지 않음, 다른 사람이 얻은 이득과 환대와 존중과 존경과 칭송과 예경을 질투하지 않고 시샘하지 않아서 질투심에 묶이지 않는 행위는 큰 세력을 가짐으로 이끄는 실천이다." 

“idha, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā na dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ. so tena kammena evaṃ samattena evaṃ samādinnena kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. no ce kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, sace manussattaṃ āgacchati yattha yattha paccājāyati appabhogo hoti. appabhogasaṃvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṃ — na dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ.

"바라문 학도여, 여기 어떤 여자나 남자는 사문과 바라문에게 음식과 음료와 탈것과 화환과 향과 연고와 침상과 거처와 등불을 보시하지 않는다. 그는 그 업을 이렇게 짓고 이렇게 지킴으로써 몸의 무너져 죽은 뒤에 비통한 곳, 나쁜 곳, 파멸처, 지옥에 태어난다. 몸의 무너져 죽은 뒤에 비통한 곳, 나쁜 곳, 파멸처, 지옥에 태어나지 않고 만일 인간으로 온다면 어떤 곳에 태어나더라도 그는 가난하다. 바라문 학도여, 사문과 바라문에게 음식과 음료와 탈것과 화환과 향과 연고와 침상과 거처와 등불을 보시하지 않는 행위는 가난으로 이끄는 실천이다." 

“idha pana, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ. so tena kammena evaṃ samattena evaṃ samādinnena kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. no ce kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati, sace manussattaṃ āgacchati yattha yattha paccājāyati mahābhogo hoti. mahābhogasaṃvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṃ — dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ.

"바라문 학도여, 여기 어떤 여자나 남자는 사문과 바라문에게 음식과 음료와 탈것과 화환과 향과 연고와 침상과 거처와 등불을 보시한다. 그는 그 업을 이렇게 짓고 이렇게 지킴으로써 몸의 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳 천상세계에 태어난다. 몸이 무너져 죽은 뒤 좋은 곳 천상세계에 태어나지 않고 만일 인간으로 온다면 어떤 곳에 태어나더라도 그는 부유하다. 바라문 학도여, 사문과 바라문에게 음식과 음료와 탈것과 화환과 향과 연고와 침상과 거처와 등불을 보시하는 행위는 부유함으로 이끄는 실천이다." 

“idha, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā thaddho hoti atimānī — abhivādetabbaṃ na abhivādeti, paccuṭṭhātabbaṃ na paccuṭṭheti, āsanārahassa na āsanaṃ deti, maggārahassa na maggaṃ deti, sakkātabbaṃ na sakkaroti, garukātabbaṃ na garukaroti, mānetabbaṃ na māneti, pūjetabbaṃ na pūjeti. so tena kammena evaṃ samattena evaṃ samādinnena kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. no ce kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, sace manussattaṃ āgacchati yattha yattha paccājāyati nīcakulīno hoti. nīcakulīnasaṃvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṃ — thaddho hoti atimānī; abhivādetabbaṃ na abhivādeti, paccuṭṭhātabbaṃ na paccuṭṭheti, āsanārahassa na āsanaṃ deti, maggārahassa na maggaṃ deti, sakkātabbaṃ na sakkaroti, garukātabbaṃ na garukaroti, mānetabbaṃ na māneti, pūjetabbaṃ na pūjeti.

"바라문 학도여, 여기 어떤 여자나 남자는 고집스럽고 거만하다. ㅡ  예경해야 할 사람에게 예경하지 않고 자리에서 일어나서 맞아야 할 사람에게 일어나 맞지 않고 자리를 양보해야 할 사람에게 자리를 양보하지 않고 길을 양보해야 할 사람에게 길을 양보하지 않고 존경해야 할 사람을 존경하지 않고 존중해야 할 사람을 존중하지 않고 공경해야 할 사람을 공경하지 않고 숭배해야 할 사람을 숭배하지 않는다. 그는 그 업을 이렇게 짓고 이렇게 지킴으로써 몸의 무너져 죽은 뒤에 비통한 곳, 나쁜 곳, 파멸처, 지옥에 태어난다. 몸의 무너져 죽은 뒤에 비통한 곳, 나쁜 곳, 파멸처, 지옥에 태어나지 않고 만일 인간으로 온다면 어떤 곳에 태어나더라도 그는 낮은 계급에 태어난다. 바라문 학도여, 완고하고 거만함, 예경해야 할 사람에게 예경하지 않고 자리에서 일어나서 맞아야 할 사람에게 일어나 맞지 않고 자리를 양보해야 할 사람에게 자리를 양보하지 않고 길을 양보해야 할 사람에게 길을 양보하지 않고 존경해야 할 사람을 존경하지 않고 존중해야 할 사람을 존중하지 않고 공경해야 할 사람을 공경하지 않고 숭배해야 할 사람을 숭배하지 않는 행위는 낮은 계급에 태어남으로 이끄는 실천이다." 

“idha pana, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā atthaddho hoti anatimānī; abhivādetabbaṃ abhivādeti, paccuṭṭhātabbaṃ paccuṭṭheti, āsanārahassa āsanaṃ deti, maggārahassa maggaṃ deti, sakkātabbaṃ sakkaroti, garukātabbaṃ garukaroti, mānetabbaṃ māneti, pūjetabbaṃ pūjeti. so tena kammena evaṃ samattena evaṃ samādinnena kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. no ce kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati, sace manussattaṃ āgacchati yattha yattha paccājāyati uccākulīno hoti. uccākulīnasaṃvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṃ — atthaddho hoti anatimānī; abhivādetabbaṃ abhivādeti, paccuṭṭhātabbaṃ paccuṭṭheti, āsanārahassa āsanaṃ deti, maggārahassa maggaṃ deti, sakkātabbaṃ sakkaroti, garukātabbaṃ garukaroti, mānetabbaṃ māneti, pūjetabbaṃ pūjeti.

"바라문 학도여, 여기 어떤 여자나 남자는 고집스럽지 않고 거만하지 않다. ㅡ 예경해야 할 사람에게 예경하고 자리에서 일어나서 맞아야 할 사람에게 일어나 맞고 자리를 양보해야 할 사람에게 자리를 양보하고 길을 양보해야 할 사람에게 길을 양보하고 존경해야 할 사람을 존경하고 존중해야 할 사람을 존중하고 공경해야 할 사람을 공경하고 숭배해야 할 사람을 숭배한다. 그는 그 업을 이렇게 짓고 이렇게 지킴으로써 몸의 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳 천상세계에 태어난다. 몸이 무너져 죽은 뒤 좋은 곳 천상세계에 태어나지 않고 만일 인간으로 온다면 어떤 곳에 태어나더라도 그는 높은 계급에 태어난다. 바라문 학도여, 완고하지 않고 거만하지 않음, 예경해야 할 사람에게 예경하고 자리에서 일어나서 맞아야 할 사람에게 일어나 맞고 자리를 양보해야 할 사람에게 자리를 양보하고 길을 양보해야 할 사람에게 길을 양보하고 존경해야 할 사람을 존경하고 존중해야 할 사람을 존중하고 공경해야 할 사람을 공경하고 숭배해야 할 사람을 숭배하는 행위는 높은 계급에 태어남으로 이끄는 실천이다." 

“idha, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā upasaṅkamitvā na paripucchitā hoti — ‘kiṃ, bhante, kusalaṃ, kiṃ akusalaṃ; kiṃ sāvajjaṃ, kiṃ anavajjaṃ; kiṃ sevitabbaṃ, kiṃ na sevitabbaṃ; kiṃ me karīyamānaṃ dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya hoti, kiṃ vā pana me karīyamānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya hotī’ti? so tena kammena evaṃ samattena evaṃ samādinnena kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. no ce kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, sace manussattaṃ āgacchati yattha yattha paccājāyati duppañño hoti. duppaññasaṃvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṃ — samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā upasaṅkamitvā na paripucchitā hoti — ‘kiṃ, bhante, kusalaṃ, kiṃ akusalaṃ; kiṃ sāvajjaṃ, kiṃ anavajjaṃ; kiṃ sevitabbaṃ, kiṃ na sevitabbaṃ; kiṃ me karīyamānaṃ dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya hoti, kiṃ vā pana me karīyamānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya hotī’”ti?

"바라문 학도여, 여기 어떤 여자나 남자는 사문이나 바라문을 찾아가서 질문을 하지 않는다. ㅡ '존자시여, 무엇이 유익한 것입니까? 무엇이 해로운 것입니까? 무엇이 비난받을 일입니까? 무엇이 비난받을 일이 없는 것입니까? 무엇을 가까이 해야 하고 무엇을 가까이하지 않아야 합니까? 어떤 행위가 제게 오랜 세월 손해와 괴로움이 따르게 합니까? 어떤 행위가 제게 오랜 세월 이익과 행복이 따르게 합니까?'라고. 그는 그 업을 이렇게 짓고 이렇게 지킴으로써 몸의 무너져 죽은 뒤에 비통한 곳, 나쁜 곳, 파멸처, 지옥에 태어난다. 몸의 무너져 죽은 뒤에 비통한 곳, 나쁜 곳, 파멸처, 지옥에 태어나지 않고 만일 인간으로 온다면 어떤 곳에 태어나더라도 그는 지혜롭지 못하다. 바라문 학도여, 사문이나 바라문을 찾아가서 '존자시여, 무엇이 유익한 것입니까? 무엇이 해로운 것입니까? 무엇이 비난받을 일입니까? 무엇이 비난받을 일이 없는 것입니까? 무엇을 가까이 해야 하고 무엇을 가까이하지 않아야 합니까? 어떤 행위가 제게 오랜 세월 손해와 괴로움이 따르게 합니까? 어떤 행위가 제게 오랜 세월 이익과 행복이 따르게 합니까?''라고 질문하지 않는 행위는 지혜롭지 못함으로 이끄는 실천이다." 

“idha pana, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā upasaṅkamitvā paripucchitā hoti — ‘kiṃ, bhante, kusalaṃ, kiṃ akusalaṃ; kiṃ sāvajjaṃ, kiṃ anavajjaṃ; kiṃ sevitabbaṃ, kiṃ na sevitabbaṃ; kiṃ me karīyamānaṃ dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya hoti, kiṃ vā pana me karīyamānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya hotī’ti? so tena kammena evaṃ samattena evaṃ samādinnena kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. no ce kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati, sace manussattaṃ āgacchati yattha yattha paccājāyati mahāpañño hoti. mahāpaññasaṃvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṃ — samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā upasaṅkamitvā paripucchitā hoti — ‘kiṃ, bhante, kusalaṃ, kiṃ akusalaṃ; kiṃ sāvajjaṃ, kiṃ anavajjaṃ; kiṃ sevitabbaṃ, kiṃ na sevitabbaṃ; kiṃ me karīyamānaṃ dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya hoti, kiṃ vā pana me karīyamānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya hotī’”ti?

"바라문 학도여, 여기 어떤 여자나 남자는 사문이나 바라문을 찾아가서 질문을 한다. ㅡ '존자시여, 무엇이 유익한 것입니까? 무엇이 해로운 것입니까? 무엇이 비난받을 일입니까? 무엇이 비난받을 일이 없는 것입니까? 무엇을 가까이 해야 하고 무엇을 가까이하지 않아야 합니까? 어떤 행위가 제게 오랜 세월 손해와 괴로움이 따르게 합니까? 어떤 행위가 제게 오랜 세월 이익과 행복이 따르게 합니까?'라고. 그는 그 업을 이렇게 짓고 이렇게 지킴으로써 몸의 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳 천상세계에 태어난다. 몸이 무너져 죽은 뒤 좋은 곳 천상세계에 태어나지 않고 만일 인간으로 온다면 어떤 곳에 태어나더라도 그는 크게 지혜롭다. 바라문 학도여, 사문이나 바라문을 찾아가서 '존자시여, 무엇이 유익한 것입니까? 무엇이 해로운 것입니까? 무엇이 비난받을 일입니까? 무엇이 비난받을 일이 없는 것입니까? 무엇을 가까이 해야 하고 무엇을 가까이하지 않아야 합니까? 어떤 행위가 제게 오랜 세월 손해와 괴로움이 따르게 합니까? 어떤 행위가 제게 오랜 세월 이익과 행복이 따르게 합니까?''라고 질문하는 행위는 크게 지혜로움으로 이끄는 실천이다." 

“iti kho, māṇava, appāyukasaṃvattanikā paṭipadā appāyukattaṃ upaneti, dīghāyukasaṃvattanikā paṭipadā dīghāyukattaṃ upaneti; bavhābādhasaṃvattanikā paṭipadā bavhābādhattaṃ upaneti, appābādhasaṃvattanikā paṭipadā appābādhattaṃ upaneti; dubbaṇṇasaṃvattanikā paṭipadā dubbaṇṇattaṃ upaneti, pāsādikasaṃvattanikā paṭipadā pāsādikattaṃ upaneti; appesakkhasaṃvattanikā paṭipadā appesakkhattaṃ upaneti, mahesakkhasaṃvattanikā paṭipadā mahesakkhattaṃ upaneti; appabhogasaṃvattanikā paṭipadā appabhogattaṃ upaneti, mahābhogasaṃvattanikā paṭipadā mahābhogattaṃ upaneti; nīcakulīnasaṃvattanikā paṭipadā nīcakulīnattaṃ upaneti, uccākulīnasaṃvattanikā paṭipadā uccākulīnattaṃ upaneti; duppaññasaṃvattanikā paṭipadā duppaññattaṃ upaneti, mahāpaññasaṃvattanikā paṭipadā mahāpaññattaṃ upaneti. kammassakā, māṇava, sattā kammadāyādā kammayonī kammabandhū kammappaṭisaraṇā. kammaṃ satte vibhajati yadidaṃ — hīnappaṇītatāyā”ti.

"바라문 학도여, 이처럼 짧은 수명으로 이끄는 실천은 짧은 수명을 불러온다. 긴 수명으로 이끄는 실천은 긴 수명을 불러온다. 병약함으로 이끄는 실천은 병약함을 불러온다. 건강함으로 이끄는 실천은 건강함을 불러온다. 못생김으로 이끄는 실천은 못생김을 불러온다. 사랑스런 생김으로 이끄는 실천은 사랑스런 생김을 불러온다. 세력 없음으로 이끄는 실천은 세력 없음을 불러온다. 큰 세력을 가짐으로 이끄는 실천은 큰 세력을 가짐을 불러온다. 가난으로 이끄는 실천은 가난을 불러온다. 부유함으로 이끄는 실천은 부유함을 불러온다. 낮은 계급에 태어남으로 이끄는 실천은 낮은 계급을 불러온다. 높은 계급에 태어남으로 이끄는 실천은 높은 계급을 불러온다. 지혜롭지 못함으로 이끄는 실천은 지혜롭지 못함을 불러온다. 크게 지혜로움으로 이끄는 실천은 크게 지혜로움을 불러온다. 
바라문 학도여, 중생들은 업이 주인이고, 업의 상속자이고, 업에서 태어났고, 업이 권속이고, 업이 의지처이다. 업이 중생들을 저열함과 수승함으로 구분한다."

evaṃ vutte, subho māṇavo todeyyaputto bhagavantaṃ etadavoca — “abhikkantaṃ, bho gotama, abhikkantaṃ, bho gotama! seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya — ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṃ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. esāhaṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatan”ti. 

이렇게 말씀하셨을 때 또데야의 아들인 수바 바라문 학도는 세존께 이렇게 말씀드렸다.

"경이롭습니다, 고따마 존자시여. 경이롭습니다, 고따마 존자시여. 마치 넘어진 자를 세우시듯, 덮여있는 것을 걷어내 보이시듯, [방향을] 잃어버린 자에게 길을 가리켜주시듯, 눈있는 자 형상을 보라고 어둠 속에서 등불을 비쳐주시듯, 고따마 존자께서는 여러 가지 방편으로 법을 설해주셨습니다. 저는 이제 고따마 존자께 귀의하옵고 법과 비구 승가에 귀의합니다. 고따마 존자께서는 저를 재가신자로 받아주소서. 오늘부터 목숨이 붙어 있는 그날까지 귀의하옵니다." 


Comments