홈 > 교리공부 > 깨달음-열반

깨달음-열반

열반(涅槃)을 정의하는 경전들

열반(涅槃)을 정의하는 경전들


구차제정(九次第定)에서 설하는 열반의 용례와 taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānan의 용례는 별도 정리


• kosambisuttaṃ (SN 12.68)


‘bhavanirodho nibbānan’’ti


존재의 소멸이 열반이다.


• sattasuttaṃ (SN 23.2)


taṇhākkhayo hi, rādha, nibbānan 


갈애의 부숨이 열반이다.


• nibbānapañhāsuttaṃ (SN 38.1), sāmaṇḍakasuttaṃ (SN 39.1)


“‘nibbānaṃ, nibbānan’’ti, āvuso sāriputta, vuccati. katamaṃ nu kho, āvuso, nibbānan””ti? “yo kho, āvuso, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo — idaṃ vuccati nibbānan””ti. 


탐(貪)의 부숨-진(嗔)의 부숨-치(癡)의 부숨, 이것이 열반이라 불린다.


• nibbutasuttaṃ (AN 3.56)


“‘sandiṭṭhikaṃ nibbānaṃ sandiṭṭhikaṃ nibbānan’’ti, bho gotama, vuccati. kittāvatā nu kho, bho gotama, sandiṭṭhikaṃ nibbānaṃ hoti akālikaṃ ehipassikaṃ opaneyyikaṃ paccattaṃ veditabbaṃ viññūhī”ti?


스스로 보이는 것이고, 시간을 넘어선 것이고, 와서 보라는 것이고, 향상으로 이끌고, 지혜로운 이에게 개별적으로 알려지는 열반(涅槃)


• purisagatisuttaṃ (AN 7.55)


“katamañca, bhikkhave, anupādāparinibbānaṃ? idha, bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti — ‘no cassa no ca me siyā, na bhavissati na me bhavissati, yadatthi yaṃ bhūtaṃ taṃ pajahāmī’ti upekkhaṃ paṭilabhati. so bhave na rajjati, sambhave na rajjati, atthuttari padaṃ santaṃ sammappaññāya passati. tañca khvassa padaṃ sabbena sabbaṃ sacchikataṃ hoti, tassa sabbena sabbaṃ mānānusayo pahīno hoti, sabbena sabbaṃ bhavarāgānusayo pahīno hoti, sabbena sabbaṃ avijjānusayo pahīno hoti. so āsavānaṃ khayā . pe . sacchikatvā upasampajja viharati. idaṃ vuccati, bhikkhave, anupādāparinibbānaṃ. imā kho, bhikkhave, satta purisagatiyo anupādā ca parinibbānan””ti. 


• sambodhisuttaṃ (AN 9.1), meghiyasuttaṃ (AN 9.3)


“tena ca pana, bhikkhave, bhikkhunā imesu pañcasu dhammesu patiṭṭhāya cattāro dhammā uttari bhāvetabbā — asubhā bhāvetabbā rāgassa pahānāya, mettā bhāvetabbā byāpādassa pahānāya, ānāpānassati bhāvetabbā vitakkupacchedāya, aniccasaññā bhāvetabbā asmimānasamugghātāya. aniccasaññino, bhikkhave, anattasaññā saṇṭhāti. anattasaññī asmimānasamugghātaṃ pāpuṇāti diṭṭheva dhamme nibbānan””ti .


탐(貪)을 버리기 위해서는 부정(不淨)을 닦아야 한다. 진에(瞋恚)를 버리기 위해서는 자(慈)를 닦아야 한다. 위딱까를 자르기 위해서는 입출식념을 닦아야 하낟. ‘나는 있다.’는 자기화를 뿌리 뽑기 위해서는 무상(無常)의 상(想)을 닦아야 한다. 무상(無常)의 상(想)을 가진 자에게 무아(無我)의 상(想)이 안정된다. ‘나는 있다.’는 자기화를 뿌리 뽑은 무아(無我)의 상(想)을 가진 자에게 지금여기에서의 열반이 완성된다.


• chaḷabhijātisuttaṃ (AN 6.57)


akaṇhaṃ asukkaṃ nibbānaṃ abhijāyati


희지도 검지도 않은 열반이 생겨난다.


• sāriputtasuttaṃ (AN 10.7)


“kiṃsaññī panāyasmā sāriputto tasmiṃ samaye ahosī”ti? “bhavanirodho nibbānaṃ bhavanirodho nibbānan””ti kho me, āvuso, aññāva saññā uppajjati aññāva saññā nirujjhati. seyyathāpi, āvuso, sakalikaggissa jhāyamānassa aññāva acci uppajjati aññāva acci nirujjhati; evamevaṃ kho, āvuso, ‘bhavanirodho nibbānaṃ bhavanirodho nibbānan’’ti aññāva saññā uppajjati aññāva saññā nirujjhati. ‘bhavanirodho nibbānan’’ti saññī ca panāhaṃ, āvuso, tasmiṃ samaye ahosin”ti.


("도반 사리뿟따여, 그러면 어떻게 해서 비구는 땅에 대해 땅이라는 상(想)이 없고, … 저 세상에 대해 저 세상이라는 상(想)이 없지만, 그러나 상(想)이 있는 그런 삼매를 얻을 수 있습니까?" "도반 아난다여, 한때 나는 여기 사왓티에서 어둠의 숲에 머물렀습니다. 거기서 나는 땅에 대해 땅이라는 상(想)이 없었고, 물에 대해 물이라는 상(想)이 없었고, 불에 대해 불이라는 상(想)이 없었고, 바람에 대해 바람이라는 상(想)이 없었고, 공무변처에 대해 공무변처이라는 상(想)이 없었고, 식무변처에 대해 식무변처이라는 상(想)이 없었고, 무소유처에 대해 무소유처라는 상(想)이 없었고, 비상비비상처에 대해 비상비비상처라는 상(想)이 없었고, 이 세상에 대해 이 세상이라는 상(想)이 없었고, 저 세상에 대해 저 세상이라는 상(想)이 없었습니다. 그러나 상(想)이 있었던 그런 삼매를 얻었습니다.")


"사리뿟따 존자는 그때 어떤 상(想)을 가지고 있었습니까?" "도반이여, 내게는 '존재의 소멸인 열반, 존재의 소멸인 열반'이라는 다른 상(想)이 일어나고 다른 상(想)이 소멸합니다. 도반이여, 예를 들면 지저깨비에 불이 타고 있으면 다른 불꽃이 일어나고 다른 불꽃이 소멸하는 것과 같이, 내게는 '존재의 소멸인 열반, 존재의 소멸인 열반'이라는 다른 상(想)이 일어나고 다른 상(想)이 소멸합니다. 도반이여, 그때 내게는 ‘존재의 소멸인 열반’이라는 상(想)이 있었습니다."

Comments