홈 > 교리공부 > 가르침의 근본

가르침의 근본

방일하여 머묾 경(S35:97)[pamādavihārīsuttaṃ(SN 35.80)]

0 376 2017.09.25 19:22

방일하여 머묾 경(S35:97)[pamādavihārīsuttaṃ(SN 35.80)]

 

“pamādavihāriñca vo, bhikkhave, desessāmi appamādavihāriñca. taṃ suṇātha.

 

비구들이여, 그대들에게 방일(放逸)한 머묾과 불방일(不放逸)한 머묾에 대하여 설하리라. 그것을 잘 들어라.

 

방일(放逸) [명사] 제멋대로 거리낌 없이 방탕하게 놂.

 

kathañca, bhikkhave, pamādavihārī hoti? cakkhundriyaṃ asaṃvutassa, bhikkhave, viharato cittaṃ byāsiñcati. cakkhuviññeyyesu rūpesu tassa byāsittacittassa pāmojjaṃ na hoti. pāmojje asati pīti na hoti. pītiyā asati passaddhi na hoti. passaddhiyā asati dukkhaṃ hoti. dukkhino cittaṃ na samādhiyati. asamāhite citte dhammā na pātubhavanti. dhammānaṃ apātubhāvā pamādavihārī tveva saṅkhaṃ gacchati

 

"비구들이여, 그러면 어떻게 방일한 머묾이 있는가? 비구들이여, 안근(眼根)을 단속하지 않고 머물면 심()은 탐()을 뿌린다. ()으로 알려져야 하는 색()들에게 탐()을 뿌린 심()에게는 환희가 없다. 환희가 없으면 희열이 없고, 희열이 없으면 경안(輕安)이 없고, 경안하지 못하면 괴로움이 있다. 괴로운 자의 심()은 삼매에 들지 않는다. 삼매를 닦지 않는 심()에서 법()들은 드러나지 않는다. 그러면 법들이 드러나지 않을 때 방일한 머묾이라는 이름을 얻는다.

 

... pe ... jivhindriyaṃ asaṃvutassa, bhikkhave, viharato cittaṃ byāsiñcati jivhāviññeyyesu rasesu, tassa byāsittacittassa ... pe ... pamādavihārī tveva saṅkhaṃ gacchati ... pe ... manindriyaṃ asaṃvutassa, bhikkhave, viharato cittaṃ byāsiñcati manoviññeyyesu dhammesu, tassa byāsittacittassa pāmojjaṃ na hoti. pāmojje asati pīti na hoti. pītiyā asati passaddhi na hoti. passaddhiyā asati dukkhaṃ hoti. dukkhino cittaṃ na samādhiyati. asamāhite citte dhammā na pātubhavanti. dhammānaṃ apātubhāvā pamādavihārī tveva saṅkhaṃ gacchati. evaṃ kho, bhikkhave, pamādavihārī hoti.

 

설근(舌根)을 단속하지 않고 머물면 심()은 탐()을 뿌린다. ()로 알려져야 하는 미()들에게 탐()을 뿌린 심()에게는 의근(意根)을 단속하지 않고 머물면 심()은 탐()을 뿌린다. ()로 알려져야 하는 법()들에게 탐()을 뿌린 심()에게는 환희가 없다. 환희가 없으면 희열이 없고, 희열이 없으면 경안(輕安)이 없고, 경안하지 못하면 괴로움이 있다. 괴로운 자의 심()은 삼매에 들지 않는다. 삼매를 닦지 않는 심()에서 법()들은 드러나지 않는다. 그러면 법들이 드러나지 않을 때 방일한 머묾이라는 이름을 얻는다. 비구들이여, 이렇게 방일(放逸)한 머묾이 있다.

 

“kathañca, bhikkhave, appamādavihārī hoti? cakkhundriyaṃ saṃvutassa, bhikkhave, viharato cittaṃ na byāsiñcati cakkhuviññeyyesu rūpesu, tassa abyāsittacittassa pāmojjaṃ jāyati. pamuditassa pīti jāyati. pītimanassa kāyo passambhati. passaddhakāyo sukhaṃ viharati. sukhino cittaṃ samādhiyati. samāhite citte dhammā pātubhavanti. dhammānaṃ pātubhāvā appamādavihārī tveva saṅkhaṃ gacchati
 

"비구들이여, 그러면 어떻게 불방일(不放逸)한 머묾이 있는가? 비구들이여, 안근(眼根)을 단속하여 머물면 심()은 탐()을 뿌리지 않는다. ()으로 알려져야 하는 색()들에게 탐()을 뿌리지 않은 심()에게는 환희가 생긴다. 환희하는 자에게 희열이 생기고, 희열하는 의()의 몸은 경안(輕安)하다. 경안한 몸은 행복하게 머문다. 행복한 자의 심()은 삼매에 든다. 삼매를 닦는 심()에서 법()들은 드러난다. 그러면 법들의 드러남으로부터 불방일한 머묾이라는 이름을 얻는다.

 

... pe ... jivhindriyaṃ saṃvutassa, bhikkhave, viharato cittaṃ na byāsiñcati ... pe ... appamādavihārī tveva saṅkhaṃ gacchati. manindriyaṃ saṃvutassa, bhikkhave, viharato cittaṃ na byāsiñcati, manoviññeyyesu dhammesu, tassa abyāsittacittassa pāmojjaṃ jāyati. pamuditassa pīti jāyati. pītimanassa kāyo passambhati. passaddhakāyo sukhaṃ viharati. sukhino cittaṃ samādhiyati. samāhite citte dhammā pātubhavanti. dhammānaṃ pātubhāvā appamādavihārī tveva saṅkhaṃ gacchati. evaṃ kho, bhikkhave, appamādavihārī hotī”ti.

 

설근(舌根)을 단속하여 머물면 심()은 탐()을 뿌리지 않는다. ()로 알려져야 하는 미()들에게 탐()을 뿌리지 않은 심()에게는 의근(意根)을 단속하지 않고 머물면 심()은 탐()을 뿌린다. ()로 알려져야 하는 법()들에게 탐()을 뿌리지 않은 심()에게는 환희가 생긴다. 환희하는 자에게 희열이 있고, 희열하는 의()의 몸은 경안(輕安)하다. 경안한 몸은 행복하게 머문다. 행복한 자의 심()은 삼매에 든다. 삼매를 닦는 심()에서 법()들은 드러난다. 그러면 법들의 드러남으로부터 불방일한 머묾이라는 이름을 얻는다. 비구들이여, 이렇게 불방일(不放逸)한 머묾이 있다.

 

Comments