홈 > 교리공부 > 가르침의 근본

가르침의 근본

indriyabhāvanāsuttaṃ (MN 152)[기능수행 경]

0 449 2017.09.25 21:32

indriyabhāvanāsuttaṃ (MN 152)[기능수행 경]


evaṃ me sutaṃ — ekaṃ samayaṃ bhagavā gajaṅgalāyaṃ viharati suveḷuvane. atha kho uttaro māṇavo pārāsiviyantevāsī yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. ekamantaṃ nisinnaṃ kho uttaraṃ māṇavaṃ pārāsiviyantevāsiṃ bhagavā etadavoca — “deseti, uttara, pārāsiviyo brāhmaṇo sāvakānaṃ indriyabhāvanan”ti? “deseti, bho gotama, pārāsiviyo brāhmaṇo sāvakānaṃ indriyabhāvanan”ti. “yathā kathaṃ pana, uttara, deseti pārāsiviyo brāhmaṇo sāvakānaṃ indriyabhāvanan”ti? “idha, bho gotama, cakkhunā rūpaṃ na passati, sotena saddaṃ na suṇāti — evaṃ kho, bho gotama, deseti pārāsiviyo brāhmaṇo sāvakānaṃ indriyabhāvanan”ti. “evaṃ sante kho, uttara, andho bhāvitindriyo bhavissati, badhiro bhāvitindriyo bhavissati; yathā pārāsiviyassa brāhmaṇassa vacanaṃ. andho hi, uttara, cakkhunā rūpaṃ na passati, badhiro sotena saddaṃ na suṇātī”ti. evaṃ vutte, uttaro māṇavo pārāsiviyantevāsī tuṇhībhūto maṅkubhūto pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaṭibhāno nisīdi.

이와 같이 나는 들었다. 한때 세존께서는 가장갈라의 수웰루 숲에 머무셨다. 그때 빠라시위야의 제자인 웃따라 바라문 학도가 세존을 뵈러 갔다. 뵙고는 세존과 함께 인사를 나누었다. 유쾌하고 기억할만한 이야기로 인사를 하고서 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 빠라시위야의 제자인 웃따라 바라문 학도에게 세존께서는 이렇게 말씀하셨다. ㅡ "웃따라여, 빠라시위야 바라문은 제자들에게 기능수행을 가르치는가?" "고따마 존자시여, 빠라시위야 바라문은 기능수행을 가르칩니다." "웃따라여, 그러면 빠라시위야 바라문은 어떻게 제자들에게 기능수행을 가르치는가?" "고따마 존자시여, 여기 안(眼)으로 색(色)을 보지 않고 이(耳)로 성(聲)을 듣지 않습니다. 고따마 존자시여, 이와 같이 빠라시위야 바라문은 제자들에게 기능수행을 가르칩니다." "웃따라여, 빠라시위야 바라문의 말대로라면 장님은 기능을 닦은 자일 것이고, 귀머거리도 기능을 닦은 자일 것이다. 웃따라여, 장님은 안(眼)으로 색(色)을 보지 않고, 귀머거리는 이(耳)로 성(聲)을 듣지 않는다." 이렇게 말씀하시자 빠라시위야의 제자인 웃따라 바라문 학도가 말없이 의기소침하여 어깨를 늘어뜨리고 고개를 숙이고 우울한 표정으로 아무런 대답을 못하고 앉아 있었다. 
 
atha kho bhagavā uttaraṃ māṇavaṃ pārāsiviyantevāsiṃ tuṇhībhūtaṃ maṅkubhūtaṃ pattakkhandhaṃ adhomukhaṃ pajjhāyantaṃ appaṭibhānaṃ viditvā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi — “aññathā kho, ānanda, deseti pārāsiviyo brāhmaṇo sāvakānaṃ indriyabhāvanaṃ, aññathā ca panānanda, ariyassa vinaye anuttarā indriyabhāvanā hotī”ti. “etassa, bhagavā, kālo; etassa, sugata, kālo yaṃ bhagavā ariyass vinaye anuttaraṃ indriyabhāvanaṃ deseyya. bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. “tenahānanda, suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi; bhāsissāmī”ti. “evaṃ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. bhagavā etadavoca —

그러자 세존께서는 빠라시위야의 제자인 웃따라 바라문 학도가 말없이 의기소침하여 어깨를 늘어뜨리고 고개를 숙이고 우울한 표정으로 아무런 대답을 못하고 앉아 있는 것을 아시고 아난다 존자를 불러서 말씀하셨다. "아난다여, 빠라시위야 바라문이 제자들에게 기능수행을 가르치는 것과 성자의 율에서의 위없는 기능수행은 다르다." "세존이시여, 지금이 바로 그때입니다. 선서시여, 지금이 세존께서 성자의 율에서의 위없는 기능수행에 대해 설해주실 바로 그때입니다. 세존으로부터 배워서 비구들은 잘 호지할 것입니다." "아난다여, 그렇다면 듣고 잘 사유하라. 나는 설하리라." "그러겠습니다, 대덕이시여."라고 아난다 존자는 세존께 대답했다. 세존께서는 이렇게 말씀하셨다. ㅡ
 
“kathañcānanda, ariyassa vinaye anuttarā indriyabhāvanā hoti? idhānanda, bhikkhuno cakkhunā rūpaṃ disvā uppajjati manāpaṃ, uppajjati amanāpaṃ, uppajjati manāpāmanāpaṃ. so evaṃ pajānāti — ‘uppannaṃ kho me idaṃ manāpaṃ, uppannaṃ amanāpaṃ, uppannaṃ manāpāmanāpaṃ. tañca kho saṅkhataṃ oḷārikaṃ paṭiccasamuppannaṃ. etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ yadidaṃ — upekkhā’ti. tassa taṃ uppannaṃ manāpaṃ uppannaṃ amanāpaṃ uppannaṃ manāpāmanāpaṃ nirujjhati; upekkhā saṇṭhāti. seyyathāpi, ānanda, cakkhumā puriso ummīletvā vā nimīleyya, nimīletvā vā ummīleyya; evameva kho, ānanda, yassa kassaci evaṃsīghaṃ evaṃtuvaṭaṃ evaṃappakasirena uppannaṃ manāpaṃ uppannaṃ amanāpaṃ uppannaṃ manāpāmanāpaṃ nirujjhati, upekkhā saṇṭhāti — ayaṃ vuccatānanda, ariyassa vinaye anuttarā indriyabhāvanā cakkhuviññeyyesu rūpesu.

"아난다여, 그러면 성자의 율에서는 어떻게 위없는 기능수행이 있는가? 아난다여, 여기 비구에게 안(眼)으로 색(色)을 보면서 만족한 것이 생기고, 불만족한 것이 생기고, 만족하기도 하고 불만족하기도 한 것이 생긴다. 그는 이와 같이 꿰뚫어 안다. ㅡ '나에게 이 만족한 것이 생겼고, 불만족한 것이 생겼고, 만족하기도 하고 불만족하기도 한 것이 생겼다. 이것은 유위(有爲)이고 거칠고 연기(緣起)된 것이다. 그것은 고요하고 그것은 수승하나니 즉 평정[사(捨)]이다.'라고. 그 생겨난 만족한 것과 생겨난 불만족한 것과 생겨난 만족하기도 하고 불만족하기도 한 것은 그에게서 소멸하고 평정이 확립된다. 아난다여, 마치 눈 있는 사람이 눈을 떴다가는 감고 감았다가는 뜨는 것과 같이, 생겨난 만족한 것과 생겨난 불만족한 것과 생겨난 만족하기도 하고 불만족하기도 한 것은 어떤 것이라도 그렇게 빠르고 그렇게 신속하고 그렇게 쉽게 소멸하고 평정이 확립된다. 아난다여, 이것이 성자의 율에서 안(眼)으로 인식되는 색(色)들에 대한 위없는 기능수행이다." 

“puna caparaṃ, ānanda, bhikkhuno sotena saddaṃ sutvā uppajjati manāpaṃ, uppajjati amanāpaṃ, uppajjati manāpāmanāpaṃ. so evaṃ pajānāti — ‘uppannaṃ kho me idaṃ manāpaṃ, uppannaṃ amanāpaṃ, uppannaṃ manāpāmanāpaṃ. tañca kho saṅkhataṃ oḷārikaṃ paṭiccasamuppannaṃ. etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ yadidaṃ — upekkhā’ti. tassa taṃ uppannaṃ manāpaṃ uppannaṃ amanāpaṃ uppannaṃ manāpāmanāpaṃ nirujjhati; upekkhā saṇṭhāti. seyyathāpi, ānanda, balavā puriso appakasireneva accharaṃ pahareyya; evameva kho, ānanda, yassa kassaci evaṃsīghaṃ evaṃtuvaṭaṃ evaṃappakasirena uppannaṃ manāpaṃ uppannaṃ amanāpaṃ uppannaṃ manāpāmanāpaṃ nirujjhati, upekkhā saṇṭhāti — ayaṃ vuccatānanda, ariyassa vinaye anuttarā indriyabhāvanā sotaviññeyyesu saddesu.

"아난다여, 다시 여기 비구에게 이(耳)로 성(聲)을 들으면서 만족한 것이 생기고, 불만족한 것이 생기고, 만족하기도 하고 불만족하기도 한 것이 생긴다. 그는 이와 같이 꿰뚫어 안다. ㅡ '나에게 이 만족한 것이 생겼고, 불만족한 것이 생겼고, 만족하기도 하고 불만족하기도 한 것이 생겼다. 이것은 유위(有爲)이고 거칠고 연기(緣起)된 것이다. 그것은 고요하고 그것은 수승하나니 즉 평정[사(捨)]이다.'라고. 그 생겨난 만족한 것과 생겨난 불만족한 것과 생겨난 만족하기도 하고 불만족하기도 한 것은 그에게서 소멸하고 평정이 확립된다. 아난다여, 마치 힘센 사람이 별 어려움 없이 손가락을 튀기는 것과 같이, 생겨난 만족한 것과 생겨난 불만족한 것과 생겨난 만족하기도 하고 불만족하기도 한 것은 어떤 것이라도 그렇게 빠르고 그렇게 신속하고 그렇게 쉽게 소멸하고 평정이 확립된다. 아난다여, 이것이 성자의 율에서 이(耳)로 인식되는 성(聲)들에 대한 위없는 기능수행이다."

“puna caparaṃ, ānanda, bhikkhuno ghānena gandhaṃ ghāyitvā uppajjati manāpaṃ, uppajjati amanāpaṃ, uppajjati manāpāmanāpaṃ. so evaṃ pajānāti — ‘uppannaṃ kho me idaṃ manāpaṃ, uppannaṃ amanāpaṃ, uppannaṃ manāpāmanāpaṃ. tañca kho saṅkhataṃ oḷārikaṃ paṭiccasamuppannaṃ. etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ yadidaṃ — upekkhā’ti. tassa taṃ uppannaṃ manāpaṃ uppannaṃ amanāpaṃ uppannaṃ manāpāmanāpaṃ nirujjhati; upekkhā saṇṭhāti. seyyathāpi, ānanda, īsakaṃpoṇe padumapalāse udakaphusitāni pavattanti, na saṇṭhanti; evameva kho, ānanda, yassa kassaci evaṃsīghaṃ evaṃtuvaṭaṃ evaṃappakasirena uppannaṃ manāpaṃ uppannaṃ amanāpaṃ uppannaṃ manāpāmanāpaṃ nirujjhati, upekkhā saṇṭhāti — ayaṃ vuccatānanda, ariyassa vinaye anuttarā indriyabhāvanā ghānaviññeyyesu gandhesu.

"아난다여, 다시 여기 비구에게 비(鼻)로 향(香)을 맡으면서 만족한 것이 생기고, 불만족한 것이 생기고, 만족하기도 하고 불만족하기도 한 것이 생긴다. 그는 이와 같이 꿰뚫어 안다. ㅡ '나에게 이 만족한 것이 생겼고, 불만족한 것이 생겼고, 만족하기도 하고 불만족하기도 한 것이 생겼다. 이것은 유위(有爲)이고 거칠고 연기(緣起)된 것이다. 그것은 고요하고 그것은 수승하나니 즉 평정[사(捨)]이다.'라고. 그 생겨난 만족한 것과 생겨난 불만족한 것과 생겨난 만족하기도 하고 불만족하기도 한 것은 그에게서 소멸하고 평정이 확립된다. 아난다여, 마치 약간 기울어진 연잎에 물방울이 닿으면 그곳에 남아있지 않고 굴러 떨어지는 것과 같이, 생겨난 만족한 것과 생겨난 불만족한 것과 생겨난 만족하기도 하고 불만족하기도 한 것은 어떤 것이라도 그렇게 빠르고 그렇게 신속하고 그렇게 쉽게 소멸하고 평정이 확립된다. 아난다여, 이것이 성자의 율에서 비(鼻)로 인식되는 향(香)들에 대한 위없는 기능수행이다."
 
“puna caparaṃ, ānanda, bhikkhuno jivhāya rasaṃ sāyitvā uppajjati manāpaṃ, uppajjati amanāpaṃ, uppajjati manāpāmanāpaṃ. so evaṃ pajānāti — ‘uppannaṃ kho me idaṃ manāpaṃ, uppannaṃ amanāpaṃ, uppannaṃ manāpāmanāpaṃ. tañca kho saṅkhataṃ oḷārikaṃ paṭiccasamuppannaṃ. etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ yadidaṃ — upekkhā’ti. tassa taṃ uppannaṃ manāpaṃ uppannaṃ amanāpaṃ uppannaṃ manāpāmanāpaṃ nirujjhati; upekkhā saṇṭhāti. seyyathāpi, ānanda, balavā puriso jivhagge kheḷapiṇḍaṃ saṃyūhitvā appakasirena vameyya; evameva kho, ānanda, yassa kassaci evaṃsīghaṃ evaṃtuvaṭaṃ evaṃappakasirena uppannaṃ manāpaṃ uppannaṃ amanāpaṃ uppannaṃ manāpāmanāpaṃ nirujjhati, upekkhā saṇṭhāti — ayaṃ vuccatānanda, ariyassa vinaye anuttarā indriyabhāvanā jivhāviññeyyesu rasesu.

"아난다여, 다시 여기 비구에게 설(舌)로 미(味)를 맛보면서 만족한 것이 생기고, 불만족한 것이 생기고, 만족하기도 하고 불만족하기도 한 것이 생긴다. 그는 이와 같이 꿰뚫어 안다. ㅡ '나에게 이 만족한 것이 생겼고, 불만족한 것이 생겼고, 만족하기도 하고 불만족하기도 한 것이 생겼다. 이것은 유위(有爲)이고 거칠고 연기(緣起)된 것이다. 그것은 고요하고 그것은 수승하나니 즉 평정[사(捨)]이다.'라고. 그 생겨난 만족한 것과 생겨난 불만족한 것과 생겨난 만족하기도 하고 불만족하기도 한 것은 그에게서 소멸하고 평정이 확립된다. 아난다여, 마치 힘센 사람이 그의 혀끝에 모아둔 침을 별 어려움 없이 내뱉는 것과 같이, 생겨난 만족한 것과 생겨난 불만족한 것과 생겨난 만족하기도 하고 불만족하기도 한 것은 어떤 것이라도 그렇게 빠르고 그렇게 신속하고 그렇게 쉽게 소멸하고 평정이 확립된다. 아난다여, 이것이 성자의 율에서 설(舌)로 인식되는 미(味)들에 대한 위없는 기능수행이다."

“puna caparaṃ, ānanda, bhikkhuno kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā uppajjati manāpaṃ, uppajjati amanāpaṃ, uppajjati manāpāmanāpaṃ. so evaṃ pajānāti — ‘uppannaṃ kho me idaṃ manāpaṃ, uppannaṃ amanāpaṃ, uppannaṃ manāpāmanāpaṃ. tañca kho saṅkhataṃ oḷārikaṃ paṭiccasamuppannaṃ. etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ yadidaṃ — upekkhā’ti. tassa taṃ uppannaṃ manāpaṃ uppannaṃ amanāpaṃ uppannaṃ manāpāmanāpaṃ nirujjhati; upekkhā saṇṭhāti. seyyathāpi, ānanda, balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya; evameva kho, ānanda, yassa kassaci evaṃsīghaṃ evaṃtuvaṭaṃ evaṃappakasirena uppannaṃ manāpaṃ uppannaṃ amanāpaṃ uppannaṃ manāpāmanāpaṃ nirujjhati, upekkhā saṇṭhāti — ayaṃ vuccatānanda, ariyassa vinaye anuttarā indriyabhāvanā kāyaviññeyyesu phoṭṭhabbesu.

아난다여, 다시 여기 비구에게 신(身)으로 촉(觸)을 느끼면서 만족한 것이 생기고, 불만족한 것이 생기고, 만족하기도 하고 불만족하기도 한 것이 생긴다. 그는 이와 같이 꿰뚫어 안다. ㅡ '나에게 이 만족한 것이 생겼고, 불만족한 것이 생겼고, 만족하기도 하고 불만족하기도 한 것이 생겼다. 이것은 유위(有爲)이고 거칠고 연기(緣起)된 것이다. 그것은 고요하고 그것은 수승하나니 즉 평정[사(捨)]이다.'라고. 그 생겨난 만족한 것과 생겨난 불만족한 것과 생겨난 만족하기도 하고 불만족하기도 한 것은 그에게서 소멸하고 평정이 확립된다. 아난다여, 마치 힘센 사람이 구부렸던 팔을 펴고 폈던 팔을 구부리는 것과 같이, 생겨난 만족한 것과 생겨난 불만족한 것과 생겨난 만족하기도 하고 불만족하기도 한 것은 어떤 것이라도 그렇게 빠르고 그렇게 신속하고 그렇게 쉽게 소멸하고 평정이 확립된다. 아난다여, 이것이 성자의 율에서 신(身)으로 인식되는 촉(觸)들에 대한 위없는 기능수행이다."

“puna caparaṃ, ānanda, bhikkhuno manasā dhammaṃ viññāya uppajjati manāpaṃ, uppajjati amanāpaṃ, uppajjati manāpāmanāpaṃ. so evaṃ pajānāti — ‘uppannaṃ kho me idaṃ manāpaṃ, uppannaṃ amanāpaṃ, uppannaṃ manāpāmanāpaṃ. tañca kho saṅkhataṃ oḷārikaṃ paṭiccasamuppannaṃ. etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ yadidaṃ — upekkhā’ti. tassa taṃ uppannaṃ manāpaṃ uppannaṃ amanāpaṃ uppannaṃ manāpāmanāpaṃ nirujjhati; upekkhā saṇṭhāti. seyyathāpi, ānanda, balavā puriso divasaṃsantatte ayokaṭāhe dve vā tīṇi vā udakaphusitāni nipāteyya. dandho, ānanda, udakaphusitānaṃ nipāto, atha kho naṃ khippameva parikkhayaṃ pariyādānaṃ gaccheyya; evameva kho, ānanda, yassa kassaci evaṃsīghaṃ evaṃtuvaṭaṃ evaṃappakasirena uppannaṃ manāpaṃ uppannaṃ amanāpaṃ uppannaṃ manāpāmanāpaṃ nirujjhati, upekkhā saṇṭhāti — ayaṃ vuccatānanda, ariyassa vinaye anuttarā indriyabhāvanā manoviññeyyesu dhammesu. evaṃ kho, ānanda, ariyassa vinaye anuttarā indriyabhāvanā hoti.

"아난다여, 다시 여기 비구에게 의(意)로 법(法)들을 알면서 만족한 것이 생기고, 불만족한 것이 생기고, 만족하기도 하고 불만족하기도 한 것이 생긴다. 그는 이와 같이 꿰뚫어 안다. ㅡ '나에게 이 만족한 것이 생겼고, 불만족한 것이 생겼고, 만족하기도 하고 불만족하기도 한 것이 생겼다. 이것은 유위(有爲)이고 거칠고 연기(緣起)된 것이다. 그것은 고요하고 그것은 수승하나니 즉 평정[사(捨)]이다.'라고. 그 생겨난 만족한 것과 생겨난 불만족한 것과 생겨난 만족하기도 하고 불만족하기도 한 것은 그에게서 소멸하고 평정이 확립된다. 아난다여, 마치 온종일 달구어진 철판 위에 두 세 방울의 물이 떨어진다. 아난다여, 물방울이 떨어지는 것은 느리지만 그것은 즉시에 증발해서 사라지게 되는 것과 같이, 생겨난 만족한 것과 생겨난 불만족한 것과 생겨난 만족하기도 하고 불만족하기도 한 것은 어떤 것이라도 그렇게 빠르고 그렇게 신속하고 그렇게 쉽게 소멸하고 평정이 확립된다. 아난다여, 이것이 성자의 율에서 의(意)로 인식되는 법(法)들에 대한 위없는 기능수행이다." 

“kathañcānanda, sekho hoti pāṭipado? idhānanda, bhikkhuno cakkhunā rūpaṃ disvā uppajjati manāpaṃ, uppajjati amanāpaṃ, uppajjati manāpāmanāpaṃ. so tena uppannena manāpena uppannena amanāpena uppannena manāpāmanāpena aṭṭīyati harāyati jigucchati. sotena saddaṃ sutvā ... pe ... ghānena gandhaṃ ghāyitvā..., jivhāya rasaṃ sāyitvā... kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā... manasā dhammaṃ viññāya uppajjati manāpaṃ, uppajjati amanāpaṃ, uppajjati manāpāmanāpaṃ. so tena uppannena manāpena uppannena amanāpena uppannena manāpāmanāpena aṭṭīyati harāyati jigucchati. evaṃ kho, ānanda, sekho hoti pāṭipado.

"아난다여, 그러면 어떻게 유학(有學)은 실천하는가? 아난다여, 여기 비구가 안(眼)으로 색(色)을 보면서 만족한 것이 생기고, 불만족한 것이 생기고, 만족하기도 하고 불만족하기도 한 것이 생긴다. 그는 생겨난 만족한 것과 생겨난 불만족한 것과 생겨난 만족하기도 하고 불만족하기도 한 것 때문에 걱정하고 부끄러워하고 싫어한다. … 이(耳)로 성(聲)을 들으면서 … 비(鼻)로 향(香)을 맡으면서 … 설(舌)로 미(味)를 맛보면서 … 신(身)으로 촉(觸)을 느끼면서 … 의(意)로 법(法)들을 알면서 만족한 것이 생기고, 불만족한 것이 생기고, 만족하기도 하고 불만족하기도 한 것이 생긴다.  그는 생겨난 만족한 것과 생겨난 불만족한 것과 생겨난 만족하기도 하고 불만족하기도 한 것 때문에 걱정하고 부끄러워하고 싫어한다. 아난다여, 이렇게 유학(有學)은 실천한다."

“kathañcānanda, ariyo hoti bhāvitindriyo? idhānanda, bhikkhuno cakkhunā rūpaṃ disvā uppajjati manāpaṃ, uppajjati amanāpaṃ, uppajjati manāpāmanāpaṃ. so sace ākaṅkhati — ‘paṭikūle appaṭikūlasaññī vihareyyan’ti, appaṭikūlasaññī tattha viharati. sace ākaṅkhati — ‘appaṭikūle paṭikūlasaññī vihareyyan’ti, paṭikūlasaññī tattha viharati. sace ākaṅkhati — ‘paṭikūle ca appaṭikūle ca appaṭikūlasaññī vihareyyan’ti, appaṭikūlasaññī tattha viharati. sace ākaṅkhati — ‘appaṭikūle ca paṭikūle ca paṭikūlasaññī vihareyyan’ti, paṭikūlasaññī tattha viharati. sace ākaṅkhati — ‘paṭikūlañca appaṭikūlañca tadubhayaṃ abhinivajjetvā upekkhako vihareyyaṃ sato sampajāno’ti, upekkhako tattha viharati sato sampajāno.

"아난다여, 그러면 어떻게 성자(聖者)는 기능을 닦은 자인가? 아난다여, 비구가 안(眼)으로 색(色)을 보면서 만족한 것이 생기고, 불만족한 것이 생기고, 만족하기도 하고 불만족하기도 한 것이 생긴다. 

① 만일 그가 '역겨운 것에 대해서 역겹지 않음의 상(想)을 가진 자로 머물리라.'라고 원한다면 역겹지 않음의 상(想)을 가진 자로 거기에 머문다.
 
② 만일 '역겹지 않은 것에 대해서 역겨움의 상(想)을 가진 자로 머물리라.'라고 원한다면 역겨움의 상(想)을 가진 자로 거기에 머문다.
 
③ 만일 '역겨운 것과 역겹지 않은 것에 대해서 역겹지 않음의 상(想)을 가진 자로 머물리라.'라고 원한다면 역겹지 않음의 상(想)을 가진 자로 거기에 머문다.
 
④ 만일 '역겹지 않은 것과 역겨운 것에 대해서 역겨움의 상(想)을 가진 자로 머물리라.'라고 원한다면 역겨움의 상(想)을 가진 자로 거기에 머문다.
 
⑤ 만일 '역겨운 것과 역겹지 않은 것의 둘 다를 피하고 염(念)-정지(正知)하면서 평정으로 머물리라.'라고 한다면 염(念)-정지(正知)하면서 평정으로 거기에 머문다.

아난다여, 이렇게 성자는 기능을 닦은 자이다."

“puna caparaṃ, ānanda, bhikkhuno sotena saddaṃ sutvā ... pe ... ghānena gandhaṃ ghāyitvā... jivhāya rasaṃ sāyitvā... kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā... manasā dhammaṃ viññāya uppajjati manāpaṃ, uppajjati amanāpaṃ, uppajjati manāpāmanāpaṃ. so sace ākaṅkhati — ‘paṭikūle appaṭikūlasaññī vihareyyan’ti, appaṭikūlasaññī tattha viharati. sace ākaṅkhati — ‘appaṭikūle paṭikūlasaññī vihareyyan’ti, paṭikūlasaññī tattha viharati. sace ākaṅkhati — ‘paṭikūle ca appaṭikūle ca appaṭikūlasaññī vihareyyan’ti, appaṭikūlasaññī tattha viharati. sace ākaṅkhati — ‘appaṭikūle ca paṭikūle ca paṭikūlasaññī vihareyyan’ti, paṭikūlasaññī tattha viharati. sace ākaṅkhati — ‘paṭikūlañca appaṭikūlañca tadubhayampmppi abhinivajjetvā upekkhako vihareyyaṃ sato sampajāno’ti, upekkhako tattha viharati sato sampajāno. evaṃ kho, ānanda, ariyo hoti bhāvitindriyo.

다시 아난다여, 여기 비구가 이(耳)로 성(聲)을 들으면서 … 비(鼻)로 향(香)을 맡으면서 … 설(舌)로 미(味)를 맛보면서 … 신(身)으로 촉(觸)을 느끼면서 … 의(意)로 법(法)들을 알면서 만족한 것이 생기고, 불만족한 것이 생기고, 만족하기도 하고 불만족하기도 한 것이 생긴다. 만일 그가 '역겨운 것에 대해서 역겹지 않음의 상(想)을 가진 자로 머물리라.'라고 원한다면 역겹지 않음의 상(想)을 가진 자로 거기에 머문다. 만일 '역겹지 않은 것에 대해서 역겨움의 상(想)을 가진 자로 머물리라.'라고 원한다면 역겨움의 상(想)을 가진 자로 거기에 머문다. 만일 '역겨운 것과 역겹지 않은 것에 대해서 역겹지 않음의 상(想)을 가진 자로 머물리라.'라고 한다면 역겹지 않음의 상(想)을 가진 자로 거기에 머문다. 만일 '역겹지 않은 것과 역겨운 것에 대해서 역겨움의 상(想)을 가진 자로 머물리라.'라고 원한다면 역겨움의 상(想)을 가진 자로 거기에 머문다. 만일 '역겨운 것과 역겹지 않은 것의 둘 다를 피하고 염(念)-정지(正知)하면서 평정으로 머물리라.'라고 한다면 염(念)-정지(正知)하면서 평정으로 거기에 머문다. 아난다여, 이렇게 성자는 기능을 닦은 자이다."

“iti kho, ānanda, desitā mayā ariyassa vinaye anuttarā indriyabhāvanā, desito sekho pāṭipado, desito ariyo bhāvitindriyo. yaṃ kho, ānanda, satthārā karaṇīyaṃ sāvakānaṃ hitesinā anukampakena anukampaṃ upādāya, kataṃ vo taṃ mayā. etāni, ānanda, rukkhamūlāni, etāni suññāgārāni, jhāyathānanda, mā pamādattha, mā pacchā vippaṭisārino ahuvattha. ayaṃ vo amhākaṃ anusāsanī”ti.

"아난다여, 이처럼 나는 성자의 율에서의 위없는 기능수행을 설했고 유학의 실천을 설했고 기능을 닦은 성자를 설했다. 아난다여, 항상 제자들의 이익을 기원하며 제자들을 연민하는 스승이 마땅히 해야 할 바를 이제 나는 연민으로 그대들에게 하였다. 비구들이여, 여기 나무 밑이 있다. 여기 빈집들이 있다. 선(禪)을 하라. 비구들이여, 방일하지 마라. 나중에 후회하지 마라. 이것이 참으로 우리의 교본(敎本)이다. 

idamavoca bhagavā. attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti. 

세존께서는 이렇게 말씀하셨다. 아난다 존자는 아주 기뻐서 세존의 말씀을 즐거워하였다


Comments