홈 > 수행경전 > 대념처경

대념처경

āhārasuttaṃ(SN 46.51)[자량 경]

āhārasuttaṃ(SN 46.51)[자량 경]
 
sāvatthinidānaṃ. “pañcannañca, bhikkhave, nīvaraṇānaṃ sattannañca bojjhaṅgānaṃ āhārañca anāhārañca desessāmi; taṃ suṇātha. ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā kāmacchandassa uppādāya, uppannassa vā kāmacchandassa bhiyyobhāvāya vepullāya? atthi, bhikkhave, subhanimittaṃ. tattha ayonisomanasikārabahulīkāro — ayamāhāro anuppannassa vā kāmacchandassa uppādāya, uppannassa vā kāmacchandassa bhiyyobhāvāya vepullāya.
 
사왓티에서. 비구들이여, 오장(五障)과 칠각지(七覺支)의 자량(資糧)과 자량 아님을 설하리라. 그것을 들어라. 비구들이여, 어떤 것이 일어나지 않은 소유의 찬다를 일어나게 하고, 일어난 소유의 찬다를 더욱 늘어나게 하고 가득하게 하는 자량인가? 비구들이여, 깨끗함의 상(相)[정상(淨相)]이 있다. 거기에 비여리작의(非如理作意)를 많이 행하면, 이것이 일어나지 않은 소유의 찬다를 일어나게 하고, 일어난 소유의 찬다를 더욱 늘어나게 하고 가득하게 하는 자량이다.
 
“ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā byāpādassa uppādāya, uppannassa vā byāpādassa bhiyyobhāvāya vepullāya? atthi, bhikkhave, paṭighanimittaṃ. tattha ayonisomanasikārabahulīkāro — ayamāhāro anuppannassa vā byāpādassa uppādāya, uppannassa vā byāpādassa bhiyyobhāvāya vepullāya.

비구들이여, 어떤 것이 일어나지 않은 진에(瞋恚)를 일어나게 하고, 일어난 진에(瞋恚)를 더욱 늘어나게 하고 가득하게 하는 자량인가? 비구들이여, 저항의 상(相)이 있다. 거기에 비여리작의(非如理作意)를 많이 행하면, 이것이 일어나지 않은 진에(瞋恚)를 일어나게 하고, 일어난 진에(瞋恚)를 더욱 늘어나게 하고 가득하게 하는 자량이다.
 
“ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā thinamiddhassa uppādāya, uppannassa vā thinamiddhassa bhiyyobhāvāya vepullāya? atthi, bhikkhave, arati tandi vijambhitā bhattasammado cetaso ca līnattaṃ. tattha ayonisomanasikārabahulīkāro — ayamāhāro anuppannassa vā thinamiddhassa uppādāya, uppannassa vā thinamiddhassa bhiyyobhāvāya vepullāya.
 
비구들이여, 어떤 것이 일어나지 않은 해태-혼침을 일어나게 하고, 일어난 해태-혼침을 더욱 늘어나게 하고 가득하게 하는 자량인가? 비구들이여, 따분함, 나른함, 무기력함, 식곤증, 정신적 태만이 있다. 거기에 비여리작의(非如理作意)를 많이 행하면, 이것이 일어나지 않은 해태-혼침을 일어나게 하고, 일어난 해태-혼침을 더욱 늘어나게 하고 가득하게 하는 자량이다.
 
“ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā uddhaccakukkuccassa uppādāya, uppannassa vā uddhaccakukkuccassa bhiyyobhāvāya vepullāya? atthi, bhikkhave, cetaso avūpasamo. tattha ayonisomanasikārabahulīkāro — ayamāhāro anuppannassa vā uddhaccakukkuccassa uppādāya, uppannassa vā uddhaccakukkuccassa bhiyyobhāvāya vepullāya.
 
비구들이여, 어떤 것이 일어나지 않은 들뜸-후회를 일어나게 하고, 일어난 들뜸-후회를 더욱 늘어나게 하고 가득하게 하는 자량인가? 비구들이여, 심(心)의 가라앉지 않음이 있다. 거기에 비여리작의(非如理作意)를 많이 행하면, 이것이 일어나지 않은 들뜸-후회를 일어나게 하고, 일어난 들뜸-후회를 더욱 늘어나게 하고 가득하게 하는 자량이다.
 
“ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannāya vā vicikicchāya uppādāya, uppannāya vā vicikicchāya bhiyyobhāvāya vepullāya? atthi, bhikkhave, vicikicchāṭṭhānīyā dhammā. tattha ayonisomanasikārabahulīkāro — ayamāhāro anuppannāya vā vicikicchāya uppādāya, uppannāya vā vicikicchāya bhiyyobhāvāya vepullāya.
 
비구들이여, 어떤 것이 일어나지 않은 의심을 일어나게 하고, 일어난 의심을 더욱 늘어나게 하고 가득하게 하는 자량인가? 비구들이여, 의심의 토대가 되는 법들이 있다. 거기에 비여리작의(非如理作意)를 많이 행하면, 이것이 일어나지 않은 의심을 일어나게 하고, 일어난 의심을 더욱 늘어나게 하고 가득하게 하는 자량이다.
 
“ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā satisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā satisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? atthi, bhikkhave, satisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. tattha yonisomanasikārabahulīkāro — ayamāhāro anuppannassa vā satisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā satisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.
 
비구들이여, 어떤 것이 일어나지 않은 염각지(念覺支)를 일어나게 하고, 일어난 염각지(念覺支)를 닦아서 완성하게 하는 자량인가? 비구들이여, 염각지(念覺支)의 토대가 되는 법들이 있다. 거기에 여리작의(如理作意)를 많이 행하면, 이것이 일어나지 않은 염각지(念覺支)를 일어나게 하고, 일어난 염각지(念覺支)를 닦아서 완성하게 하는 자량이다.
 “ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? atthi, bhikkhave, kusalākusalā dhammā sāvajjānavajjā dhammā hīnapaṇītā dhammā kaṇhasukkasappaṭibhāgā dhammā. tattha yonisomanasikārabahulīkāro — ayamāhāro anuppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.

비구들이여, 어떤 것이 일어나지 않은 택법각지(擇法覺支)를 일어나게 하고, 일어난 택법각지(擇法覺支)를 닦아서 완성하게 하는 자량인가? 비구들이여, 유익하거나 해로운 법들, 비난 받거나 비난 받지 않을 법들, 저열하거나 수승한 법들, 흑백으로 상반되는 법들이 있다. 거기에 여리작의(如理作意)를 많이 행하면, 이것이 일어나지 않은 택법각지(擇法覺支)를 일어나게 하고, 일어난 택법각지(擇法覺支)를 닦아서 완성하게 하는 자량이다.

“ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? atthi, bhikkhave, ārambhadhātu nikkamadhātu parakkamadhātu. tattha yonisomanasikārabahulīkāro — ayamāhāro anuppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.

비구들이여, 어떤 것이 일어나지 않은 정진각지(精進覺支)를 일어나게 하고, 일어난 정진각지(精進覺支)를 닦아서 완성하게 하는 자량인가? 비구들이여, 시작하는 요소와 노력하는 요소와 분발하는 요소가 있다. 거기에 여리작의(如理作意)를 많이 행하면, 이것이 일어나지 않은 정진각지(精進覺支)를 일어나게 하고, 일어난 정진각지(精進覺支)를 닦아서 완성하게 하는 자량이다.

“ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā pītisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā pītisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? atthi, bhikkhave, pītisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. tattha yonisomanasikārabahulīkāro — ayamāhāro anuppannassa vā pītisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā pītisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.

비구들이여, 어떤 것이 일어나지 않은 희각지(喜覺支)를 일어나게 하고, 일어난 희각지(喜覺支)를 닦아서 완성하게 하는 자량인가? 비구들이여, 희각지(喜覺支)의 토대가 되는 법들이 있다. 거기에 여리작의(如理作意)를 많이 행하면, 이것이 일어나지 않은 희각지(喜覺支)를 일어나게 하고, 일어난 희각지(喜覺支)를 닦아서 완성하게 하는 자량이다.

“ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? atthi, bhikkhave, kāyappassaddhi cittappassaddhi. tattha yonisomanasikārabahulīkāro — ayamāhāro anuppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.

비구들이여, 어떤 것이 일어나지 않은 경안각지(輕安覺支)를 일어나게 하고, 일어난 경안각지(輕安覺支)를 닦아서 완성하게 하는 자량인가? 비구들이여, 몸의 경안(輕安)과 심(心)의 경안(輕安)이 있다. 거기에 여리작의(如理作意)를 많이 행하면, 이것이 일어나지 않은 경안각지(輕安覺支)를 일어나게 하고, 일어난 경안각지(輕安覺支)를 닦아서 완성하게 하는 자량이다.

“ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? atthi, bhikkhave, samathanimittaṃ abyagganimittaṃ. tattha yonisomanasikārabahulīkāro — ayamāhāro anuppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.

비구들이여, 어떤 것이 일어나지 않은 정각지(定覺支)를 일어나게 하고, 일어난 정각지(定覺支)를 닦아서 완성하게 하는 자량인가? 비구들이여, 사마타의 상(相)과 부동(不動)의 상(相)이 있다. 거기에 여리작의(如理作意)를 많이 행하면, 이것이 일어나지 않은 정각지(定覺支)를 일어나게 하고, 일어난 정각지(定覺支)를 닦아서 완성하게 하는 자량이다.

“ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? atthi, bhikkhave, upekkhāsambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. tattha yonisomanasikārabahulīkāro — ayamāhāro anuppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.

비구들이여, 어떤 것이 일어나지 않은 사각지(捨覺支)를 일어나게 하고, 일어난 사각지(捨覺支)를 닦아서 완성하게 하는 자량인가? 비구들이여, 사각지(捨覺支)의 토대가 되는 법들이 있다. 거기에 여리작의(如理作意)를 많이 행하면, 이것이 일어나지 않은 사각지(捨覺支)를 일어나게 하고, 일어난 사각지(捨覺支)를 닦아서 완성하게 하는 자량이다.

“ko ca, bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā kāmacchandassa uppādāya, uppannassa vā kāmacchandassa bhiyyobhāvāya vepullāya? atthi, bhikkhave, asubhanimittaṃ. tattha yonisomanasikārabahulīkāro — ayamanāhāro anuppannassa vā kāmacchandassa uppādāya, uppannassa vā kāmacchandassa bhiyyobhāvāya vepullāya.

비구들이여, 어떤 것이 일어나지 않은 소유의 찬다를 일어나게 하고, 일어난 소유의 찬다를 더욱 늘어나게 하고 가득하게 하는 자량 아님인가? 비구들이여, 부정상(不淨相)이 있다. 거기에 여리작의(如理作意)를 많이 행하면, 이것이 일어나지 않은 소유의 찬다를 일어나게 하고, 일어난 소유의 찬다를 더욱 늘어나게 하고 가득하게 하는 자량 아님이다.

“ko ca, bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā byāpādassa uppādāya, uppannassa vā byāpādassa bhiyyobhāvāya vepullāya? atthi, bhikkhave, mettācetovimutti. tattha yonisomanasikārabahulīkāro — ayamanāhāro anuppannassa vā byāpādassa uppādāya, uppannassa vā byāpādassa bhiyyobhāvāya vepullāya.

비구들이여, 어떤 것이 일어나지 않은 진에(瞋恚)를 일어나게 하고, 일어난 진에(瞋恚)를 더욱 늘어나게 하고 가득하게 하는 자량 아님인가? 비구들이여, 자심해탈(慈心解脫)이 있다. 거기에 여리작의(如理作意)를 많이 행하면, 이것이 일어나지 않은 진에(瞋恚)를 일어나게 하고, 일어난 진에(瞋恚)를 더욱 늘어나게 하고 가득하게 하는 자량 아님이다.

“ko ca, bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā thinamiddhassa uppādāya, uppannassa vā thinamiddhassa bhiyyobhāvāya vepullāya? atthi, bhikkhave, ārambhadhātu nikkamadhātu parakkamadhātu. tattha yonisomanasikārabahulīkāro — ayamanāhāro anuppannassa vā thinamiddhassa uppādāya, uppannassa vā thinamiddhassa bhiyyobhāvāya vepullāya.

비구들이여, 어떤 것이 일어나지 않은 해태-혼침을 일어나게 하고, 일어난 해태-혼침을 더욱 늘어나게 하고 가득하게 하는 자량 아님인가? 비구들이여, 시작하는 요소와 노력하는 요소와 분발하는 요소가 있다. 거기에 여리작의(如理作意)를 많이 행하면, 이것이 일어나지 않은 해태-혼침을 일어나게 하고, 일어난 해태-혼침을 더욱 늘어나게 하고 가득하게 하는 자량 아님이다.

“ko ca, bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā uddhaccakukkuccassa uppādāya, uppannassa vā uddhaccakukkuccassa bhiyyobhāvāya vepullāya? atthi, bhikkhave, cetaso vūpasamo. tattha yonisomanasikārabahulīkāro — ayamanāhāro anuppannassa vā uddhaccakukkuccassa uppādāya, uppannassa vā uddhaccakukkuccassa bhiyyobhāvāya vepullāya.

비구들이여, 어떤 것이 일어나지 않은 들뜸-후회를 일어나게 하고, 일어난 들뜸-후회를 더욱 늘어나게 하고 가득하게 하는 자량 아님인가? 비구들이여, 심(心)의 가라앉음이 있다. 거기에 여리작의(如理作意)를 많이 행하면, 이것이 일어나지 않은 들뜸-후회를 일어나게 하고, 일어난 들뜸-후회를 더욱 늘어나게 하고 가득하게 하는 자량 아님이다.

“ko ca, bhikkhave, anāhāro anuppannāya vā vicikicchāya uppādāya, uppannāya vā vicikicchāya bhiyyobhāvāya vepullāya? atthi, bhikkhave, kusalākusalā dhammā sāvajjānavajjā dhammā hīnapaṇītā dhammā kaṇhasukkasappaṭibhāgā dhammā. tattha yonisomanasikārabahulīkāro — ayamanāhāro anuppannāya vā vicikicchāya uppādāya, uppannāya vā vicikicchāya bhiyyobhāvāya vepullāya.

비구들이여, 어떤 것이 일어나지 않은 의심을 일어나게 하고, 일어난 의심을 더욱 늘어나게 하고 가득하게 하는 자량 아님인가? 비구들이여, 유익하거나 해로운 법들, 비난 받거나 비난 받지 않을 법들, 저열하거나 수승한 법들, 흑백으로 상반되는 법들이 있다. 거기에 여리작의(如理作意)를 많이 행하면, 이것이 일어나지 않은 의심을 일어나게 하고, 일어난 의심을 더욱 늘어나게 하고 가득하게 하는 자량 아님이다.

“ko ca, bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā satisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā satisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? atthi, bhikkhave, satisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. tattha amanasikārabahulīkāro — ayamanāhāro anuppannassa vā satisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā satisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.

비구들이여, 어떤 것이 일어나지 않은 염각지(念覺支)를 일어나게 하고, 일어난 염각지(念覺支)를 닦아서 완성하게 하는 자량 아님인가? 비구들이여, 염각지(念覺支)의 토대가 되는 법들이 있다. 거기에 비여리작의(非如理作意)를 많이 행하면, 이것이 일어나지 않은 염각지(念覺支)를 일어나게 하고, 일어난 염각지(念覺支)를 닦아서 완성하게 하는 자량 아님이다.

“ko ca, bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? atthi, bhikkhave, kusalākusalā dhammā sāvajjānavajjā dhammā hīnapaṇītā dhammā kaṇhasukkasappaṭibhāgā dhammā. tattha amanasikārabahulīkāro — ayamanāhāro anuppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.

비구들이여, 어떤 것이 일어나지 않은 택법각지(擇法覺支)를 일어나게 하고, 일어난 택법각지(擇法覺支)를 닦아서 완성하게 하는 자량 아님인가? 비구들이여, 유익하거나 해로운 법들, 비난 받거나 비난 받지 않을 법들, 저열하거나 수승한 법들, 흑백으로 상반되는 법들이 있다. 거기에 비여리작의(非如理作意)를 많이 행하면, 이것이 일어나지 않은 택법각지(擇法覺支)를 일어나게 하고, 일어난 택법각지(擇法覺支)를 닦아서 완성하게 하는 자량 아님이다.

“ko ca, bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? atthi, bhikkhave, ārambhadhātu nikkamadhātu parakkamadhātu. tattha amanasikārabahulīkāro — ayamanāhāro anuppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.

비구들이여, 어떤 것이 일어나지 않은 정진각지(精進覺支)를 일어나게 하고, 일어난 정진각지(精進覺支)를 닦아서 완성하게 하는 자량 아님인가? 비구들이여, 시작하는 요소와 노력하는 요소와 분발하는 요소가 있다. 거기에 비여리작의(非如理作意)를 많이 행하면, 이것이 일어나지 않은 정진각지(精進覺支)를 일어나게 하고, 일어난 정진각지(精進覺支)를 닦아서 완성하게 하는 자량 아님이다.

“ko ca, bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā pītisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā pītisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? atthi, bhikkhave, pītisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. tattha amanasikārabahulīkāro — ayamanāhāro anuppannassa vā pītisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā pītisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.

비구들이여, 어떤 것이 일어나지 않은 희각지(喜覺支)를 일어나게 하고, 일어난 희각지(喜覺支)를 닦아서 완성하게 하는 자량 아님인가? 비구들이여, 희각지(喜覺支)의 토대가 되는 법들이 있다. 거기에 비여리작의(非如理作意)를 많이 행하면, 이것이 일어나지 않은 희각지(喜覺支)를 일어나게 하고, 일어난 희각지(喜覺支)를 닦아서 완성하게 하는 자량 아님이다.

“ko ca, bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? atthi, bhikkhave, kāyappassaddhi cittappassaddhi. tattha amanasikārabahulīkāro — ayamanāhāro anuppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.

비구들이여, 어떤 것이 일어나지 않은 경안각지(輕安覺支)를 일어나게 하고, 일어난 경안각지(輕安覺支)를 닦아서 완성하게 하는 자량인가? 비구들이여, 몸의 경안(輕安)과 심(心)의 경안(輕安)이 있다. 거기에 비여리작의(非如理作意)를 많이 행하면, 이것이 일어나지 않은 경안각지(輕安覺支)를 일어나게 하고, 일어난 경안각지(輕安覺支)를 닦아서 완성하게 하는 자량 아님이다.

“ko ca, bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? atthi, bhikkhave, samathanimittaṃ abyagganimittaṃ. tattha amanasikārabahulīkāro — ayamanāhāro anuppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.

비구들이여, 어떤 것이 일어나지 않은 정각지(定覺支)를 일어나게 하고, 일어난 정각지(定覺支)를 닦아서 완성하게 하는 자량 아님인가? 비구들이여, 사마타의 상(相)과 부동(不動)의 상(相)이 있다. 거기에 비여리작의(非如理作意)를 많이 행하면, 이것이 일어나지 않은 정각지(定覺支)를 일어나게 하고, 일어난 정각지(定覺支)를 닦아서 완성하게 하는 자량 아님이다.

“ko ca, bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? atthi, bhikkhave, upekkhāsambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. tattha amanasikārabahulīkāro — ayamanāhāro anuppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā”ti.

비구들이여, 어떤 것이 일어나지 않은 사각지(捨覺支)를 일어나게 하고, 일어난 사각지(捨覺支)를 닦아서 완성하게 하는 자량 아님인가? 비구들이여, 사각지(捨覺支)의 토대가 되는 법들이 있다. 거기에 비여리작의(非如理作意)를 많이 행하면, 이것이 일어나지 않은 사각지(捨覺支)를 일어나게 하고, 일어난 사각지(捨覺支)를 닦아서 완성하게 하는 자량 아님이다.

Comments