홈 > 수행경전 > 대념처경

대념처경

samādhibhāvanāsuttaṃ (AN 4.41)[삼매수행(三昧修行) 경]

 samādhibhāvanāsuttaṃ (AN 4.41)[삼매수행(三昧修行) ]

 

“catasso imā, bhikkhave, samādhibhāvanā. katamā catasso? atthi, bhikkhave, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā diṭṭhadhammasukhavihārāya saṃvattati; atthi, bhikkhave, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā ñāṇadassanappaṭilābhāya saṃvattati; atthi, bhikkhave, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā satisampajaññāya saṃvattati; atthi, bhikkhave, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā āsavānaṃ khayāya saṃvattati.

 

"비구들이여, 이러한 네 가지 삼매수행이 있다. 무엇이 넷인가? 비구들이여, 닦고 많이 행함으로부터 지금여기의 행복한 머묾으로 이끄는 삼매수행이 있다. 비구들이여, 닦고 많이 행함으로부터 지()와 견()의 획득으로 이끄는 삼매수행이 있다. 닦고 많이 행함으로부터 념()-정지(正知)로 이끄는 삼매수행이 있다. 닦고 많이 행함으로부터 번뇌들의 부숨으로 이끄는 삼매수행이 있다."

 

“katamā ca, bhikkhave, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā diṭṭhadhammasukhavihārāya saṃvattati? idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi... catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. ayaṃ, bhikkhave, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā diṭṭhadhammasukhavihārāya saṃvattati.

 

비구들이여, 그러면 무엇이 닦고 많이 행함으로부터 지금여기의 행복한 머묾으로 이끄는 삼매수행인가? 비구들이여, 여기 비구는 소유적 사유들로부터 벗어나고, 불선법(不善法)들로부터 벗어나서, 위딱까가 있고 위짜라가 있고 떨쳐버림에서 생긴 기쁨과 즐거움으로 초선(初禪)을 성취하여 머문다. 2(第二禪)을 성취하여 머문다. 3(第三禪)을 성취하여 머문다. 4(第四禪)을 성취하여 머문다. 비구들이여, 이것이 닦고 많이 행함으로부터 지금여기의 행복한 머묾으로 이끄는 삼매수행이다."

 

“katamā ca, bhikkhave, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā ñāṇadassanappaṭilābhāya saṃvattati? idha, bhikkhave, bhikkhu ālokasaññaṃ manasi karoti, divāsaññaṃ adhiṭṭhāti yathā divā tathā rattiṃ, yathā T.2.58 rattiṃ tathā divā. iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti. ayaṃ, bhikkhave, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā ñāṇadassanappaṭilābhāya saṃvattati.

 

"비구들이여, 그러면 무엇이 닦고 많이 행함으로부터 지()와 견()의 획득으로 이끄는 삼매수행인가? 비구들이여, 여기 비구는 광명상(光明想)을 작의(作意)한다. '낮의 상()에 집중한다. 낮처럼 밤에도, 밤처럼 낮에도. 이처럼 열려 있고 덮이지 않은 마음으로 빛을 가진 마음을 닦는다. 비구들이여, 이것이 닦고 많이 행함으로부터 지()와 견()의 획득으로 이끄는 삼매수행이다.”

 

“katamā ca, bhikkhave, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā satisampajaññāya saṃvattati? idha, bhikkhave, bhikkhuno viditā vedanā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṃ gacchanti; viditā saññā ... pe ... viditā vitakkā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṃ gacchanti. ayaṃ, bhikkhave, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā satisampajaññāya saṃvattati.

 

"비구들이여, 그러면 무엇이 닦고 많이 행함으로부터 념()-정지(正知)로 이끄는 삼매수행인가? 비구들이여, 여기 비구에게는 수()들이 보이면서 일어나고 보이면서 머물고 보이면서 없어진다. ()들이 보이면서 일어나고 보이면서 머물고 보이면서 없어진다. 위딱까들이 보이면서 일어나고 보이면서 머물고 보이면서 없어진다. 비구들이여, 이것이 닦고 많이 행함으로부터 념()-정지(正知)로 이끄는 삼매수행이다.”

 

“katamā ca, bhikkhave, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā āsavānaṃ khayāya saṃvattati? idha, bhikkhave, bhikkhu pañcasu upādānakkhandhesu udayabbayānupassī viharati ‘iti rūpaṃ, iti rūpassa samudayo, iti rūpassa atthaṅgamo; iti vedanā, iti vedanāya samudayo, iti vedanāya atthaṅgamo; iti saññā, iti saññāya samudayo, iti saññāya atthaṅgamo; iti saṅkhārā, iti saṅkhārānaṃ samudayo, iti saṅkhārānaṃ atthaṅgamo; iti viññāṇaṃ, iti viññāṇassa samudayo, iti viññāṇassa atthaṅgamo’ti. ayaṃ, bhikkhave, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā āsavānaṃ khayāya saṃvattati. imā kho, bhikkhave, catasso samādhibhāvanā.

 

"비구들이여, 그러면 그러면 무엇이 닦고 많이 행함으로부터 번뇌들의 부숨으로 이끄는 삼매수행인가? 비구들이여, 여기 비구는 오취온(五取蘊)의 일어나고 사라짐을 이어 보면서 머문다. '이것이 색()이다. 이것이 색()의 일어남이다. 이것이 색()의 사라짐이다. 이것이 수()이다. 이것이 수()의 일어남이다. 이것이 수()의 사라짐이다. 이것이 상()이다. 이것이 상()의 일어남이다. 이것이 상()의 사라짐이다. 이것이 행()이다. 이것이 행()의 일어남이다. 이것이 행()의 사라짐이다. 이것이 식()이다. 이것이 식()의 일어남이다. 이것이 식()의 사라짐이다.'라고. 비구들이여, 이것이 닦고 많이 행함으로부터 번뇌들의 부숨으로 이끄는 삼매수행이다. 비구들이여, 이러한 네 가지 삼매수행이 있다.

Comments