참고4. 육처(六處) 분석 경(M137) 중에서 팔해탈(八解脫)
“‘so vuccati yoggācariyānaṃ anuttaro purisadammasārathī’ti — iti kho panetaṃ vuttaṃ. kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ?
‘그는 실천행(實踐行)을 위한 무상조어장부(無上調御丈夫)라고 불린다.’라고 했다. 무엇을 조건으로 말했는가?
hatthidamakena, bhikkhave, hatthidammo sārito ekaṃyeva disaṃ dhāvati — puratthimaṃ vā pacchimaṃ vā uttaraṃ vā dakkhiṇaṃ vā. assadamakena, bhikkhave, assadammo sārito ekaññeva disaṃ dhāvati — puratthimaṃ vā pacchimaṃ vā uttaraṃ vā dakkhiṇaṃ vā. godamakena, bhikkhave, godammo sārito ekaṃyeva disaṃ dhāvati — puratthimaṃ vā pacchimaṃ vā uttaraṃ vā dakkhiṇaṃ vā.
비구들이여, 코끼리 조련사가 잘 조련한 코끼리는 달릴 때 동쪽이건 서쪽이건 북쪽이건 남쪽이건 한 방향으로 달린다. 비구들이여, 말 조련사가 잘 조련한 말은 달릴 때 동쪽이건 서쪽이건 북쪽이건 남쪽이건 한 방향으로 달린다. 비구들이여, 소 조련사가 잘 조련한 소는 달릴 때 동쪽이건 서쪽이건 북쪽이건 남쪽이건 한 방향으로 달린다.
tathāgatena hi, bhikkhave, arahatā sammāsambuddhena purisadammo sārito aṭṭha disā vidhāvati.
비구들이여, 여래-아라한-정등각자에 의해 잘 훈련된 사람은 여덟 방향으로 나아간다.
(*) 여기서 말하는 여덟 가지 방향은 대인연경(D15)() 등에서는 팔해탈(八解脫)[Aṭṭhavimokkha]로 나타납니다.
rūpī rūpāni passati — ayaṃ ekā disā;
색계(色界)의 존재로서 물질을 본다. - 이것이 첫 번째 방향이다.
ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati — ayaṃ dutiyā disā;
안으로 무색상(無色想)을 가진[색상(色想)을 초월한] 자로서 밖으로 물질을 본다. - 이것이 두 번째 방향이다.
subhantveva adhimutto hoti — ayaṃ tatiyā disā;
오직 깨끗함에 집중한다. - 이것이 세 번째 방향이다.
sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati — ayaṃ catutthī disā;
색상(色想)을 완전히 초월하고 저항의 상(想)을 내려놓고 다양함의 상(想)을 위해 작의하지 않고 ‘무한한 공간’이라고 하면서 공무변처(空無邊處)를 구족하여 머문다. - 이것이 네 번째 방향이다.
sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ‘anantaṃ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati — ayaṃ pañcamī disā;
공무변처를 완전히 초월하고 ‘무한한 식(識)’이라고 하면서 식무변처(識無邊處)를 구족하여 머문다. - 이것이 다섯 번째 방향이다.
sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati — ayaṃ chaṭṭhī disā;
식무변처를 완전히 초월하고 ‘아무 것도 없다.’라고 하면서 무소유처(無所有處)를 구족하여 머문다. - 이것이 여섯 번째 방향이다.
sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati — ayaṃ sattamī disā;
무소유처를 완전히 초월하고 비상비비상처(非想非非想處)를 구족하여 머문다. - 이것이 일곱 번째 방향이다.
sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati — ayaṃ aṭṭhamī disā.
비상비비상처를 완전히 초월하고 상수멸(想受滅)을 구족하여 머문다. - 이것이 여덟 번째 방향이다.
tathāgatena, bhikkhave, arahatā sammāsambuddhena purisadammo sārito imā aṭṭha disā vidhāvati.
비구들이여, 여래-아라한-정등각자에 의해 잘 훈련된 사람은 이러한 여덟 방향으로 나아간다.
‘so vuccati yoggācariyānaṃ anuttaro purisadammasārathī’ti — iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttan”ti.
‘그는 실천행(實踐行)을 위한 무상조어장부(無上調御丈夫)라고 불린다.’라고 한 것은 이것을 조건으로 말했다.
idamavoca bhagavā. attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.
부처님은 이렇게 말했다 그 비구들은 흡족한 마음으로 부처님의 말씀을 기뻐했다.