홈 > 수행경전 > 염처 상윳따(S47)

염처 상윳따(S47)

cittassa nimitta를 포함한 경전들

cittassa nimitta를 포함한 경전들

 

 1. SN 5, 3. satipaṭṭhānasaṃyuttaṃ, 1. ambapālivaggo, 8. sūdasuttaṃ(SN 47.8)[요리사 경]

     

“sa kho so, bhikkhave, bālo abyatto akusalo bhikkhu na ceva lābhī hoti diṭṭheva dhamme sukhavihārānaṃ, na lābhī satisampajaññassa. taṃ kissa hetu? tathā hi so, bhikkhave, bālo abyatto akusalo bhikkhu sakassa cittassa nimittaṃ na uggaṇhāti.

 

비구들이여, 이렇게 어리석고 슬기롭지 못하고 능숙하지 못한 비구는 지금여기에서 행복하게 머묾을 얻지 못하고 satisampajañña[satisampajaññassa]를 얻지 못한다. 무슨 이유인가? 비구들이여, 그 어리석고 슬기롭지 못하고 능숙하지 못한 비구는 이와 같이 자기의 cittassa nimitta를 취하지 못하기 때문이다.

 

"sa kho so, bhikkhave, paṇḍito byatto kusalo bhikkhu lābhī ceva hoti diṭṭheva dhamme sukhavihārānaṃ, lābhī hoti satisampajaññassa. taṃ kissa hetu? tathā hi so, bhikkhave, paṇḍito byatto kusalo bhikkhu sakassa cittassa nimittaṃ uggaṇhātī”ti. 

 

비구들이여, 이렇게 현명하고 슬기롭고 능숙한 비구는 지금여기에서 행복하게 머묾을 얻고 satisampajañña[satisampajaññassa]를 얻는다. 무슨 이유인가? 비구들이여, 그 현명하고 슬기롭고 능숙한 비구는 이와 같이 자기의 cittassa nimitta를 취하기 때문이다. 

 

cittassa nimitta citta의 대상을 취하면 지금여기에서 행복하게 머묾과 satisampajaññassa를 얻는다는 내용에 주목해야 합니다. 

 

일반적 대상인 nimitta와 구분되는 것으로의 cittassa nimitta를 얻는 것의 의미와 그때 다시 두 가지를 얻게 된다는 것은 <입출식념 경(M118)>에서 말하는 심념처의 완성에서 nāhaṃ, bhikkhave, muṭṭhassatissa asampajānassa ānāpānassatiṃ vadāmi[비구들이여, 사띠를 잊어버리고 sampajāna하지 않는 자에게 들숨날숨에 대한 사띠를 나는 말하지 않는다.]라고 하는데, 이 경에서 말하는 cittassa nimitta를 취하면 satisampajaññassa를 얻는다는 내용과 연결되는 것입니다. 

 

2. saṅgaṇikārāmasuttaṃ(AN 6.68)[무리지어 삶 경]

      

“‘so vata, bhikkhave, bhikkhu saṅgaṇikārāmo saṅgaṇikarato saṅgaṇikārāmataṃ anuyutto, gaṇārāmo gaṇarato gaṇārāmataṃ anuyutto, eko pavivekeabhiramissatī’ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. ‘eko paviveke anabhiramanto cittassa nimittaṃ gahessatī’ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. ‘cittassa nimittaṃ agaṇhanto sammādiṭṭhiṃ paripūressatī’ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. ‘sammādiṭṭhiṃ aparipūretvā sammāsamādhiṃ paripūressatī’ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. ‘sammāsamādhiṃ aparipūretvā saṃyojanāni pajahissatī’ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. ‘saṃyojanāni appahāya nibbānaṃ sacchikarissatī’ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. 

 

"비구들이여, 참으로 비구가 무리지어 사는 것을 좋아하고 무리지어 사는 것을 즐기고 무리지어 사는 것에 몰두하며, 무리를 좋아하고 무리를 즐기고 무리의 즐거움에 몰두하면서도 혼자서 멀리 여읨을 즐기리라는 것은 있을 수 없다. 혼자서 멀리 여읨을 즐기지 못하면서 cittassa nimitta를 취하리라는 것은 있을 수 없다. cittassa nimitta를 취하지 못하면서 바른 견해를 완성하리라는 것은 있을 수 없다. 바른 견해를 완성하지 못하면서 바른 삼매를 완성하리라는 것은 있을 수 없다. 바른 삼매를 완성하지 못하면서 족쇄들을 제거하리라는 것은 있을 수 없다. 족쇄들을 제거하지 못하면서 열반을 실현하리라는 것은 있을 수 없다." 

 

“‘so vata, bhikkhave, bhikkhu na saṅgaṇikārāmo na saṅgaṇikarato na saṅgaṇikārāmataṃ anuyutto, na gaṇārāmo na gaṇarato na gaṇārāmataṃ anuyutto, eko paviveke abhiramissatī’ti ṭhānametaṃ vijjati. ‘eko paviveke abhiramanto cittassa nimittaṃ gahessatī’ti ṭhānametaṃ vijjati. ‘cittassa nimittaṃ gaṇhanto sammādiṭṭhiṃ paripūressatī’ti ṭhānametaṃ vijjati. ‘sammādiṭṭhiṃ paripūretvā sammāsamādhiṃ paripūressatī’ti ṭhānametaṃ vijjati. ‘sammāsamādhiṃ paripūretvā saṃyojanāni pajahissatī’ti ṭhānametaṃ vijjati. ‘saṃyojanāni pahāya nibbānaṃ sacchikarissatī’ti ṭhānametaṃ vijjatī”ti. 

 

"참으로 비구가 무리지어 사는 것을 좋아하지 않고 무리지어 사는 것을 즐기지 않고 무리지어 사는 것에 몰두하지 않으며, 무리를 좋아하지 않고 무리를 즐기지 않고 무리의 즐거움에 몰두하지 않으면서 혼자서 멀리 여읨을 즐기리라는 것은 가능하다. 혼자서 멀리 여읨을 즐기면서 cittassa nimitta를 취하리라는 것은 가능하다. cittassa nimitta를 취한 뒤 바른 견해를 완성하라는 것은 가능하다. 바른 견해를 완성한 뒤 바른 삼매를 완성하리라는 것은 가능하다. 바른 삼매를 완성한 뒤 족쇄들을 제거하리라는 것은 가능하다. 족쇄들을 제거한 뒤 열반을 실현하리라는 것은 가능하다." 

 

이 경은 paripūressatī를 포함하여 서술되는데, 입출식념경에서 신---법념처의 완성[paripūreti]를 말하는 것과 연결된 의미를 주목해야 합니다. 

 

4부 니까야에서 cittassa nimitta는 이 두 개의 경전에서만 발견됩니다. 하지만 이 두 개의 경이 알려주는 두 가지 정보는 중요한 의미가 있는 것 같습니다.

Comments