홈 > 사회참여/외부특강 > 학술세미나 > 깨달음

학술세미나

[교재] 2. sekhasuttaṃ (MN 53)[유학(有學) 경]

0 428 2018.03.02 20:09

2. sekhasuttaṃ (MN 53)[유학(有學) ]

 

“yampi, mahānāma, ariyasāvako sīlasampanno hoti, idampissa hoti caraṇasmiṃ; yampi, mahānāma, ariyasāvako indriyesu guttadvāro hoti, idampissa hoti caraṇasmiṃ; yampi, mahānāma, ariyasāvako bhojane mattaññū hoti, idampissa hoti caraṇasmiṃ; yampi, mahānāma, ariyasāvako jāgariyaṃ anuyutto hoti, idampissa hoti caraṇasmiṃ; yampi, mahānāma, ariyasāvako sattahi saddhammehi samannāgato hoti, idampissa hoti caraṇasmiṃ; yampi, mahānāma, ariyasāvako catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, idampissa hoti caraṇasmiṃ.

 

"마하나마여, 성스러운 제자가 계를 구족하면 이것도 그의 실천[()]입니다. 마하나마여, 성스러운 제자가 감각기능의 문을 잘 지키면 이것도 그의 실천입니다. 마하나마여, 성스러운 제자가 음식에 적당한 양을 알면 이것도 그의 실천입니다. 마하나마여, 성스러운 제자가 깨어있음에 전념하면 이것도 그의 실천입니다. 마하나마여, 성스러운 제자가 일곱 가지 바른 법을 갖추면 이것도 그의 실천입니다. 마하나마여, 성스러운 제자가 지금여기에서 행복하게 머물게 하는, 높은 마음인 네 가지 선()을 원하는 대로 얻고 힘들이지 않고 얻고 어렵지 않게 얻으면 이것도 그의 실천입니다."

 

“yañca kho, mahānāma, ariyasāvako anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathidaṃ ekampi jātiṃ dvepi jātiyo ... pe ... iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, idampissa hoti vijjāya; yampi, mahānāma, ariyasāvako dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate ... pe ... yathākammūpage satte pajānāti, idampissa hoti vijjāya. yampi, mahānāma, ariyasāvako āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, idampissa hoti vijjāya.

 

“ayaṃ vuccati, mahānāma, ariyasāvako vijjāsampanno itipi caraṇasampanno itipi vijjācaraṇasampanno itipi.

 

"마하나마여, 성스러운 제자는 한량없는 전생의 갖가지 삶들을 기억할 수 있습니다즉 한 생두 생 이와 같이 한량없는 전생의 갖가지 모습들을 그 특색과 더불어 상세하게 기억해 낼 수 있습니다[숙주명(宿住明)]. 이것도 그의 밝음[()]입니다.

 

마하나마여, 성스러운 제자는 인간을 넘어선 신성한 눈으로 중생들이 죽고 태어나고천박하고 고상하고, 잘생기고 못생기고좋은 곳[善處]에 가고 나쁜 곳[惡處]에 가는 것을 봅니다 중생들이 지은 바 그 업에 따라가는 것을 꿰뚫어 압니다[천안명(天眼明)]. 이것도 그의 밝음[()]입니다.

 

마하나마여, 성스러운 제자가 번뇌가 다하여 번뇌가 없는 심해탈(心解脫)과 혜해탈(慧解脫)을 지금여기에서 스스로 실다운 지혜로 실현하고 구족하여 머뭅니다[누진명(漏盡明)]. 이것도 그의 밝음[()]입니다.

 

"마하나마여, 이를 일러 성스러운 제자는 밝음[()]을 구족한 자라고도 하고, ()[실천]을 구족한 자라고도 하고, 밝음과 실천을 구족한 자[명행족(明行足)]이라고도 한다.

Comments